Par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pirkumu – jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām šomēnes nebūs dzirdējis tikai retais. Tāda sajūta, ka par šo priecīgo vēsti airBaltic pūš pilnīgi visās iespējamās stabulēs. Un pareizi dara, jo šāds notikums ir patiesi ievērības cienīgs un par šo pirkumu runā arī ārpus Latvijas robežām. airBaltic ir pasaulē pirmā aviokompānija, kas komerciālos lidojumos palaiž jauno CS300 lidaparātu. Tiek lēsts, ka CS300 maksā 36 miljonus ASV dolāru un kopumā visā pasaulē jau ir pasūtītas 360 C sērijas lidmašīnas un to piegāde klientiem sākusies šogad.

airBaltic jau 2010. gadā komerciālos reisos palaida īsajām distancēm paredzēto Bombardier Dash 8 Q400 lidmašīnu un arī toreiz tas bija liels notikums, jo Q400 tika pirktas jaunas. Līdz tam airBaltic flote sastāvēja no lietotām lidmašīnām, kas industrijā nav nekas nepieredzēts, jo tipiskas pasažieru lidmašīnas dzīves cikls ir aptuveni 25-30 gadi. Šobrīd airBaltic flotē ir 24 lidmašīnas: 12 Boeing 737 un 12 Bombardier Q400 NextGen. airBaltic plāno iegādāties veselas 20 CS300 lidmašīnas un ar tām nomainīt daļu vecāko lidaparātu, lai 2020. gadā flote sastāvētu no kopumā 34 modernām Dash Q400 un CS 300 lidmašīnām. Tādējādi vidējais lidmašīnu vecums būs 2.5 gadi, kas ariBaltic atkal padarīs atpazīstamāku pasaulē kā lidsabiedrību ar vienu no jaunākajām flotēm. Iespaidīgi!

Darbs pie Bombardier C sērijas lidaparātiem sākās 2004. gadā un ražotājs apzināja klientu vajadzības, lai radītu jaunu tiem pilnībā piemērotu lidaparātu. C sērija sastāv no diviem lidaparātiem – mazliet mazāka 110 vietīga CS100, kas šogad debitēja ar Swiss Global Air Lines (pieder milzim Lufthansa) un mums jau dzirdētā lielākā 145 vietīgā CS300 lidaparāta, ko komerciālos lidojumos pirmie pasaulē paceļ airBaltic piloti.

Bombardier CS300 tikusi izstrādāta kā moderna, ekonomiska un ērta lidmašīna, tā ir galvastiesu pārāka par līdzvērtīgām vecākām lidmašīnām. CS300 lido ar vidējo ātrumu 870 km/h un spēj mērot līdz 4575 km tālus reisus. Kā norāda piloti, tad īpaši moderna ir šī lidaparāta vadība un to ir pat grūti salīdzināt ar Boeing 737 vadību, kas ir veidota uz tehnoloģijām, kas bija aktuālas 60.-70. gados. Airbus 320 ir mazliet jaunāks lidaparāts un tur tehnoloģijas datējamas ar 80. gadiem. Praksē CS300 pilotu kabīnē var redzēt lērumu displeju un vadība notiek ar džoistikiem pilotu sānos.

Pirmais komerciālais reiss ar jauno CS300 notika pirms dažām dienām, 14. decembrī uz Amsterdamu. Tomēr pirms šī reisa lidaparāts neatradās dīkstāvē. Tas veica vairākus demonstrācijas lidojumus un vienu no tādiem bija iespēja apmeklēt arī man. Es ikdienā bieži lidoju, man patīk aviācija un tāpēc biju ļoti iepriecināts iepazīt jauno lidmašīnu.

