Web Analytics
More
    Reklāma

    Vai roboti un virtuālā realitāte drīz būs mūsu medicīnas sistēmas neatņemama sastāvdaļa?

    Jaunākie raksti

    Šķiet, ka reizēm ir tādas dienas un pat nedēļas, kad visapkārt dominē kāda viena temata ziņas. Iespējams, ka šāds apgalvojums ir tikai tāpēc, ka reizēm mēs katrs esam koncentrējušies uz konkrētu tēmu/jautājumu/problēmu. Mana ikdiena teju nedēļas garumā šķita pārsātināta ar robotiem un virtuālo realitāti, jo tie šķita “uzbrūkam” no ikviena raksta pasaules plašsaziņas līdzekļos un personiski pieredzētā. Lūk, tikai daži piemēri: BBC pārraidīja vairākus sižetus par Turcijas pilsētu Konju (Konya), tostarp arī par šajā pilsētā esošo kafejnīcu, kurā “strādā” divas visnotaļ saprātīgas viesmīles-roboti vārdā Ada (par marta beigās notikušo robotu darba attiecību uzsākšanu var izlasīt šajā rakstā), bet BBC tehnoloģiju raidījums Click speciālreportāžās no Dienvidkorejas vēstīja par šīs valsts augstajiem sasniegumiem robotu radīšanā un pielietojamībā dažādās nozarēs sākot no militārās sfēras līdz sadzīviskām situācijām. Savukārt Masačūsetas Tehnoloģiju institūta darbinieki paziņoja, ka viņu radītais “gepardrobots” skrienot ar vidējo ātrumu 5 jūdzes stundā spēj ne tikai saskatīt un izvērtēt priekšā esošos šķēršļus, bet nu arī tiem pārlekt pāri. Taču es vistiešāk ar robotiem un virtuālo realitāti iepazinos klātienē divu dienu Baltijas valstu preses pārstāvju vizītē Stokholmā, ko organizēja Stokholmas Ekonomikas augstskolas TeliaSonera institūts un kas tematiski bija veltīta e-veselībai. Šajā rakstā apskatīšu redzētos risinājumus, kā arī minēšu dažus visnotaļ personiskus secinājumus.

    Atkāpe: nedaudz par Eiropas iedzīvotāju veselību

    2014. gada 3. decembrī Eiropas Komisija publicēja apjomīgu pētījumu “Health at a Glance: Europe 2014”. Šķiet, ka visi labi zinām, ka ne tikai Eiropas iedzīvotāji noveco, bet iedzīvotāju mūža ilgums pieaug arī citos attīstītajos pasaules reģionos, piemēram, ASV un Japānā. Šodienas Eiropā dzīvojošajiem mazuļiem tiek prognozēts ilgs mūžs: vidējais dzīves ilgums 2012. gadā dzimušajiem būšot 79,2 gadi, un meitenes šim gadu skaitam varot pieplusot vēl trīs (sk. pētījuma 16. lpp.). Interesanti atzīmēt faktu, ko parasti nedzirdam pieminam, proti, tiek prognozēts, ka sievietes vidēji 62,3 gadus, bet vīrieši 61,3 gadus dzīvos visnotaļ pilnvērtīgu dzīvi bez veselības traucējumiem un ierobežojumiem ierastajam dzīvesveidam. Tiesa, pētījumā norādīts, ka Baltijas valstu rādītāji ir zemāki nekā Eiropā kopumā, taču arī mūsu valstīs ir vērojams dzīves ilguma pieaugums. Ja vairāk nekā piektdaļa eiropiešu nesmēķētu, pārlieku nelietotu alkoholu un 53 % nebūtu ar palielinātu ķermeņa svaru un aptaukošanās risku, tad mūsu dzīves ilgums vēl palielinātos. Šeit var aplūkot arī infografiku ar galvenajiem pētījumā minētajiem skaitļiem.

    ReklāmaAdvertisement

    Novecojoša sabiedrība neapšaubāmi prasa lielus finansiālos un cilvēkresursus veselības sistēmas nodrošināšanā. Pētījumos par tik drīzu nākotni kā 2020. gads tiek norādīts, ka starp pieprasītākajām profesijām būs ne tikai IT sfēras darbinieki, bet arī medicīnas speciālisti, tostarp gan fizioterapeiti, gan tādi, kurus varētu dēvēt par i-vides atkarīgo ārstētājiem (angliski parasti šie speciālisti tiek saukti par “unplugging specialists”). Gados vecāki planētas iedzīvotāji nozīmē arvien vairāk sociālās aprūpes speciālistus, veco ļaužu namus, specifisku aprīkojumu viņu dzīves kvalitātes nodrošināšanai, savukārt arhitekti runā par to, ka ar steigu ir jāsāk veidot īpašas apdzīvotās vietas tuvu medicīnas personālam. Šādās “veco ļaužu pilsētās” ēkām būtu jābūt ne augstāk par diviem stāviem (droši vien paši esam pieredzējuši, ka jāpalīdz kādam vecītim pārvietoties) un pēc iespējas zaļākām.

    Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir skaidrs, ka sabiedrības pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanā mēdz iesaistīties ļoti daudzveidīgas organizācijas un uzņēmumi. Kādam tas var būt gana altruistisks mērķis, kādam iespēja testēt jaunizveidotos produktus un risinājumus, bet bezkaislīgā patiesība ir šāda: novecojošā sabiedrība ne tikai pieprasa finansiālos ieguldījumus, bet vieš cerību, ka seniori arvien ilgāk būs arī maksātspējīgā sabiedrības daļa. Šodien ieguldot sabiedrības veselības nodrošināšanā, varam cerēt, ka aizvien ilgāk iedzīvotāji lasīs grāmatas, izmantos tehnoloģijas, aktīvi ceļos, sportos un priecāsies par dzīvi (protams, pieņemot, ka daļa no ierastajiem hobijiem pastāvēs arī nākotnē). Tieši tāpēc mums nebūtu jābrīnās, redzot, ka veselības sistēmas risinājumos iesaistās gan tehnoloģiju uzņēmumi, gan telekomunikāciju nodrošinātāji.

    TeliaSonera vīzija

    Ja skatāmies uz pašmāju telekomunikāciju uzņēmumiem, tad jāatzīst, ka diez vai LMT, Lattelecom, Tele2, Bite un citus varam saukt tikai par telekomunikāciju uzņēmumiem. Šobrīd diezgan droši šos varētu saukt par mūsu dzīvesstila nodrošinātājiem, jo saziņa ar fiksētā vai mobilā tālruņa palīdzību vai datu pārraides nodrošināšana ir tikai daļa no sniegtajiem pakalpojumiem. Datu ātrums pieaug, tīklu pārklājumi palielinās, bet tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēkiem ir pieejami uzņēmumu nodrošinātie papildpakalpojumi, tostarp izklaides un mācību iespējas. Ja līdz šim Latvijā dominējušas tieši izklaides iespējas (skaties filmu, klausies koncertu, seko līdzi hokeja čempionātam utt.), jo šī ir, iespējams, vieglākā iespēja piesaistīt lietotājus un līdz ar to arī ātrāk atgūt finansu investīcijas, tad tālredzīgi uzņēmumi, manuprāt, drīz sekos pasaules tendencēm un piedāvās risinājumus indivīdu veselības pārraudzībā. Šodienas darbspējīgā sabiedrības daļa jau ir pieradusi pie digitālajiem risinājumiem, tāpēc inovatīvu produktu un pakalpojumu piedāvājums veselības aprūpē varētu prasīt samērā nelielus ieguldījumus attiecībā pret iespējamo ieguvumu.

    Domu par to, ka klientiem ir jāpiedāvā maksimāli daudz viņus interesējošo pakalpojumu, tostarp arī veselības aprūpē, atbalsta arī TeliaSonera, jo plašs pakalpojumu klāsts nozīmē ne tikai apmierinātāku klientu, bet arī to piesaistīšanu. Zinot, ka ar katru gadu cilvēki kļūst arvien nešķiramāki no savām ierīcēm, bet tās savukārt kļūst arvien viedākas, jautājums ir tikai viens: kā tieši izmantot mūsu nemitīgi pieaugošo un daudzveidīgo datu apjomu, kā iegūtos datus interpretēt un kā gūt ieņēmumus. TeliaSonera ievieš visaptverošu e-veselības sistēmu, sasaistot dažādas ierīces, kas uzraudzītu cilvēku veselības stāvokli, bet problēmu gadījumā ātri varētu brīdināt ārstus par nepieciešamo palīdzību. Neatkarīgi no tā, vai būtu ar sensoriem aprīkota viedkastīte, mūsu mobilais telefons vai cita iekārta, mērķis ir nodrošināt maksimāli precīzu un ātru rīcību problēmu gadījumā. Kā mēs labi zinām, tad veselības problēmas var būt visdažādākās: hroniskas slimības un to strauji saasinājumi, negadījumi vai tādi pēkšņi atgadījumi kā sirdsdarbības traucējumi, samaņas zaudēšana, asinsspiediena izmaiņas un vēl daudzi citi. Ja mūsu viedierīces sūtītu datus un mērījumus centrālajai sensoriekārtai, kas savukārt nepieciešamības gadījumā ātri varētu tos pārraidīt attiecīgajam medicīnas personālam, tad tas būtu pavisam reāls ieguvums datu izmantošanas ziņā. Diabēta, onkoloģisko un citu slimību pacienti varētu dzīvot ar relatīvu sirdsmieru, ka viņu veselība tiek kontrolēta.

