Radiovadāmie bezpilota lidaparāti jeb tā dēvētie droni kļūst arvien populārāki, tomēr vien retais lietotājs ir informēts par to, ka dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu. Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakariaicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Daļa frekvenču joslu ir izmantojamas bez īpašu atļauju saņemšanas, tomēr ir virkne frekvenču, kuru lietojums ir individuāli jāsaskaņo. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzētās radiofrekvences.

Frekvenču joslas, ko Latvijā var izmantot Tālvadības gaisa kuģu (Remotely Piloted Aircraft Systems– RPAS) darbībā, bez individuālas atļaujas saņemšanas VAS ES:

Frekvenču josla Pārraides jaudas robežvērtība/lauka intensitātes robežvērtība/ jaudas blīvuma robežvērtība
26 990–27 000 kHz 100 mWe.r.p. (efektīvā izstarotā jauda)
27 040–27 050 kHz 100 mWe.r.p.
27 090–27 100 kHz 100 mWe.r.p.
27 140–27 150 kHz 100 mWe.r.p.
27 190–27 200 kHz 100 mWe.r.p.
34,995–35,225 MHz 100 mWe.r.p.
40,660 MHz- 40,990 MHz 100 mWe.r.p.
433,05–434,04 MHz 10 mWe.r.p.
434,04–434,79 MHz 10 mWe.r.p.
863–865 MHz 25 mWe.r.p.
865–868 MHz 25 mWe.r.p.
868–868,6 MHz 25 mWe.r.p.
868,7–869,2 MHz 25 mWe.r.p.
869,4–869,65 MHz 500 mWe.r.p.
869,7–870 MHz 25 mWe.r.p.
2400–2483,5 MHz 100 mW ekvivalentā izotropi izstarotā jauda (e.i.r.p.)
5725–5875 MHz 25 mWe.i.r.p.

Ja plānots izmantot citas frekvenču joslas, nepieciešams saskaņojums no atbildīgajām institūcijām – Civilās aviācijas aģentūras un Elektroniskie sakari. Gan savas, gan citu drošības dēļ ir nepieciešams pārliecināties par iekārtas atbilstību prasībām.

Lai gan bezpilotu radiovadāmo lidaparātu vadībai un datu pārraidīšanai ir izmantojamas vairākas koplietošanas frekvenču joslas, un arī Eiropā oficiāli nopērkamie droni izmanto tieši šīs frekvences, tomēr bieži šī vaļasprieka cienītāji savus dronus vai to radioaprīkojumu iegādājas citviet, īpaši nepievēršot uzmanību tam, kādas frekvences tie izmanto.

Šovasar, kad dronu lidošanai laika apstākļi bija labvēlīgi. VAS “Elektroniskie sakari” gandrīz katrās brīvdienās saņēma ziņojumus par traucējumiem aviācijas frekvencēs, ko radījuši tieši dronu lietotāji. “Elektroniskie sakari” atklātie neapdomīgie dronu lietotāji sākumā tiek brīdināti par pārkāpumu, taču lielākoties izrādījies, ka cilvēki nemaz nav zinājuši, ka drons izmanto neatļautas frekvences.

Pārliecināties, ka drons izmantos tikai atļautās frekvences, nemaz nav tik sarežģīti. Ja radiovadāmo bezpilota lidaparātu radioiekārtām ir CE marķējums, tas dod pārliecību, ka tiek izmantotas šim nolūkam atvēlētās frekvences.

Ja minētā marķējuma nav, tad tādas iekārtas lietot nedrīkst. Īpašu uzmanību frekvenču izmantošanas jautājumiem būtu jāpievērš tiem, kas bezpilota lidaparātus konstruē un būvē paši, jo arī šajā gadījumā prasībasradioiekārtām ir tādas pašas, tikai tās pareizi jāizvēlas drona konstruktoram. Glūdiņš ir pārliecināts, ka cilvēks ar pietiekamām tehniskām zināšanām, kas spēj uzbūvēt dronu, spēs arī novērtēt kādu aparatūru atļauts lietot.

Vēl bīstamāka ir dronu lidināšana neatļautās vietās, gan lidostu tuvumā, gan virs infrastruktūras objektiem – ceļiem, dzelzceļiem, ķīmisko vielu uzglabāšanas vietām vai ļaužu pūļiem. Kā stāsta Civilās aviācijas aģentūras Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane, droni jeb RPAS ir jauna lieta, tādēļ cilvēki visbiežāk neapzinās to bīstamību un ļaunumu, ko tie var radīt. Tomēr ir bijuši jau vairāki gadījumi, kad dronu lidmašīnas pilots pamanījis tiešā lidmašīnas tuvumā. „Tas nav putns, tas ir daudz nopietnāks šķērslis lidmašīnai. Varat tikai iedomāties, kas notiktu, ja tas ietriektos lidmašīnā,”norāda CAA pārstāve.

Ne mazāk bīstama var izrādīties drona lidošana, piemēram, virs Rīgas brīvostas, kurā tiek glabāti lieli apjomi ķīmisku vielu. „Ja tāds palielāks drons nokristu uz kādas šādas ķīmisko vielu krātuves, tad katastrofas apmēri būtu prātam neaptverami,” brīdina Ļubļina-Goldmane. Tāpat viņa aicina aizdomāties, kādu milzu avāriju var izraisīt šāda drona nokrišana, piemēram, uz lielceļa intensīvas satiksmes laikā, vai iegāšanās lielā ļaužu pūlī, piemēram, dziesmu svētku koncerta laikā.