Pēc uzkodām un svinīgām runām mūs beidzot laida pie lidmašīnas, kas speciāli bija novietota nost no tiltiņa, lai visi interesenti var uz sabildēties ar to fonā. Arī es nelaidu garām iemūžināt sevi šādā pašiņā. Vizuāli un pa gabalu CS300 nezinātājs neatšķirs un viņam tā būs kārtējais “boings”. Man pašam likās, ka ārpusē jauno lidmašīnu mazliet nodod asais purns, bet visādi citādi te nav nekādu dullu vizuālo efektu. Bet ko nu stāvēsim pie lidmašīnas, jākāpj taču iekšā! Jau pie iekāpšanas uzmanīgi nopētu lidmašīnas fizelāžu (korpusu) un secinu, ka viss tīrs un svaigs. Dažkārt sanāk kāpt lidmašīnās, kuru fizelāžas izskatās pagalam samocītas un nolietotas. It kā saprotu, ka ar to nepietiks, lai lidmašīna nogāztos uz zemes, tomēr diez ko omulīgi uz to skatīties nav. Šeit tādā ziņā ir riktīgs “svaigucītis”!

Kā noskaidroju, komerciālās lidmašīnas ir diezgan plaši konfigurējams produkts un to pašu CS300 var aprīkot ar 130 līdz 160 sēdvietām. airBaltic ir izvēlējušies savas CS300 aprīkot ar 145 sēdvietām, kas sadalītas divās rindās pa 3 un 2 krēsliem. Es izvēlējos apsēsties platākajā rindā pie loga, jo biju salasījies, ka CS300 ir krietni lielāki logi nekā Boeing 737 Classic un tādējādi salonā ieplūst vairāk dabīgās gaismas un vispār ir plašuma sajūta. Jā, logi praksē man šķita lielāki, bet galvenais, ka pret to var sāniski atgulties un tas nav neērtāk kā citās lidmašīnās. Vismaz es neesmu radis visu lidojumu izkārtu mēli sajūsmināts lūkoties laukā pa logu. Lai gan varētu, jo smuki taču!

Bet nu labi, saritinam mēli un atgriežamies atpakaļ salonā. Arī salonā viss izskatās svaigs un vēl nenolietots, par laimi arī nekas nesmird kā dažos labos jaunos automobiļos. Vispār salīdzinājums ar jaunu auto man prātā ienāca vairākas reizes, jo arī šajā lidmašīnā sajūta ir līdzīga. Viss tīrs, svaigs un tāds stingrs. Acīs uzreiz iekrīt ļoti plānās krēslu muguriņas, kas pie galvas ir dikti cietas un būs jāvadā līdzi pakaviņš, ja gribēsies pagulēt. Dibena daļa gan ir pietiekami mīksta un šķita arī mazliet platāka nekā citās lidmašīnās. Es saprotu, ka starp lidmašīnām tā sēdekļu attālumu un platumu starpība ir mērāma knapos centimetros, bet CS300 šķita vairāk vietas kājām. Un man nav tās īsākās un plānākās kājas. Ak, jā, atlaižot muguras daļu, sēdekļa apakšdaļa pabrauc uz priekšu, lai mēs neuzgāztos virsū aizmugurē sēdošajiem.

Virs galvām uzreiz ieraudzīsim mazus displejus, kuros pirms lidojuma tiek parādīta stilīga airBaltic reklāmas filmiņa, kā arī drošības instrukcijas. Pēc tam lidojuma laikā uz šiem displejiem redzēsim lidojuma maršrutu un aktuālos lidojuma datus (nolidoto attālumu, lidojuma augstumu, lidojuma ātrumu, āra gaisa temperatūru un ceļavēja ātrumu). Sīkums, bet patīkami. Apgaismojums mūsdienām atbilstošs – spožas diodes. Ja runājam par apgaismojumu, tad gaismas diožu lentas savilktas arī abās pusēs visā salona garumā un airBaltic pārstāvis teica, ka apgaismojumu var pielāgot pēc sirds patikas. Piemēram, Latvijas svētku nedēļā to var padarīt sarkanbaltsarkanu.