    Tiesa, ikviens šāds risinājums prasa arī gana kompetentu lietotāju sistēmas “otrā galā”. Datu minitorēšanas sistēmu nodrošinājums pats par sevi ir nekas, ja medicīnas darbinieki nesaņem attiecīgo informāciju vai nepieciešamības gadījumā nespēj reaģēt. Kā vienkāršākais e-veselības risinājums ir elementāra recepšu izrakstīšana, ja ārsts saņemtu signālus par sava pacienta veselības stāvokļa pasliktināšanos. Iedomāsimies situāciju, kuru noteikti neviens dzīvē nevēlamies piedzīvot, proti, noģībstam vai salaužam kāju vietā, kur nav neviena cilvēka, kas varētu mums palīdzēt veikt kaut tik vienkāršu darbību kā izsaukt ātro palīdzību. Ja šajā brīdī viedierīce saprot, ka jāglābj tās īpašnieks, sūtot signālus tuvākajai medicīnas iestādei, tad pieļauju, ka lielākā daļa no mums neiebilstu pret datu monitorēšanu.

    Ir skaidrs, ka pasaule nevarēs vienoties par vienu standartizētu veselības aprūpes sistēmas ieviešanu. Mēs varam sagaidīt, ka turpmākajos gados arvien vairāk tehnoloģiju uzņēmumu pievērsīsies veselības jautājumu risināšanai. Esošās ierīces tiks izmantotas, lai nodrošinātu pakalpojuma savietojamību. Iespējams, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem jau šobrīd ir par masīvu datu aizsardzības nodrošināšanu, ne tikai monetizēšanu. Kas varētu notikt gadījumā, ja mākonī glabātie dati tiktu nozagti, ļaunprātīgi izmantoti vai vispār izzustu? Cik droši ir esošie datu drošības risinājumi? Kā panākt sabiedrības uzticēšanos tādā sensitīvā jautājumā kā personīgā slimības vēsture?

    Stāstot par TeliaSonera e-veselības risinājumu, uzņēmuma pārstāvis Niklass Sandlers (Niklas Sundler) galvenokārt uzsvēra novecojošās sabiedrības problēmu. Kad Sandleram minēju, ka psihologi šobrīd ir nobažījušies par aizvien pieaugošo jauniešu apsēstību ar tehnoloģijām, kā arī ārsti saka “mēs nevaram reģistrēt jūsu iPhone kā pacientu” (perfekti parādot šodienas situāciju, kad daudzi no mums pie ārstiem ierodas ar jau gatavu sagūglēto slimības definīciju), un jautāju, kā TeliaSonera raugās uz šiem jautājumiem e-veselības risinājumu kontekstā, neguvu pārliecinošu atbildi par to, ka uzņēmums būtu par to nopietni domājis. Sakot “mēs vēlamies, lai jaunieši jau agrīnā vecumā sāk domāt par veselības saglabāšanu un izskaustu kaitīgos ieradumus” netiek konkrēti norādīts, kā tieši šobrīd viedierīču izmantošana jauniešu vidū mudinātu “saglabāt veselību”. Risinājumi vairāk tiek vērsti uz veselības problēmu novērojumiem, nevis preventīvajiem pasākumiem. Pieļauju, ka izstrādāt motivācijas programmu “kāpēc man to nedarīt” ir daudz sarežģītāk nekā risinājumu, kas pasaka “tev ir šāda problēma un tāpēc jārīkojas šādi”.

    Pirmais praktiskais risinājums: AbbVie AB

    AbbVie paši sevi pozicionē kā biotehnoloģiju uzņēmumu, kuru galvenās pētījumu sfēras ir imunoloģija, onkoloģija, neirozinātne, virusoloģija, kā arī C hepatīta izpēte. Jau šobrīd uzņēmums piedāvā kontrolēt savu veselības stāvokli cilvēkiem ar zarnu trakta traucējumiem (šeit var apskatīties arī video). Veicot nepieciešamās analīzes mājās, slimnieki var paši uzraudzīt slimības gaitu, bet saasinājumu gadījumā rezultātus var nosūtīt nacionālajam reģistram. Uzņēmums uzskata, ka šādā veidā ne tikai slimnieki ir informēti par veselības stāvokli, bet mazāk laika pavada medicīnas iestādēs. Tas savukārt medicīnas nozarei ļauj ietaupīt finanšu resursus, kā arī medicīnas personāls vairāk uzmanības var veltīt akūtajiem pacientiem.

