Saistībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2016. gada runu par stāvokli Savienībā Komisija vakar iepazīstināja ar vērienīgu ES regulējuma pārskatu telekomunikāciju jomā, kas satur jaunas iniciatīvas, lai apmierinātu Eiropas iedzīvotāju arvien pieaugošās savienojamības vajadzības un palielinātu Eiropas konkurētspēju. Šie priekšlikumi sekmēs investīcijas tīklos ar ļoti augstu kapacitāti un gādās par eiropiešu ātrāku piekļuvi Wi-Fi tīklam.
Darbā, mājās vai ceļā – Eiropas iedzīvotāji sagaida ātru un uzticamu interneta pieslēgumu. Šobrīd izglītības, veselības aprūpes, ražošanas un transporta nozarei kļūst arvien svarīgāk, lai tiktu sekmēti ieguldījumi īpaši augstas kapacitātes tīklos. Lai rīkotos saistībā ar šo izaicinājumu un sagatavotos Eiropas digitālajai nākotnei, Komisija izvirzīja trīs stratēģiskus savienojamības (interneta pārklājuma) mērķus 2025. gadam:
- Visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, tādiem kā skolas, augstskolas, pētniecības centri, transporta mezgli, visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tādiem kā slimnīcas un pārvaldes iestādes, kā arī uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām, būtu jābūt iespējai izmantot īpaši ātrdarbīgus gigabitu interneta pieslēgumus (kas lietotājiem ļauj lejupielādēt/augšupielādēt 1 gigabitu datu sekundē).
- Visās Eiropas mājsaimniecībās neatkarīgi no tā, vai tās atrodas laukos vai pilsētās, būtu jābūt iespējai izmantot pieslēgumu, kas piedāvā lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s un kuru var pārveidot gigabitu pieslēgumā.
- Visas pilsētzonas, kā arī galvenie autoceļi un dzelzceļi būtu jāapgādā ar nepārtrauktu 5G pārklājumu, proti, piektās paaudzes bezvadu sakaru sistēmām. Kā starpposma mērķis tiek noteikts, ka līdz 2020. gadam katras ES valsts vismaz vienā lielā pilsētā būtu jābūt komerciāli pieejamam 5G tīklam.
Šos mērķus var sasniegt tikai ar apjomīgiem ieguldījumiem. Tāpēc Komisija ierosināja jaunu Eiropas Elektronisko komunikāciju kodeksu, kas paredz vienkāršotus un uz nākotni vērstus noteikumus, kas sekmē visu uzņēmumu ieguldījumus jaunās kvalitatīvās vietējās un pārrobežu infrastruktūrās visā Eiropas Savienībā. Ieguldījumi, kas tiktu veikti, pateicoties šim jaunajam regulējumam, varētu palielināt mūsu IKP par 910 miljardiem eiro un radīt 1,3 miljonus jaunu darbvietu nākamajos desmit gados (līdz 2025. gadam). Papildus šim kodeksam Komisija arī nāca klajā ar rīcības plānu, lai visā ES izvērstu 5G, sākot no 2018. gada. Tiek lēsts, ka tas ļaus radīt divus miljonus darbvietu Eiropas Savienībā. Vēl viena svarīga paketes iniciatīva, WiFi4EU, paredz palīdzēt vietējām pašvaldībām Eiropā piedāvāt bezmaksas Wi-Fi piekļuves punktus visiem (plašāka informācija te).
Jauns elektronisko komunikāciju kodekss nākotnes tīklu izveidošanai
Lai sasniegtu mūsu mērķus savienojamības jomā, ir novērtēts, ka nākamajos desmit gados būs nepieciešami ieguldījumi aptuveni 500 miljardu eiro apmērā. Šiem līdzekļiem būs lielā mērā jānāk no privātiem avotiem. Tomēr, ievērojot pašreizējās tendences ieguldījumu jomā, iespējams, varētu rasties investīciju deficīts 155 miljardu eiro apmērā.