Latviešiem ir tāda interesanta tendence – visur censties būt pirmajiem. Lidmašīna ir knapi apstājusies un cilvēki jau lec kājās, lai… padsmit minūtes stāvētu ejā starp krēsliem un gaidītu, kad sāksies izkāpšana no lidmašīnas. Tad nu ziniet, CS300 tas nebūs diez ko ērti, jo rokas bagāžas nodalījumi atveras tik zemu, ka būs pamatīgi jāpieliecas, lai izrāptos no savas sēdvietas ieņemt stāvvietu uz izeju. Tas ir darīts ar mērķi atvieglot bagāžas ievietošanu šajā glabātuvē. Kastes tiešām ir lielas, vietas bagāžai pietiks visiem 145 pasažieriem un bagāžas kastes atrodas jūtami zemāk nekā citās lidmašīnās, bet nāksies pamainīt izkāpšanas paradumus. Lēnāk un pazemīgāk, ja.

Tā kā pēc dabas esmu nūģis, tad manu uzmanību piesaistīja lielais displejs, ko izmanto stjuarti. Ja pareizi sapratu, tad caur to viņi var mainīt salona apgaismojumu un kontrolēt vēl citas lietas. Es, protams, pamanīju, ka to darbina bēdīgi slavenā Android platforma. Pamanot manas uz šo displeju izstieptās roķeles, stjuarts naski nobloķēja ekrānu. Paroli nesanāca uzminēt.

Tā kā bija cilvēki, kas pirms lidojuma man piekodināja obligāti ielūkoties CS300 tualetē, tad pāris bildes arī no šīs telpas. Tur ir pods un izlietne. Būšu atklāts, neizmēģināju kā tas viss darbojas praksē! :)

Demonstrācijas lidojums ilga aptuveni pusotru stundu un tā laikā mēs apmetām loku pāri visai Latvijai (Rīga -> Liepāja -> Ventspils -> Kolka -> Salacgrīva -> Daugavpils -> Rīga). Lidojuma laikā airBaltic parūpējās par vieglu uzkodu, atraktīviem jautājumiem un bija pat uzaicinājuši triku meistaru. Tomēr nekas pat blakus nestāvēja iespējai ielūkoties pilotu darba kabinetā. Kopš 11. septembra notikumiem pieeja pilotu kabīnei praktiski vienmēr ir neaizsniedzams sapnis, tāpēc kāri tvēru visu, ko redzēju. Es apskaužu pilotus par viņu darba telpu, skats uz pasauli no turienes ir fenomenāls. Instrumentu panelī pilns displeju un paši piloti mierīgi čalo savā starpā. Lidmašīna laikam lido pati.

Āha, par pašu lidošanu. Viens no galvenajiem šīs jaunās paaudzes lidmašīnas trumpjiem ir tās skaņa. Jeb precīzāk sakot, tās neesamība. Ap Rīgu veiktie skaņas mērījumi apliecina, ka CS300 skan tā kā vecākas lidmašīnas skanētu divas reizes lielākā attālumā. Šo būtiski samazināto troksni īpaši jūt pacelšanās laikā, kad abi Pratt & Whitney PW1500G dzinēji darbojas paaugstinātas jaudas režīmā. Jā, tos dzird, taču skaņa drīzāk izklausās pēc pieklusināta liela fēna nevis lidmašīnu drebinošas un skaļas turbīnas kā citās vecākās lidmašīnās. Arī lidojuma laikā man CS300 šķita klusāka par citām lidmašīnām un tas nozīmē krietni komfortablāku lidojumu. Šādi zemi trošņu rādītāji ļaus airBaltic ērtāk nodrošināt reisus uz lidostām, kurās ir īpaši strikti skaņas ierobežojumi, piemēram, Stokholmā.

Savas formas, lidojuma augstuma un moderno tehnoloģiju izmantošanas dēļ CS300 ir arī ekonomiska lidmašīna, kas patērē 2 litrus degvielas uz pasažieri uz 100 kilometriem. Tas ir par 18% mazākas degvielas izmaksas nekā Boeing 737 Classic. CS300 arī būtiski samazināts kaitīgo izmešu daudzums.

