Tikai 59% Latvijas uzņēmumu ir izveidojuši sev mājaslapu, apsteidzot vien tādas valstis kā Bulgāriju un Rumāniju. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija ir mazliet uzlabojusies, tomēr joprojām Latvija ietilpst “iedzinēju” valsts grupā.
Neskatoties uz kopumā valstī augsti attīstīto interneta kvalitāti un pieejamību, ciparu tehnoloģijas integrācija Latvijas uzņēmumos ir gandrīz zemākā Eiropas Savienībā (ES). To apliecina arī Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa jeb DESI (The Digital Economy & Society Index) rādītāji, kas norāda, ka e-komercijas attīstība Latvijā ir pārāk lēna un var bremzēt šādas mazas valsts izaugsmi.
DESI izstrādājusi Eiropas Komisija (DG CONNECT) ES valstu attīstības novērtēšanai ceļā uz digitālo ekonomiku un sabiedrību. Tajā summēts attiecīgo rādītāju kopums, strukturējot piecos aspektos: savienojamība, cilvēkkapitāls, interneta lietojums, ciparu tehnoloģiju integrācija un digitālie publiskie pakalpojumi.
“Lai gan kūtri, tomēr patrioti,” saka “.lv” reģistra mārketinga un komunikācijas vadītāja Dana Ludviga, uzsverot, ka “Pēc Eiropas Nacionālo augstākā līmeņa domēnu reģistratūru padomes (CENTR) datiem Latviju var droši ierindot starp desmit “digitāli patriotiskākajām” Eiropas valstīm.“
62,5% latviešu izvēlas veidot savu mājaslapu tieši nacionālajā “.lv” domēnā, 22,8% izvēlas vispārējos augstākā līmeņa domēnus (iecienītākie “.com”, “.org”, un “.info)”, 13,6% citu valstu domēnus (populārākie “.eu”, “.ru” un “.uk”) un tikai 1,1% izvēlas jaunos vispārējās nozīmes domēnus, tādus kā “.top”, “.club” un “.website”.
“Joprojām lielākā daļa no “.lv” domēna vārda lietotājiem ir mūsu tautieši, tomēr pēdējā gada laikā lielāku aktivitāti ir izrādījuši tieši ārzemnieki. Visvairāk “.lv” ir iecienījuši Vācieši, Amerikāņi un Lietuvieši, taču aktivitātes pieaugumu ir izrādījusi Ķīna, Igaunija un Polija.” skaidro “.lv” reģistra pārstāve Dana Ludviga.
Latvijas patriotisko rādītāju pamatā veido fizisko personu reģistrācijas. No ekonomiski aktīvajiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir izveidotas mājaslapas, tikai 39% izvēlas tās nosaukumu reģistrēt “.lv” domēnā. Tiesa, ka liela daļa uzņēmumu reģistrē savus domēna vārdus kā fiziskas personas, kas ļauj domāt, ka uzņēmēji tomēr nekautrējas par savu izcelsmi.
DESI kā vienu no Latvijas digitālās attīstības kavētājiem norāda zemo cilvēkkapitālu, kuru veido vairāki rādītāji, tajā skaitā pilsoņu (vecumā no 16 līdz 74 gadiem) vidējais IT pamatzināšanu līmenis, kā arī pēdējā gada laikā sarūkošais tehnisko zinātņu absolventu skaits. Tādēļ “.lv” reģistrs vēlas vērst uzmanību, ka šāda pasivitāte var kaitēt Latvijas uzņēmēju zīmola digitālās identitātes attīstībai un drošībai, paverot iespējas kādam citam reģistrēt Latvijas biznesam vajadzīgos domēna vārdus, lai pelnītu uz jau izveidotas reputācijas vai tēla rēķina.
tāds brutāls salīdzinājums nebūs īsti korekts. Ņemsim par piemēru populārāko takšu firmu A. Viņiem ir mājas lapa. Bet 100 šoferiem katram savs mikrouzņēmums “nodokļu optimizēšanai” – skaidrs, ka te uz vienu sia ar mājas lapu ir 100 sia bez mājas lapām. Un tādu piemēru nav mazums.