Desmit Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki, kuri savos maģistra un doktora darbos piedāvājuši novatoriskus risinājumus sabiedrībai interesējošās tēmās, 14. janvārī apbalvoti ar Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu. Šogad īpaši daudz izcilo darbu ir energoefektivitātes jomā – pētījumus šajā nozarē veikuši seši laureāti.
Balvu maģistra darbu kategorijā saņēma Oskars Bormanis (RTU), Poļina Ivanova (RTU), Agnese Skujevska (RTU), Renārs Millers (RTU), Mārtiņš Miezis (RTU) un Līga Jasulaņeca (LU). Promocijas darbu kategorijā apbalvojumu ieguva Jānis Latvels (RTU), Dmitrijs Merkulovs (RTU), Sandis Spolītis (RTU) un Sergejs Spitāns (LU). Jaunie zinātnieki meklējuši risinājumu energoefektivitātes, rūpniecības, un citās jomās.
„Jau tradicionāli iesākam Jauno gadu ar Vernera fon Sīmensa Izcilības balvas pasniegšanu. Konkursam šoreiz bija pieteikušies daudz līdzvērtīgu darbu autoru, kopumā 40 darbi, tāpēc bija īpaši grūti izvērtēt pētījumus, lai nonāktu pie desmit izcilākajiem. Sirsnīgi sveicu visus laureātus un viņu darbu vadītājus ar paveikto!”, saka Siemens Latvijas filiāles vadītāja Maija Baumane.
„Esam gandarīti, ka jau 16 gadus uzņēmums Siemens Vernera fon Sīmensa Izcilības balvas konkursā RTU jaunajiem zinātniekiem sniedz atzinību par industrijai nozīmīgu pētījumu veikšanu. Tā mūsu maģistrantiem un doktorantiem ir ne vien spēcīgs radošo un zinātnisko spēju apliecinājums, bet arī dzinulis nākotnē ar savu pētījumu palīdzību veicināt valsts izaugsmi. RTU sadarbība ar industrijas pārstāvjiem ir ļoti būtiska, jo tikai tādā veidā tiek sekmēta valorizācija – zinātnieku radīto produktu komercializācija. Balva jaunos zinātniekus noteikti stimulēs sasniegt arvien jaunas virsotnes,” atklāj RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.
Vernera fon Sīmensa Izcilības balvas laureāti:
- Oskars Bormanis (RTU) “Lokālā līdzsprieguma tīkla vadības sistēmas izstrāde”- maģistra darbā pētīti dažādi tirgū pieejamie līdzsprieguma tīklu risinājumi un to vadības metodes, darbības nodrošināšanai vairākos režīmos. Būtiskākais darba sasniegums ir saskarnes izstrāde starp elektroenerģijas patēriņa modeli un virtuālās ekspluatācijas programmatūru.
- Poļina Ivanova (RTU) “Siltuma akumulācijas sistēmas izveidošanas lietderīguma novērtēšana Rīgas TEC 2” – darbā izpētīts siltuma akumulācijas sistēmas izveidošanas lietderīgums Rīgas TEC–2 ar iespējamību pārbūvēt termocentrāles teritorijā esošo mazuta rezervuāru par siltuma akumulācijas tvertni. Siltuma akumulācijas sistēmas izbūvēšana var palielināt Rīgas TEC-2 darbības manevrējamību un konkurētspēju, kā arī enerģijas ražošanas elastīgumu elektroenerģijas tirgus liberalizācijas apstākļos.
- Agnese Skujevska (RTU) “Siltumenerģijas patēriņa izvērtējums: no pašvaldības ēkām līdz siltumapgādes uzņēmumiem” – mērķis ir radīt karti, ar kuras palīdzību var noteikt tās teritorijas, kur nākotnē būtu iespējams attīstīt centralizētās sitlumapgādes sistēmu. Rezultātā tika radīta metode uzdevuma veikšanai un pielietojot to praktiski Salaspils novadā kopumā tika identificētas 15 teritorijas, kurās ir vērts tuvāk papētīt iespēju ierīkot centralizētu siltumapgādes sistēmu.
- Renārs Millers (RTU) “Mainīgas plūsmas vārstu veiktspējas optimizācija ventilācijas sistēmās” – tiek pētīta moderno ventilācijas sistēmu automātisko vārstu darbība, kas ļauj optimizēt šo sistēmu veiktspēju un ēkas dzīves cikla izmaksas. Sabiedrības ieguvums no šī maģistra darba ir solis pretī ilgtspējīgai infrastruktūrai.