Paldies, airBaltic par piedāvāto iespēju vienam no pirmajiem iepazīties ar jauno un moderno Bombardier CS300! Šis noteikti ir viens no tiem valstij piederoša uzņēmuma pirkumiem, ko es kā nodokļu maksātājs atbalstu ar visām četrām. Apsveicami, ka vismaz aviācijas jomā Latvija ar šo darījumu ierakstījusi sevi uz pozitīvas nots un jācer, ka sadarbība starp airBaltic un Bombardier būs auglīga. Tad tās pozitīvās sekas izjutīsim arī mēs kā šīs lidsabiedrības klienti – lidosim ar lielāku komfortu un uz lielāku skaitu galamērķiem.

  • Dāvids

    CS300 lidošanas rādiuss ir līdz 6,112 km. Rakstā minētie 4500 km attiecas uz CS100 modeļiem.

    • Es šo attālumu ņēmu no airBaltic žurnāla, ko savācu lidmašīnā. Pieņemu, ka tās lidmašīnas ir gana pielāgojamas un tāpēc it kā vienam modelim var būt dažāds maksimāli nolidojamais attālums. airBaltic CS300 tas laikam ir ap 4500 kilometriem.

      • Dāvids

        Kaut kas neiet kopā tad. Kā AirBaltic var plānot nākotnē atklāt reisus uz Ņujorku, ja nespēj pārlidot pāri Atlanijas okeānam?!
        Es drīzāk paļautos uz Bombardier informāciju, nevis AirBaltic žurnālā pieejamo.

      • Stn

        Airbaltic neko neplāno. Lasi pilnu informāciju, nevis virsrakstus. Gauss pateica savu viedokli, ka tiešais reiss uz NY no RIX būtu laba lieta, nevis, ka tas būs noteikti.
        Un kas beigās liedz izīrēt atbilstošu lidmašīnu tādam pasākumam reizi nedēļā?

      • Briedis

        Var, var pārlidot! Šis putniņš ieradās pa taisno no Kanādas.

      • Dāvids

        Nebiju aizdomājies par šo. Rūpnīca taču otrpus okeānam, līdz ar to ir tie 6000 km ar pilnu masu. Visās jaunākajās Bombardier preses relīzēs ir arī norādīti tie 6112km attiecībā uz AirBaltic pasūtījumu.
        Vienozīmīgi tā ir kļūda no AirBaltic puses.

      • Manfreds75

        Parunājos ar ļaudīm (ok, vienu) kuri ir tuvi stāvoši aviācijai, gatavojas kļūt par komercpilotiem, tātad apgūst visas aktuālās zināšanas u.tml. Rezultātā nonācām pie slēdziena, ka pareizi ir abi skaitļi. 6112 km ir tas range, kuru maksimāli, pilnībā noslogota lidmašīna var nolidot. Tas ir tas skaitlis, kurš parādās gan Bombardier oficiālajos materiālos un arī Wikipēdijā. Savukārt Baltic Outlook borta žurnālā minētie 4575 ir definēti kā “commercial range”, nevis “max range”. Kur veidojas starpība? Visticamāk tās ir noteiktas ar ES likumdošanas un normatīvu normām, kur šajā gadījumā būtiskākā norma ir šāda, ka gaisa kuģim ir ne tikai jāspēj aizlidot līdz definētajam galamērķim, bet arī gadījumā, ja tajā kādu iemeslu pēc nav iespējams nosēsties jāspēj aizlidot līdz jau iepriekš definētai rezerves lidostai vai lidostām (tālākai no tām) un vēl tajā galā jāspēj vismaz 30 minūtes riņķot (stāvēt holdā) gaidot rindu uz nolaišanos.
        Tādi esot komerciālās aviācijas noteikumi pie mums, citās pasaules malās tie var būt savādāki un rezultātā tie 1500 km, kas ir starpība starp šiem abiem skaitļiem kļūst saprotama.

        Ja palūko arī pārējiem BT esošajiem gaisa kuģiem šos range žurnālā un tai pašā Wikipēdijā, tad tur ir tas pats.