Lai risinātu šo ieguldījumu problēmu, Komisija ierosina modernizēt ES noteikumus telesakaru jomā, kas pēdējo reizi tika atjaunināti 2009. gadā. Kodekss veicinās konkurenci, kas stimulē ieguldījumus un nostiprina iekšējo tirgu un patērētāju tiesības.
WiFi4EU
Komisija ierosinājusi jaunu iniciatīvu, kas sniedz iespēju visām ieinteresētajām vietējām pašvaldībām piedāvāt bezmaksas Wi-Fi pieslēgumu visiem, piemēram, sabiedrisko ēku iekšienē un ap tām, veselības aprūpes centros, parkos un laukumos. Šī jaunā kredītu programma ar sākotnējo budžetu 120 miljoni eiro, domājams, tūkstošiem sabiedrisko vietu ļaus piedāvāt interneta pieslēgumu, radot 40 līdz 50 miljonus Wi-FI pieslēgšanos dienā. Finansējumam šo bezvadu piekļuves punktu instalēšanai būtu jābūt pieejamam pavisam drīz pēc tam, kad shēmu būs apstiprinājis Eiropas Parlaments un dalībvalstis. Paredzams, ka līdz 2020. gadam vismaz 6000–8000 pašvaldības varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz šis jaunais projekts. Kā paredzēts Ekomercijas direktīvā, pašvaldības, kas piedāvā šos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, nebūtu uzskatāmas par atbildīgām par saturu, kas tiek pārsūtīts.
Rīcības plāns attiecībā uz 5G
Komisija arī paziņoja par rīcības plānu attiecībā uz 5G, kas paredz kopēju ES grafiku saskaņotai komerciālai 5G pakalpojumu ieviešanai 2020. gadā, par visām dalībvalstīm un nozares dalībniekiem kopējiem darbiem, lai identificētu un piešķirtu spektra joslas 5G tīklam, kā arī par Eiropas mēroga 5G izmēģinājumu rīkošanu, sākot no 2018. gada, par kopēju globālu 5G standartu sekmēšanu un par pamudinājumu pieņemt nacionālos ceļvežus 5G izvēršanai visās ES dalībvalstīs.
Komisija un investori, kas investē telekomunikāciju nozarē, arī paredz nodrošināt riska kapitālu jaunuzņēmumiem, kuri izstrādā 5G risinājumus inovatīviem lietojumiem un pakalpojumiem, lai kāda arī būtu attiecīgās darbības nozare. Šie līdzekļi tiktu nodrošināti, liekot lietā speciālu riska kapitāla mehānismu, kas palīdzētu šiem uzņēmumiem laist tirgū jaunus pakalpojumus tādās jomās kā automatizētā vadība, piegāde, izmantojot dronus, vai arī virtuālā realitāte atsevišķu veidu profesionālajai sadarbībai.
Latvijā ar internetu viss ir kārtībā, bet vecajā eiropā baigi čābīgi!
Kas braukā mazliet apkārt pa pasauli, tas sapratīs par ko runāju!
Jā, tur patīk niekoties ar nežēlīgi sarežģīti iegūstamām WiFi parolēm kafejnīcās un viesnīcās.
Ātrumi gan jau ir skopuma radīta problēma.
Piemēram, Vācijā Bavārijas federālās zemes valdība finansē bezmaksas WiFi punktu ierīkošanu – uzkāpām pie Noišvānšteinas pils, bet tur bezmaksas WiFi punkts. Un Bavārijā diezgan daudz pie visādiem tūrisma un apskates objektiem to punktu.Tajā pašā laikā Drēzdenē viesnīca prasa pat 10 EUR dienā par WiFi, un pat tad daļā numuru WiFi nemaz nav izmantojams
Acīm redzot esi pārāk aizņemts ar ‘pasaules iekarošanu’ un neesi bijis tālāk par Latvijas lielākajām pilsētām…. Te pat situācija tik spīdoša ar nu nav – privātmāja ārpus pilsētas un ātrākais ko vari dabūt ir pa gaisu mobīlais 4G vai ja telefonlīnija ir normālā stāvoklī tad niecīgs 10mbps dsl. Dziļākos miežu laukos kur pat mobīlais tīkls streiko vispār necerēt uz kaut ko piedienīgu!
