Eiropas Parlaments ceturtdien atbalstīja jaunos ES datu aizsardzības tiesību aktus, kas atgriež iedzīvotājiem kontroli pār viņu privātajiem datiem, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus noteikumus visā ES. Jaunie noteikumi arī nosaka minimālos noteikumus datu izmantošanai policijas un tiesu darba vajadzībām.
Parlamenta šodienas balsojums noslēdz četrus gadus ilgušo darbu pie ES datu aizsardzības noteikumu pārrakstīšanas. Jaunie tiesību akti aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl bija “bērna autiņos”, un sniegs iedzīvotājiem vairāk kontroles pār viņu privāto informāciju digitalizētajā pasaulē, ko veido viedtālruņi, sociālie plašsaziņas līdzekļi un internetbankas.
“Vispārējā datu aizsardzības regula iedzīvina augstu un vienotu datu aizsardzības līmeni visā Eiropā. Šis ir ievērojams Eiropas Parlamenta panākums un nepārprotams Eiropas “jā” spēcīgām patērētāju tiesībām un konkurencei digitālajā laikmetā. Iedzīvotāji paši varēs izlemt, ar kādu personisku informāciju viņi vēlas dalīties”, norādīja EP ziņotājs par datu aizsardzības regulu Jans Filips Albrehts (Zaļie/EFA, Vācija).
“Vienlaikus noteikumi sniegs arī paredzamību uzņēmumiem, izveidojot vienotus noteikumus visā ES. Jaunais likums rada uzticēšanos, tiesisko noteiktību un veicina taisnīgāku konkurenci,” viņš piebilda.
Jaunie noteikumu ietver:
- Tiesības tikt aizmirstam;
- Prasību saņemt “skaidri apstiprinošu piekrišanu” privāto datu apstrādei;
- Tiesības zināt, ja jūsu dati ir uzlauzti;
- Prasību sniegt informāciju vienkāršā valodā un viegli izlasāmā drukā;
- Stingrākus naudas sodus – līdz 4% no uzņēmuma apgrozījuma pasaulē par datu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu;
Jauni noteikumi par datu pārsūtīšanu policijas sadarbībai
Datu aizsardzības pakete ietver arī direktīvu par datu pārsūtīšanu policijas un tiesu darba vajadzībām. Tā attieksies uz datu pārsūtīšanu starp ES dalībvalstīm, kā arī pirmoreiz noteiks obligātos standartus datu apstrādei policijas vajadzībām katras dalībvalsts iekšienē.
Jaunie noteikumi aizsargā indivīdus – kā upurus, tā noziedzniekus un lieciniekus, izveidojot skaidras tiesības un ierobežojumus datu pārsūtīšanai novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas vai kriminālvajāšanas nolūkos, sodu izpildes nolūkos, kā arī ar mērķi novērs draudus sabiedrības drošībai.
“Galvenā problēma ar teroristu uzbrukumiem un citiem pārnacionāliem noziegumiem ir, ka dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes ļoti negribīgi apmainās ar vērtīgu informāciju”, teica EP ziņotāja par direktīvu Marju Lauristin (S&D, Igaunija). “Izveidojot ES informācijas apmaiņas standartus starp tiesībsargājošajām iestādēm, šī direktīva kļūst par nozīmīgu instrumentu, kas palīdzēs iestādēm vienkārši un efektīvi pārsūtīt privātos datus, vienlaikus ievērojot pamattiesības uz privātumu,” viņa piebilda.
Regula stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī. Tā būs jāpiemēro 2 gadu laikā.