      • banana

        Pārlidot var, bet Baltiks (un neviena cita kompānija) nav ieinteresēta lidināt pārdesmit pasažietus pāri okeānam ‘taisnajā reisā’ nenopelnot neko…. Tapēc arī nav! Bija vienu vasaru, 2gad atpakaļ šķiet un 1x nedēļā, redzēja ka pieprasījums nekāds, aizklopēja ciet, nez vai kādreiz vēl attaisīs…
        Letiņi knapi ar auto uz Latgali spēj atļauties vasarā.. kur nu vēl uz USA atvaļinājumā aizlidot…. ;) :D

      • Skābene

        Uz akcijām varēja ar british airways uz NY aizlidot pa 90 EUR. Tas ir lētāk, kā ar PORSHE Cayenne benzīna krematoriju aizmaukt no Rīgas uz Latgali un atpakaļ. ;)

    • Skābene

      Ir teorētiskā maksimālā lidojuma distance un normālā ekspluatācijas lidojuma distance.
      Neviena aviokompānija neriskēs ar cilvēku dzīvībām un nelidos līdz tukšai bākai! Vienmēr tiek atstāta rezerve, lai nepieciešamības gadījumā var kādu stundiņu pariņķot virs lidostas.

      • Dāvids

        Rakstā ir teikt, ka spēj mērot LĪDZ 4575 km tālus reisus, nevis kā tu teici. Un jebkurā gadījumā 1500km rezerve ir par lielu. Lidmašīnām lidojot mazus attālumus pilnas bākas nelej. Jāņem vērā, ka Bombardier CS300 specifkācija ir viedota pēc AirBaltic modeļa.

      • banana

        Nez kurā pasaulē dzīvo…. Ryanair BIEŽA prakse (vismaz 2/3 lidojuma) ir ziņot tornim ‘Mayday’ jo degviela ir zem kritiskā līmeņa un ta ārpus rindas pirmais nosēžas kamēr citi riņķo un gaida… Tā rainis ir ‘vienmēr’ laikā, uzpilda pēc iespējas mazāk degvielu, ietaupa naudu un var biļešu cenu turēt zemu.
        Baltiks arī pieder pie ‘budžeta’ kompānijas, tā kā šaubos ka liekus litrus pilda ‘lai cilvēkiem drošāk’ .. nelej jau tur 95E pa 1.10€/L ;) Avio degviela ir 50x dārgāka….
        P.S. Nosēšanās brīdī bākā atstāj lai vari max 3-4 riņķus apriņķot, lai lidmasīna nav par smagu un varētu nosēsties, bet ja pirmā nosesanās nesanāk tad lai ir degviela vēl vienam/diviem nosēžanās meiģinājumiem. Ar ‘pilnu’ bāku lidmašīna nemaz i nenosēstos dēļ svara…. drīzāk nokristu…. Tāpēc pirms sāk nosēšanās procedūru ir lidojuma ceļos speciāli ‘dumping grounds’ kur katrs izlej degvielu ja ir par daudz bakā. Tā kā pus dienu virs lidostas neviens neriņķo!(filmas tikai moš)

      • Martins Vilcins

        jēziņ, kur var tādas muļķības runāt.. no kura gala lai vispār sāk.. banana – Ryanair tāda prakse pavisam noteikti nav. Ir ICAO/EASA stingri noteiktas minimālās degvielas prasības, iepazīsties lūdzu ar ICAO Annex 6, Part I, section 4.3.6 “Fuel Requirements. Lidostās uz rampām strādā EASA aģenti, tie var pārbaudīt vai kapteinis ir ielādējis minimālo degvielu, izlidošana bez tās var kapteinim pazaudēt licenci un iesēdināt to būrī. Nez, ko pēc tavām domām Rainis dara lidostās, kur saimnieko tikai Rainis? Visi reizē brēc mayday? Paklausies liveatc.net, tu nevienu mayday nedzirdēsi, tas ir ļoti nopietns incidents, kas nepaliek bez ievērības.