- Mārtiņš Miezis (RTU) “Prognozējošā ēkas siltumapgādes vadība” – izstrādāta automatizētā siltumapgādes vadība daudzdzīvokļu ēkai, kura ņem vērā ne tikai ārgaisa un siltumnesēja temperatūru, bet arī laikapstākļu prognozes un enerģijas cenu izmaiņu laikā. Ar ieteikto vadību ir iespējams samazināt izmaksas par enerģijas patēriņu, kad apkurei izmantoti vairāki siltuma avoti, tomēr tajā pašā laikā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo komforta līmeni.
- Līga Jasulaņeca (LU) “Nanovadu mehāniskās īpašības un to pielietojumi nanoelektromehāniskās sistēmās” – darba tēma sasaucas ar Siemens vīziju, meklējot energoefektīvus risinājumus modernajās tehnoloģijās. Kā alternatīva tradicionālajai elektronikai darbā aplūkoti nanoizmēra slēdži, pētot gan to darbības principus, gan jaunus materiālus.”
- Jānis Latvels (RTU) “Inovatīvu organisko materiālu saules elementu fotoelektriskās īpašības” – promocijas darbā pētīti inovatīvi organiskie materiāli saules elementu izveidei. Darba gaitā ir atklāts savienojums, kas saules elementus ļauj izgatavot ar tehnoloģiju, kas ir īpaši vidi saudzējoša. Tāpat ir atklāts un patentēts organisks savienojums, kas ļauj palielināt pašreiz pieejamu saules elementu efektivitāti.
- Dmitrijs Merkulovs (RTU) “Cilindriskas šūnas refraktometrs un tā pielietošanas metodoloģija” – darbā izstrādāti un metodiski izpētīti jauna veida portatīvi refraktometri. Oriģinālie, kompaktie refraktometri ar augstu gaismas laušanas koeficienta izšķirtspēju tiek sekmīgi pielietoti vielu koncentrāciju mērījumos daudzās zinātniskajās un ražošanas organizācijās gan Latvijā, gan arī ārpus tās robežām.
- Sandis Spolītis (RTU) “Ātrdarbīgu optisko piekļuves sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums” – promocijas darbs ir veltīts šķiedru optiskajiem piekļuves tīkliem, kuros informācijas pārraide tiek realizēta ar gaismas impulsu palīdzību. Promocijas darba ietvaros ir izveidotas un izpētītas nākamās paaudzes šķiedru optiskās piekļuves datu pārraides sistēmas, kuras spēj salīdzinoši tālāk un ar mazāku laika aizturi pārraidīt lielāku informācijas apjomu nekā to var nodrošināt esošās datu pārraides sistēmas.
- Sergejs Spitāns (LU) “Škidrā metāla ar brīvo virsmu turbulentā plūsmas izpēte elektromagnētiskajā laukā” – Novatoriska EM levitācijas kausēšanas metode ir domāta īpaši tīru sakausējumu no metāliem ar aukstu kušanas temperatūru energoefektīvai ražošanai lielos industriālos apjomos. Tādā veidā var būtiski ietaupīt enerģiju un resursus, padarot metalurģijas nozari tīrāku un videi draudzīgāku, kā arī samazināt ikdienā svarīgo augsto tehnoloģiju preču ražošanas izmaksas medicīnas, aerokosmisko, enerģētikas un citās nozarēs, tādējādi sekmējot sabiedrības labklājību. Bez tam, šī metode būtiski uzlabo tīras levitācijas kausēšanas procesa ražību, kas ir nepieciešamais nosacījums tehnoloģijas potenciālai integrēšanai reālajā rūpniecībā.
Izcilības balvai ik gadu piesakās RTU un LU studenti un absolventi, kuri aizstāvējuši maģistra vai doktora darbu jomā, kas saistīta ar uzņēmuma Siemens darbības nozarēm vai vīziju, principiem un vērtībām.
Vernera fon Sīmensa izcilības balva tiek organizēta jau 16. gadu, mudinot studentus izstrādāt jaunus un nebijušus risinājumus mūsdienu sabiedrībai nozīmīgos jautājumos un aicinot tiekties pēc panākumiem arī nākotnē.