Lai gan normatīvajos aktos ir noteikts, kur lidināt bezpilota lidaparātu ir aizliegts, tomēr, ja cilvēkam ir šaubas, vai viņš savam lidojumam izvēlējies piemērotu un drošu vietu, CAA pārstāve iesaka sazināties telefoniski ar CAA un to noskaidrot. „Ja esat nolēmis pilotēt savu dronu virs savas lauku pļavas nelielā augstumā, tad sabiedrībai par to nav jāziņo, bet, ja vēlaties to izmantot publiskā vietā, šāds lidojums ir jāsaskaņo ar CAA, lai ziņas par šo lidojumu tiktu ievadītas starptautiskā lidojuma reģistra datu bāzē,” skaidro Ļubļina-Goldmane.

Tā kā ziņas par paredzēto lidojumu datu bāzē jāievada vismaz septiņas dienas pirms lidojuma, lai visi varētu zināt, ka šajā vietā gaisa telpa ir aizņemta, CAA pārstāve iesaka lidojumu pieteikt laikus, jo arī saskaņošanas process un risku izvērtēšana aizņem kādu laiku.

Droni (no angļu val. „drone”), kas aviācijā pazīstami ar nosaukumu RPAS (Remotely Piloted Aircraft Systems), vēl pirms pāris gadiem īsti nebija pazīstami, bet pēdējā laikā kļūst arvien populārāki. Tāpēc visā pasaulē tiek domāts par atbilstošiem noteikumiem, lai šīs ierīces neapdraudētu ne aviācijas, ne cilvēku drošību. Eiropas Savienība vienoto tiesisko regulējumu plāno pieņemt līdz nākamā gada beigām, un tūlīt pēc tam arī plānots izstrādāt saistošos noteikumus Latvijā.

Pagaidām uz droniem attiecas tikai tie normatīvi, kas tapuši laikā, kad tika izmantoti viņu vecākie brāļi – vadāmie lidmodeļi, taču arī tos dronu īpašnieki ne vienmēr ņem vērā, īpaši, kas attiecas uz radio frekvenču izmantošanu un lidojuma saskaņošanu ar Civilās aviācijas administrāciju.

Lai skaidrāk definētu, kur un kā atļauts izmantot jaunās „rotaļlietas”, top gan izmaiņas likumā par aviāciju, gan Ministru kabineta noteikumos, kuri skaidri pateiks, kur drīkst un kur nedrīkst lidot ar droniem, noteiks, ka augstums nedrīkst pārsniegt 100 metrus no zemes un drons nedrīkst atrasties 500 metru attālumā no infrastruktūras objektiem. Tāpat noteikumos paredzēts, ka pilotēt šos aparātus drīkstēs tikai no 18 gadu vecuma vai arī pilngadīgas personas klātbūtnē.

Reklāma

9
Leave a Reply

avatar
1 Comment threads
8 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
5 Comment authors
Kristaps PūtelisxPurvavelnsMareks MatisonsAndris Briedis Recent comment authors
  Paziņot par jaunumiem  
jaunākie vecākie novērtētākie
Paziņot par
Mareks Matisons
Viesis
Mareks Matisons

Mans pārsteigums joprojām ir šis: http://likumi.lv/doc.php?id=141998

“Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi”

24. Aizliegts vadīt radio vadāmu lidmodeli tā, ka:

24.1. tas veic lidojumu tuvāk par 200 m no būvēm, tiltiem, dzelzceļa, šosejām, ceļu pārvadiem, transporta ceļu sazarojumiem, elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, kapsētām, rezervātiem un militārās infra­struktūras objektiem, kuri tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām;

24.2. varētu tikt zaudēta operatora nepārtraukta vizuāla kontrole pār to;

24.3. tas lido pāri transportlīdzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcējas cilvēki.

Andris Briedis
Viesis
Andris Briedis

Kas tieši tevi pārsteidz? Manuprāt normālas prasības (ja iet runa par 24.1-24.3, visu likumu slinkums lasīt).

Mareks Matisons
Viesis
Mareks Matisons

Pikantā nianse – “cilvēki”
Iedomājies – kur, piemēram ir koncerts un sporta pasākumu video no bezpilota ierīcēm. Latvijā tas viss, kā saprotu, nav legāls

Andris Briedis
Viesis
Andris Briedis

Laikam tomēr piekritīšu likuma izdevējiem, jo negribētu “Depeche Mode” koncertā laikā dabūt pa galvu ar kādu Canon 7D, ja dronam baterija pabeidzas.

Mareks Matisons
Viesis
Mareks Matisons

Lai gan manā īpašumā nav tāda bezpilota ierīce, šķiet būtiskais ir panākt, lai likumdevējs izšķir mazākais divus, trīs līmeņus – airdog sporta following drone, amatieru foto / video ierīces ar x celtspēju un tad jau protams pro kategorija, kurām katrai ir (būtu) jābūt savā spēles laukumā. Citas prasības teritorijā pie lidostas, citas koncertā, citas uz purva lapas.
Jābūt mūsdienīgai, ierīču spējā balstītai gradācijai…

Purvavelns
Viesis
Purvavelns

galvu var pārsist arī ja uz ielas kur nepulcējas cilvēki no 50 m uz galvas uzkrīt tāds sūds ar amatieru kameru

Kristaps Pūtelis
Viesis
Kristaps Pūtelis

Arī puķu pods no palodzes, kas uzkrīt uz galvas ejot pa ielu, var būt nāvējošs, vectētiņ :D

x
Viesis
x

tāpēc jau arī kāds domā par to, lai šie puķupodi nelidinātos virs cilvēkiem, dēliņ :)

Kristaps Pūtelis
Viesis
Kristaps Pūtelis

Pirmkārt, vecvectēv, komentārs nebija tev. Otrkārt, tajos dziļajos laukos, kur tu dzīvo vienstāvu koka mājās, laikam bezpilota lidaparāti lido daudz vairāk, kā Rīgā no jumtiem un logiem lido visādi citi mēsli.