        Otrkārt Jet A1 degviela nāk par 0.75 eur/kg.. kurā vietā tu izrāvi “50x dārgāk” man nav ne jausmas

        Bākā pilnīgi noteikti neatstāj 3-4 riņķiem – ja pēc otrā mēģinājuma nosēšanās ir nesekmīga, Ryanair iekšejās procedūras diktē lidot uz rezerves lidostu. Eiropā tu neredzēsi nevienu normālu kompāniju dzenājam 3-4 mēģinājumus pēc kārtas tajā pašā lidostā, pilnīgs nonsenss

        kāds vēl tur dumping grounds – vidējā izmēra džeti – B737, A320 utt nomest degvielu nemaz nevar – lidmašīnām nav tādas iekārtas.. Vidējiem džetiem maksimālā pacelšanās masa ir ļoti tuvu maksimāli nosēšanās masai, līdz ar to pēc tādas fīčas nav jēga. Degvielas nomešana ir A330 (kā papildus opcija) un lielākiem putniem, kur MTOW var krietni pārsniegt nosēšanos masu..

        neraksti lūdzu par tēmām, no kurām galīgi neko nesaproti

      • Lapsinieks

        es ar nodomāju – kā tam tipam vispār atļauj komentēt!

  • Manfreds75

    TIk daiļrunīgi nesanāk, bet jāpadalās ar bildēm, kuras bija no pirmā īstā CS300 lidojuma uz Amsterdamu. PIlna lidmašīna bija ar visādiem aviācijas gīkiem, kuri speciāli meklē, dodas šādos īpašos pirmajos reisos.

    No pasažiera viedokļa raugoties varu tikai apstiprināt, daudz klusāk, vietas vairāk visam un visur, logi tiešām plašāki :) Un jā, jūtams, ka jauna, svaiga, savādāka.

    http://ej.uz/CS3001st

  • Lapsinieks

    es vienmēr esmu domājis, kālab nevar normālus krēslus salikt – kā auto. Kā ma teica viens eksperts (nezinu, cik liels) tad tas ir drošības jautājums – tie krēsli ir viegli plastmasas sūdi + negrimst ūdenī, ja nu kas…

    • Manfreds75

      Atslēgas vārdi ir: viegli (katrs ieekonomēts kg ir būtisks), izturīgi, vienkārši kopjami, stingri, vairāk vietas kājām, droša evakuācija, pieņemams komforts, u.tml. Tā ir vesela zinātne bez maz vai – krēsli lidmašīnā. Te dažas atziņās no viena no šādu krēslu līderiem – http://en.recaro-as.com/products/economy-class/sl3510.html

      • Jā, precīzi, tie krēsli nav uz dullo veidoti. Tiem ir jāatbilst lērumam dažādu prasību un jāsaprot, ka aviokompāniju galvenais uzdevums ir pelnīt naudu, tāpēc ir svarīgi pieņemamā komfortā aizlidināt maksimāli daudz pasažierus.

  • Deace Duck

    Lidosim ja būs laba price&performance…kas AirBaltic diemžēl ir samērā reta parādība

    • Es regulāri dzirdu pārmetumus, ka airBaltic tādi un airBaltic šitādi, taču tā kā pašam sanāk ar viņiem lidot regulāri, neesmu uzrāvies uz būtiskām problēmam (atskaitot to pohainās apkalpes gadījumu, kas nav pieļaujams un netiks aizmirsts nekad). Ja man būtu jāizvēlas starp lētajām aviokompānijām un normālajām (tostarp, airBaltic), tad mana izvēle viennozīmīgi būtu par otrajām.

