Pelēkais spridzeklis Lexus RC F

Man pagājušā ir bijusi ļoti jaudas uzlādēta darba nedēļa, tā sākās ar 431 un noslēdzās ar 470 zirgspēkiem. Bet ne tikai tas, ļoti veiksmīgi sakrita modeļi, proti, tiešie aktuālās sportiskās kupejas konkurenti. Pilnai laimei pietrūka vēl Audi RS5, kurš ar saviem 450 nostātos precīzi pa vidu. Nu labi, ne precīzi pa vidu, bet man matemātikā bija 9 ne 10 balles. Lexus arī nesēž klusi stūrī ēnā, bet skaļi savā mājas lappusē izkliedz – “Lexus RC F ir ātrāks nekā BMW M4 un Audi RS 5 slēgtā trasē.” Man tika dota fantastiska iespēja salīdzināt uz kurām pogām spiež konservatīvie vācu pensionāri un īskājainie japāņu biznesmeņi.

Lexus performance vai F marka apzīmē augstas veiktspējas spēkratus un šim brendam šogad aprit apaļi 10 gadi, kamēr BMW M divīzija pastāv jau 44 gadus. Gadu un pieredzes starpība ir pamatīga, bet vai automašīnas ir salīdzināmas ar bārdainu pusmūža vīrieti/puišeli, kam domas nesas tikai ap kāpelēšanu kokos un meiteņu brunču cilāšanu? Un ne tikai tas – F mašīnas tagad ir tikai 3, kamēr M skaits grozās ap 30, ja man nav nojucis skaitot.

Pēdējo paaudžu Lexus produktiem ir drosmīgs dizains un RC F ir ļoti izteikti agresīva veidola auto. Jā, tas ir riskanti, jo viedo sabiedrības sadrumstalotību viedoklī par šo auto – vai nu ļoti patiks, vai riebsies. Līdzīgu kārti izspēlēja Subaru savā pagājušajā Outback un Legacy paaudzē un pamatīgi iekrita, neglāba pat reklāma ar samuraju, kura centās skaidrot šo dīvainā dizaina izvēli. Šī kļūda relatīvi ātri tika labota un jaunā paaudze padevusies dikti glīta, par to var lasīt arī šeit pat blogā.

Konkrēti man patīk, nē… es dievinu šī auto ārējo veidolu, pat neskatoties uz to, ka RC F dibens izskatās kā garkājaina blondīne ar uzpumpētu dibenu un es neesmu botoksa fans. Japāņu centība pārspēt konkurentus ir apsveicama un papildus akcentu uzliek oglekļa šķiedras priekšējais dzinēja pārsegs. Konkrētajam auto ir arī oglekļa šķiedras jumts un aizmugurējais elektriski izbīdāmais antispārns, bet šādas opcijas piedāvā arī citi ražotāji, bet ar šādu pilnvērtību haubi vēl iepriekš nebiju saskāries.

Auto priekšgals ieturēts aktuālajās Lexus sportiskajās vadlīnijās, bet, līdzīgi kā M4, padarīts košāks un izteiksmīgāks. Katrā gadījumā, RC F vairs nav gulsnis un jau pa gabalu draudīgi izaicina uz sacensību katru smagākas kājas īpašnieku, ja pat esi paredzējis vadības sviru stingri atstāt ECO režīmā.

Vienīgais, kas mulsina, ir disku izvēle, bet, cik esmu pamanījis, Āzijas dienvidaustrumu ražotājiem vispār diezgan grūti iet ar disku izvēli sērijveida auto, varbūt tāpēc lieto disku ražotāji tur zeļ un plaukst un ir ļoti iecienīti pat Eiropas vecmodīgo cilvēku vidū?

Pirms ķeramies klāt paša auto apskatam, tomēr ieskatāmies arī dziļāk tehniskajos parametros, lai rastos priekšstats par RC F spējām.

Jā, pareizi sapratāt – Lexus RC F vēl joprojām ir tīrasiņu dzinējs bez papildus saspiesta gaisa padevējkomponentēm. Vēl ilgi pēc tam sēdēju un domāju, vai ir vēl kāds šīs klases un budžeta auto pieejams ar atmosfērisko dzinēju, līdz es atskārtu, ka manis pieminētais Audi RS5 arī vēl tāds ir, bet arvien mazāk un mazāk tādu auto nobrauc no konveijera.

Nesaprotiet mani nepareizi – es nenoliedzu turbo dzinējus, tieši pretēji, vienkārši tajā lieljaudas neturbo dzinēja skaņā ir kaut kas episks un Lexus RC F tā skaņa ir patiesi slikta garastāvokļa aizbiedējoša.

