Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka jaunie autovadītāji vecumā līdz 20 gadiem OCTA atlīdzību piesaka 1,5 reizes biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji – pērn no visiem autovadītājiem vecumā līdz 20 gadiem, kuri bija iegādājušies BALTA OCTA apdrošināšanas polisi, 4,5% pieteica atlīdzību. Citās vecuma grupās negadījumos iekļuvuši un atlīdzību pieteikuši vidēji 2,5 – 3,5% autovadītāju, kuri iegādājušies BALTA OCTA polisi.
Lielākais OCTA klientu skaits ir vecumā no 25 līdz 45 gadiem, jo šajā vecumā automašīna caurmērā ir ļoti būtisks pārvietošanās līdzeklis un tā ir ļoti lielai daļai šīs vecuma grupas pārstāvju. Vienlaikus atlīdzības attiecībā pret iegādāto polišu skaitu visbiežāk piesaka gados jaunākie autovadītāji – pērn atlīdzību pieteica 4,5% no visiem autovadītājiem vecumā līdz 20 gadiem, kuri bija iegādājušies BALTA OCTA apdrošināšanas polisi.
Analizējot saņemtos atlīdzību pieteikumus, apdrošinātājs secinājis, ka galvenais negadījumu cēlonis jaunajiem autovadītājiem ir pieredzes un praktisko iemaņu trūkums, nevis pārgalvība, kā ierasts domāt. „Par drošību uz ceļa ir jādomā jebkurā vecumā, tomēr jāatzīst, ka gados jaunākiem autovadītājiem, kuri tikai nesen ieguvuši braukšanas apliecību, negadījumu risks ir daudz lielāks, ko apliecina arī mūsu rīcībā esošā statistika. Viena no iespējām, kā uzlabot savas braukšanas prasmes un praktiski sagatavoties bīstamām situācijām uz ceļa, ir braukšanas iemaņu apgūšana drošas braukšanas poligonos,” norāda Kristaps Liecinieks, BALTA transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Arī apdrošinātāja BALTA sadarbības partneris Drošas braukšanas skola piekrīt, ka nepilnīga jauno autovadītāju apmācība un praktisko iemaņu trūkums ir galvenie iemesli lielākam ceļu satiksmes negadījumu riskam. „Galvenais iemesls, visticamākais, ir nepietiekama kvalitāte apmācības programmās, sagatavojot jaunos autovadītājus, kā arī pieredzes trūkums. Labā ziņa ir tā, ka nule pieņemtās izmaiņas normatīvajos aktos paredz garākus un ilgākus jauno autovadītāju apmācības termiņus, un tas nozīmē arī augstāku apmācību kvalitāti. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, redzam, ka jūtamu uzlabojumu ir panākušas tās valstis, kurās ir noteikti obligātie drošas braukšanas kursi jeb vadītāju iemaņu uzlabojošie kursi ar nodarbībām speciāli aprīkotos poligonos,” situāciju komentē Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas direktors.
Eiropas Komisijas veiktie pētījumi liecina, ka attīstītajās valstīs ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais mirstības cēlonis vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2016.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā noticis 16 701 ceļu satiksmes negadījums, un tas ir par 11,5% vairāk nekā pērn, kad attiecīgajā periodā tika reģistrēta 14 971 sadursme.
Kādus secinājumus no šitā vajag izdarīt?
Tas ir kāds brīnums, ka autovadīšana, kā jebkuras citas prasmes, attīstās ar pieredzi un sākumā pieļaut kļūdas gadās biežāk nekā pēc 7 gadu pieredzes? Ir kāds jauns veids kā vēl var iegūt pieredzi, ja ne braucot?
Un vispār, atlīdzības pieteicējs taču ir cietusī puse – tātad runa iet par to, ka jaunieši nemāk izvairīties no avārijas situācijām, nevis tās izraisa. Un tas taču ir līmeni grūtāk nekā iemācīties kaut kur neieskriet!
Iemācīties kaut, kur neieskriet?
Vajag ar “paurīti” domāt tad nebūs jāmācās kaut, kur neieskriet!!
Plus tu nesaprati rakstīto, (nu labi rakstā arī ir kļūdas, taču virsraksts ir pareizs)
“Jaunieši OCTA atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumiem !!piesaka!! 1.5 reizes biežāk”
Atlīdzības pieteicējs nav cietusī puse? Es īsti nesapratu par ko Tu oponē?