      • Skābene

        Mana personīgā pieredze liecina, ka Air Baltic mēdz atcelt lidojumus, ja tie nav pilni. Ja dienā ir 2 lidojumi (rīta un vakara), tad var sanākt nīkt lidostā līdz vakaram. Tāpēc, ja plānojas lidot kaut kur tālāk un nav savienotie reisi, jāplāno ceļojums tā, lai var vēl paspēt aizlidot ar vakara reisu, vai nākamās dienas rīta reisu. Ar Q400 dažkārt atsaka kaut kāda tur motora apsildes fīča. Dēļ šitā arī esmu nokavējis nākamo lidojumu no Stokholmas.Lidojot ar Q400 jārēķinās, ka Jūsu rokas bagāžu ar dārgiem Mackbookiem un citiem jaukumiem var atņemt un iemest kravas telpā, jo salonā ļoti bieži pietrūkts vietas.
        Pozitīvā lieta Air Baltic ir tā, ka piloti prot nosēsties un pacelties jebkādos laika apstākļos, un tad kad Lufthansa izvēlas lidot uz Tallinu vai Viļņu, kad Rīgā ir migla vai snieg sniegs, Air baltic nāk lejā rūkdami. Nu vēl vienīgi Finair piloti ir vēl dullāki par mūsējiem, tiem parasti patīk pēc nosēšanās līkumus ņemt ar kaucošaām riepām (sirdī visi ir Hakkineni).
        Katrā ziņā prieks, ka lidojam ar jauniem lidaparātiem, nevis vecām humaplām!

      • Lapsinieks

        Daži dzīvo tajā utopiskajā sapnī, kas draud piepildīties – rianaira vīzija – lidojums pa velti lidmašīnā ar stāvvietām un bez točām.

      • Gan jau, ka būs arī tāds variants un patiesībā labi, ja būs izvēles iespējas. Galvenais, lai tas ir droši. Cilvēki varēs izvēlēties vai lidot maksimāli ērti un neērti vai piemaksāt vairāk un šo laiku pavadīt kaut kādā nebūt pieņemamā komfortā.

      • Lapsinieks

        es gan nelidoju baigi daudz, bet mana pieredze rāda, ka var kaut ko ietaupīt kombinējot lētos lidojumus, bet ta ja kaut kur jāgaida 12 stundas vai jānakšņo lidostā – tas ir reāls atstojs – labāk piemaksāju normālai aviokompānijai. Cita lieta ir tiešais lidojums – tur konkurence ir skarba, bet es ar skatos, ka uz populārākajiem maršrutiem nemaz tik lēti zemo cenu aiviokompānijas nepiedāvā.

      • Skābene

        AirBaltic jau sen vairs nav zemo cenu aviokompānija! :)

      • Lapsinieks

        es arī nereferēju uz AirBaltic kā zemo cenu aviokompāniju – tieši pretēji.

  • Skābene

    Laikam jau būs naivi cerēt, ka Air baltic lidojumi samazinātā degvielas patēriņa dēļ kļūs par 20% lētāki! :)

    • Tas nebūtu loģiski, tāpēc diez vai tā notiks.

    • Spainis

      Kāpēc lai biļetes kļūtu lētākas par 20%, ja nodokļi, lidostu nodevas, algas paliek tās pašas (un pati lidmašīna pie tam ir dārgāka)? Degviela varbūt sastāda desmito daļu no lidojuma izmaksām.

  • Aleksis

    Mani vienmēr ir interesējis – lidmašīnas patēriņu uz 100km mēra pēc zemes kilometriem vai tiem, kuri gaisā tiek nolidoti?

    • Lapsinieks

      aga. un vai pa vai pret zemes griešanās virzienu. Tā tomēr griežoties ar ātrumu 1670 km/h – austrumu virzienā vispār degvielu nevajag! **

      • Skābene

        Ak tāpēc lidojums no eiropas uz štatiem ir par stundu garāks, kā atpakaļceļš! :D

      • Manfreds75

        Iemaisoties šajā diskusijā pa vidu un nezinot vai pareizajam Reply nospiežu, tad atslēgas vārds tam, kāpēc garajos lidojums turpu šurpu lidojumu ilgums atšķiras turpat par stundu, Eiropā par 5-10 minūtēm ir Jet Stream. Spēcīgi vēji 10 km augstumā, kuri vienmēr pūš vienā virzienā

        https://en.wikipedia.org/wiki/Jet_stream

      • Jānis

        Jūsu sarksmam nav pamata. Aleksis uzdeva korektu jautājumu, jo lidojot, ir tādi jēdzieni kā air miles un ground miles, tāpat kā indicated air speed, true air speed un ground speed, kā arī degvielas patēriņš pre air mile un per ground mile. Tāpat arī lidojums no Rīgas uz Amsterdam un atpakaļ var atškirties par stundu, jo ir pavējš vai pretvējš.

