Huawei Central Research Institute paspārnē esošā Watt Laboratory Japānā notiekošā Battery Symposium parādījusi jauna tipa Li-Ion akumulatoru tehnoloģiju, kurā tiek izmantots grafēns. Grafēns (angļu: graphene) ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, ideāls grafēns sastāv tikai no sešu stūru šūnām. Tam piemīt liela mehāniskā cietība, laba siltumvadītspēja un elektronu kustības spēja. Grafēns ir aptuveni 100 reizes stiprāks par jebkuru metālu.
Huawei jaunā tipa akumulators spēj izturēt pat 60°C karstumu, kas par 10 grādiem pārsniedz esošo Li-Ion akumulatoru tehnoloģiju iespējas. Tāpat tiek solīts, ka grafēnu saturošie akumulatori būs ar divas reizes garāku mūžu. Grafēnu saturošie akumulatori darbībā ir par 5 grādiem vēsāki, nekā parastie Li-Ion akumulatori.
Pat pēc 2000 uzlādes reizēm jaunā tipa akumulatori saglabā 70% ietilpību. Ja akumulatoru turētu 200 dienas 60°C temperatūrā, tas zaudētu tikai 13% ietilpības. Parastie Li-Ion akumulatori šādos apstākļos būtu nelietojami.
Protams, jaunā tipa Li-Ion akumulatori pie ierindas lietotājiem nenonāks tik drīz. Kad? Tas netika pateikts.
Lai cik skumji tas nebūtu, grafēna produkti vēl joprojām nav tikuši pāri laboratoriju sliekšņiem, jo grafēna rūpnieciska ražošana vēl ne tuvu nav “atkosta”.
Kad nafta beigsies, ātri atkodīs…
nekas nekur nebeigsies.
Man skolā 1993. gadā mācija ka pēc 20 gadiem nafta būs beigusies…. man liekas ka tagad tikai atrod vairāk….
Nu nav tik vienkārši un ar naftu tam nekāda sakara, jo grafēnam būtu neskaitāmi pielietojumi, no kuriem tikai neliela daļa saistīta ar enerģētiku. Savulaik esmu bijis iekšā tādos procesos un zinu, ar ko atšķiras laboratorijā nevainojami strādājošs paraugs no s&dīga rūpnieciskā un kādā veidā no pirmā nonāk līdz otrajam. Grafēnam tuvradniecīgs piemērs ir oglekļa šķiedra. Pazīstama nu jau gadus 60, bet pa īstam efektīvas rūpnieciskās ražošanas tehnoloģijas nav arī tagad, kas nosaka šīs mantiņas joprojām nedraudzīgo cenu.
Cita starpā, esmu pārliecināts, ka oglekļa materiālu (grafēns, nanocaurulītes utml.) ražošanas atslēga slēpjas biotehnoloģijās.
Nez vai hujavejiem reklamētās baterijas balstās uz spāņu Graphenanos izstrādēm vai ir kaut kas pašu cepts. Vienalga, taču no prezentācijā redzamā liekas, ka arī ja šīs baterijas tiešām tiks sāktas ražot komerciāli līdz privātpersonām tās vēl ilgi nenonāks. Vienīgais pluss būs ja iepriekšējās paaudzes LiPo un Li-Ion kļūs mazliet lētākas.