Gan EU, gan ASV ar interneta ātrumiem un izmaksām ir bēdīgi – kempingi nekautrējas pat 20€ par
500MB interneta prasīt!
Ok, tas viss būtu labi. Bet kā tas būs reāli? Pirms vairākiem gadiem arī no ES bija paziņojums, ka no 2020.g. visiem jābūt pieejamiem vismaz 30 Mbit/s un vēl pusei – 100 Mbit/s. Vai šī ideja joprojām ir spēkā? It kā pie mums LVRTC vilka optiku tur, kur tā vēl nav pieejama, bet tikai līdz apdzīvotas vietas centram, kas nozīmē, ka individuāls pieslēgums līdz, piemēram, savai privātmājai ir jāvelk par saviem līdzekļiem un ar to arī viss apstājas. Kā būs šoreiz? Protams, vēl jau ir DSL, kuru var modernizēt, gan jau pēc 10 gadiem 100 Mbit/s tur būs norma, bet tāpat dziļos laukos tur neviens operators neinvestēs, jo centrālēm tad jābūt tuvu mājām. Man pašam labākais, kas ir pieejams (neskaitot mobilos), ir 10 Mbit/s DSL (privātmāja kādā pagastā), un es pat nesūdzos, bet no labāka gan jau neatteiktos, ja vien beigās nepateiktu, “optiku ievelciet par saviem līdzekļiem u.tml.” Tāpēc pagaidām šim īsti neticu. :(
Ir ir joprojam tāda ES noteikta kvote! Pasaki paldies, jo ja tādas nebūtu joprojām lielpilsetās sēdētu uz ‘viena vada kabeļa’, bet mājās būtu 5mbit dīzelis kā norma….
4G mierīgi sasniedz 30Mbits, privātenēs ‘pa vadu’ ir ADSL kur pieejams līdz 60Mbits – tātad ir nodrošināti visi valstī, Un tā kā mūsu valstī daduzstāvenes ir lielā kvantumā tad 100Mbit/s kvoti jau sen esam viegli izpildījusi.
Gribi sēdet uz optiskā – brauc uz pilsētu! Laukos neviens tev viņu nevilks(arī pēc 10 gadi jo tas neatmaksājas nedz tagad nedz pēc 10 gad) Pēc 10 gad gan jau būs 5G un to varēsi laukos izbaudīt!
Atļaušos mazliet iebilst. :) 4G tie 30 Mbit/s un vairāk ir teorētiski. Praktiski, piemēram, vakaros tie biežāk nav nekā ir un ātrums ir stipri zemāks. Nezinu, vai to var saukt par reālu 30 Mbit/s pieslēgumu. Šobrīd aktuālie 60 Mbit/s pa DSL arī ne tuvu nav pieejami visās adresēs – “jātuvina” centrāles, ne visur tas operatoram atmaksājas. ES to nofinansēs? Līdz ar to neteiktu, ka pagaidām 30 Mbit/s ir jebkur. 100 Mbit/s pusei – jā. Vai kas mainīsies līdz 2020.g. – redzēs. Tāpat arī neticu, ka kaut pēc 10 gadiem 5G nodrošinās visiem stabilus 100 Mbit/s kur nu vēl saņemt 1 Gbit/s individuāli. Nu, rīta agrumā varbūt. :)
Latvijā ar internetu pilsētās ir vairāk kā ok.. lielākos lauku centros arī salīdzinoši ok, bet mazliet tālāk no centriem ir vietas, kur nemaz tik ok nav, tiesa kopumā Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar R-Eiropu tiek lutināti gan ar ātrumiem, gan cenu, gan pieejamību.