        Pirms smites par cities, papētiet šo jautājumu, savādāk izskatīsieties pēc muķļiem beigās.

      • Lapsinieks

        Jaunais cilvēk! Beigās mēs visi izskatīsimies pēc muļķiem. Daži – par muķļiem. Mūsu sarkasmam ir nopietns pamats, citādi Jums (jaunais cilvēk) nāksies zinātniski izskaidrot kāds spēks lidmašīnai gaisā liek griezties līdzi zemeslodei ar ātrumu 1700 km/h. Es par citiem “nesmitos” – tik par sevi! Vai mums.

      • Nu ja, jau tepat pie Zemes virsmas vislaik pūš 1700 km/h vējš, ka cepuri nenoturēt.

      • Jānis

        Pierādās vecā labā patiesība, ka ar mu…, atvainojos, citādāk domājošajiem nestrīdās. Ja vēlies skaidrojumu, palasi ATPL teoriju, īpaši Meteo sadaļu. Skaidrojumu atradīsi tur. Es lekciju par šo tēmu nevienam neesmu solījis. Pēc jūsu austrumu gudro domām zeme griežas, bet gaisa masa/atmosfēra, kas tai apkārt, stāv uz vietas. Te pat zirgam jāsmejas. Ja jau gaisa masa stāv uz vietas, bet mēs griežamies kopā ar zemeslodi ar TĀDU ātrumu, kā gan mēs vēl neesam nopūsti???
        P.S. Es tev tāds pats jaunais cilvēks, kā tu man dīvāns.

      • Lapsinieks

        B*** Ne Tev humora izpratnes, ne valodas.

      • Jānis

        Atvainojos, bet kurā vietā man bija jāņem talkā humora izjūta, lasot šo teikumu “Mūsu sarkasmam ir nopietns pamats, citādi Jums (jaunais cilvēk) nāksies zinātniski izskaidrot kāds spēks lidmašīnai gaisā liek griezties līdzi zemeslodei ar ātrumu 1700 km/h”??

        Ar humora izpratni un valodu man viss ir kārtībā. Es gan nesauktu par humoru vēlmi pasmieties par citu komentāriem, tai pat laikā pašam kļūdoties.

  • banana

    JEBKURĀ lidojumā vari paprasīt pilotiem vai nevar apskatīties/nofočēties pilota kabīnē un gandrīz vienmēr palaidīs tevi iesēsties pilota krēslā nobildēties un apskatīties podziņas… Protams t.i. pēc lidojuma, kad ļočene uz zemes.. bet nu ja grib tad VAR tikt pilota kabīnē gandrīz vienmēr.
    Komerciālā reisā protams ‘gaisā’ nevienu pie pilotiem nelaidīs…. jūs tur backroundčekoja 3 reizes un tad ielūdza, tā kā bija droši, ka nesaies kāds sviestā un nemeiģinās nogāzt…. ;)

  • Izskatās jau baigi labi. Līdz šim sanācis lidot tikai ar Boeing ( Tieši ar AirBaltics ) Nu bija paskaļš. Ja šis tiešām ir tik kluss kā te visi saka. Tad jau tur kā paradīzē. Tie mazie infodispleji tādiem kā man, kam patīk trackot līdzi, tieši laikā

  • airBaltic turpina spridzināt: https://www.youtube.com/watch?v=3DfX_auflQ4

  • Oskars

    Neesmu eksperts – vai kāds var paskaidrot – vai tas nerada disbalansu šajā lidmašīnā, kad vienā pusē ir 2 sēdvietu rindas un otrā ir 3? Kravu taču nostiprina un izvieto vienmērīgi?

    • Domāju, ka par tādām lietām ir padomāts zem pasažieru salona grīdas.

      • Lapsinieks

        tu domā atsvarus? varbūt resnīšus sēdina tur, kur pa divi, savukārt tievos un bērnus – pa treji?