Atgriežoties pie paša auto un manām emocijām, varu pateikt vienu, ka mans viedoklis vēl nav nostabilizējies. Kad pagājušās nedēļas sākumā Instagram saturā pamanīju pirmās fotogrāfijas ar testam pieejamo japaņu skaistuli, sapratu, ka ir kaut kas lietas labā jādara. Bet es pat nepaspēju veikt pirmo kritisko zvanu, kad biznesa sarunu vietnē saņēmu ziņu no Kursors.lv patrona Kristapa un YESSS, piektdienas rīts ir rezervēts šim notikumam. Laika brīva nebija vispār, bet, tāpat kā saka par sporta zāli – nemeklē brīvu laiku treniņiem, bet atbrīvo laiku tam, tad tieši tā arī darīju ar RC F. Un vīlies nepaliku.

Pirmais iespaids ir pats spēcīgākais un noturīgākais, un Lexus spilgtā āriene pirmo iespaidu atstāj atmiņā paliekošu. Pats ikdienā braucot ar diezgan spilgtu auto, varu droši apgalvot, ka ir viens veids kā spēkratus var dalīt 3 lielās grupās – auto, ar kuru ķeras meitenes, kura vērtību apzinās, bet labāk iekāp ķeramajā kategorijā un uz kura neskatās pat virsū. Un fascinējošākais ir tas, ka pirmās grupas automobilis ne obligāti ir ļoti dārgs, tas pat var būt jūtami lētāks kā ignorētais, galvenais ir veidols, forma un brends. Lexus RC F pat varētu maksāt kā korejas sportiskās kupejas, tāpat, manuprāt, tas auto būtu absolūti izcila makšķere. It īpaši dzeltenā krāsā.

Lexus mani nopirka, no paša pirmā acu skatiena tiku ievilkts tīklos. Godīgi sakot pat pēdējās paaudzes Lexus IS300h F Sport mani atstāja pārdomās par auto, kuru varētu vēlēties kā nākamo. Labi, ka salons mani mazliet atgrūda.

BMW M3 un M4 taburetes sasniedza inženieru izdomas galapunktu – ērtības, tikpat labi ikdienas un sportiskās braukšanas komfortu un izskata pilnība. RC F sēdekļi mazliet atpaliek sportiskā saturēšanas ziņā, bet atkal ir galvas tiesu pārāki vizuālajā baudījumā.

Lexus RC F salona apdare neiepriecina

Un ar RC F ir tas pats – mani viss apmierināja līdz brīdim, kad jau sēdēju un sāku taustīt visu, kas atrodas acu priekšā. Un viens aiz otra pielavījās nākamais ābols, eem gribēju teikt abloms. Par visu slikto tieši gribu uzrakstīt tagad, lai rakstu noslēgtu uz pozitīvās nots, jo tieši tāda arī tā palika.

Kad esi ieņēmis ērto pozīciju priekšējā sēdeklī, skatam paveras ļoti moderna silueta salons, kas noteikti atšķiras no pierastā. Salons noteikti neizskatās ikdienišķs kā konkurentu lakoniski veidotajos, drīzāk kā īstens sporta auto ar zemu viduskonsoli. Bet tas ir arī viss – pieskarties vairāk par vienu reizi negribas, roku atgrūž zemās kvalitātes grabošā plastmasa pa vidu. Tāpat arī visas plastmasas ap magnetolu un klimata sistēmu ir 20 tūkstošu eiro vērta auto cienīgas. Turpinot, ap spidometru skaisti vietu ir atradusi alkantaras apdare, tieši tāpat arī elkoņa balstā – kādēļ viss panelis nevarēja būt tāds? Izskatās kā aizlāpīts caurums vecām vecmāmiņas dāvinātām džinsām. Līdz mēs nonākam pie multimediju sistēmas, kur vispār nav redzams japāņu inženieru pirksts, drīzāk vidusāzijas viestrādnieka roka – lēna, reti neglīta, tehnoloģiski smagi atpalikusi. Turklāt vadāma it kā no modernas skārienjūtīgas virsmas, bet neatstāj labu lietojamības pieredzi. BMW un Audi arī jau izmanto skārienjūtīgās virsmas, bet kopā ar veco pierasto ripuli, kurš ir saprotams arī vecmodīgākiem lietotājiem. Atceros līdzīgu saskarni 2006. gada Subaru Legacy, bet 2015. gadā? Nopietni?

Mūžīgie optimisti uzreiz teiks, lai paskatos no otras puses, varbūt šādam sporta auto tas nemaz nav tik svarīgi? Baidos, ka RC F vienīgā ģimenes sporta auto vietu neiekaros, drīzāk tas ir jaudīgs dažādotās ikdienas auto, tādēļ salona nianses ir svarīgas.

Faktiski šeit arī beidzas viss negatīvais – pats vadības panelis ir veidots ļoti moderni, izmantotas plašas LCD virsmas un spidometrs maina savu veidolu atkarībā no režīma, kādā brauc. Eco režīmā izskatās pēc Prius, Normal režīmē pēc parastas Toyotas, Sport režīmā beidzot parāda zobus un Sport+ režīmā jau pilnībā fokusējas uz apgriezienu rādījumu precīzu attēlošanu. Fakts jau, ka spidometrs ir 2 reizes mazāks par tahometra skalu un nobīdīts labajā malā nost no fokusa, liecina, ka gribēts radīt īstena sporta auto sajūtu. Ir iespēja arī paspēlēties ar info paneli, izvēloties visdažādāko sānlogu ekrānus – sākot no G-Force rādījuma, apļa laikiem un beidzot ar informāciju par griezes sadali starp aizmugurējiem riteņiem.

Piecu litru V8 dzinējs ar 470 Zs nav joka lieta

Piecu litru V8 ar 470 zirgspēkiem nav ikdienišķs auto, ar to ir vienkārši neiespējami braukt lēni. Pārsteidzoši arī šķita RC F komfortablā gaita pa Pierīgas ne tik labajiem ceļiem, pa labu šoseju pat kartings būs komfortabls, tas neder testam. Buklets daudz stāsta par lielo ieguldīto darbu šasijas izstrādē, cepums nopelnīts, ir labi, vismaz pilsētas braukšanā.

Un tā skaņa… pašās beigās atskārtu, ka pat nesanāca paklausīties 17 skaļruņu Mark Levinson audio sistēmu, jo tā arī netika ieslēgta mūzika, mūzika ausīm kalpoja V8 skaņa paātrināšanās brīdī. Un paātrinājās tas auto, protams, fantastiski. Un šeit ir akmens BMW dārziņā, jaunie M3 un M4 skaņu ir gandrīz pazaudējuši. Labi, ka tikai gandrīz.

Mazliet samelojos par to, ka negatīvās lietas ir beigušās. Ātrumkārba netipiski lēni slēdzās, kā parastam auto, kas ir ļoti dīvaini. Viss ir pozicionēts uz sportiskumu, bet kārbā kaut kas līdz galam nav izdarīts. Rokas pārslēgšanas režīmā gan viss bija kārtībā.

Ļoti grūti pilsētas apstākļos ir novērtēt sporta auto īpašības, it īpaši, ja pāris dienas atpakaļ esi darījis tam piemērotā vietā un piemērotā laikā. Tādēļ neko arī nevarēšu pastāstīt par Lexus TVD (Torque Vectoring Differential) jebšu griezes pārdales aizmugurējo diferenciāli, kas, kā Lexus min, ir pirmā šāda sistēma ielas auto. Visus trīs Standard, Slalom un Track režīmus izmēģinājām, bet, godīgi sakot, nekādu starpību nevarēja just. Tur vajag sporta trasi un daudzus apļus un vēlams slapju segumu. Tieši tāpat varu arī teikt par bremžu sistēmu – ielas testā  tur bija viss kārtībā, rievotie bremžu diski nodrošina papildus dzesēšanu, kuru darbību pārbaudīt var tikai pie palielinātas slodzes.

Un pēkšņi panelī iedegas kaut kur redzēts indikators – klusumu pāršķeļ nēēē sauciens, neilgu brīdi pirms auto atdošanas laika pamanām, ka degvielas rādītājs rāda atlikušus 15 km, tātad vēl viens riņķis diemžēl nesanāks. Varbūt labi vien ir, savādāk galva būs pilnībā sapūderēta.

Lexus Rīga Wess gan ieminējās, ka, iespējams, drīzumā arī paši uz Demo varētu šādu auto paņemt, tad noteikti pilnvērtīgi varētu pievērsties visam testam, pāris stundas laika tam noteikti ir par maz.

Secinājumi

Lexus ir ļoti noriskējis, jo šāda auto agresīvais veidols noteikti daļu pircēju atgrūdīs. Tomēr ir ļoti liela sabiedrības daļa, kura grib atšķirties, grib braukt ar kaut ko savādāku un grib akcentēt savu citādo domāšanu. Es noteikti esmu to cilvēku lokā, jo, kad beigās Kristaps man paprasīja, kuru auto es iegādātos – M4 vai RC F, atbildi sniegt es nevarēju vēl ilgi.

Lexus ir izdevies radīt sticker bomb, nenovērtēts un neapspriests auto nebūs nekad. Pat garlaicīgajā pelēkajā krāsā. Un beigās es pat biju aizmirsis par salona sliktajām niansēm, atmiņas piepildīja tikai pozitīvās emocijas no izbrauciena.