    sD_17h3mcKdknbm7fkBqdtzJQCLcOrn1dHRt5w4QdB0
    AbbVie AB ēka

    Otrais praktiskais piemērs: Karaliskais Tehnoloģiju institūts, Furhat Robotics un Liquid Media

    Šajā brīdī visbeidzot mēs nonākam pie risinājuma, kas mani pašu saistīja visvairāk, proti, Karaliskā Tehnoloģiju institūta Runas, mūzikas un dzirdes fakultātes mācībspēku sadarbības ar tehnoloģiju uzņēmumiem. Fakultāte ir dibināta 1953. gadā un jau kopš pirmssākumiem fokusējas uz interakīvu dialogsistēmu izstrādi, tas ir, uz tehnoloģiju un indivīdu mijiedarbošanos. Kā viens no nesenākajiem projektiem jāmin SpaceBook lietotne, kas ļauj mums veiksmīgi atrast nepieciešamo galamērķi svešā vietā. Šobrīd fakultātes akadēmiskais personāls sadarbojas ar tehnoloģiju uzņēmumiem sociālo robotu radīšanā.

    Furhat Robotics, manuprāt, šīs sadarbības rezultātā ir izveidojis lielisku “pižikrobotu”, kas spēj sazināties ar cilvēkiem, veikt intelektuālus uzdevumus, turklāt nemanāmi panāk, ka mēs šo robotu uzskatām par teju ko cilvēkveidīgu. Šādiem sociālajiem robotiem no to radījāju puses tiek izvirzītas augstas prasības, proti, tiem ne tikai ir jāspēj sazināties ar cilvēku, bet jāsaprot apkārtējā vide, cilvēku darbības. Domāju, ka katram no mums ir bijušas situācijas, pēc kurām sakām “es nezinu, kāpēc es tā rīkojos”, taču sociālo robotu veidotājiem ne tikai ir jāiemācās saprast cilvēku rīcību, bet arī robotam jāiemāca saprast cilvēks. Furhat Robotics robots, ar kuru paši varējām praktiski iepazīties, lieliski varētu tikt izmantots bērnu ar īpašām vajadzībām ārstēšanā. Es pieļauju, ka nākotnes “veco ļaužu pilsētās” šādi roboti varētu būt laika kavētāji un sarunbiedri vientuļiem vecīšiem. Varbūt šāds “pižikgalva” ne tikai uzmanīs ar Parkinsona vai Alcheimera slimībām sirgstošos, bet pierunās uz nelielu kopīgu pastaigu arī muguras sāpēs un depresijā slīgstošo tantīti.

    NFvkx18PENnXVxDMLCdi_XOc5AKsOcOKK8HHuEoFGzk

    Savukārt Liquid Media, kas savu darbību sāka kā spēļu izstrādātājs, šobrīd piedāvā, piemēram, risinājumu, kā ar datora un avataru palīdzību bērniem ar domāšanas traucējumiem apgūt zīmju valodu, savukārt sadarbībā ar Microsoft nodrošina veco ļaužu veselības uzraudzību, piemēram, Kinect izmantojot pulsa mērīšanai.

    Abu uzņēmumu pārstāvji uzskata, ka tehnoloģiju kompānijām ir cilvēkresursi un vēlme ātri piedāvāt reāli darbojošos un finansiāli izdevīgus risinājumus, bet universitāšu akadēmiskais personāls ir ar bagātīgu teorētisko zināšanu bāzi, tāpēc šobrīd ir jāizmanto abu pušu sinerģija, lai radītu inovatīvus un svarīgus praktiskos produktus. Būtiski, lai šādi risinājumi būtu pieejami maksimāli lielam lietotāju skaitam, kā arī tie būtu daudzveidīgi pielietojami.

    Trešais praktiskais risinājums: Vobling/Mimerse virtuālā realitāte

    Par virtuālās realitātes iespējām tiek runāts dažādās nozarēs, un iepriekš ar vairākiem risinājumiem esmu iepazinusies izglītības tehnoloģiju kontekstā. Virtuālā realitāte tiek piesaukta, runājot par stresa pārņemtiem darbiniekiem, kuriem nav laika izmantot atvaļinājumus (risinājums: uzliekam “gudro ķiveri” un izvēlamies, kurā pasaules skaisto skatu vietā gribam nākamās 30 minūtes relaksēties), tā tiek piesaukta kā automehāniķu ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa, bet Vobling/Mimerse to izmanto, lai palīdzētu ar dažādām fobijām sirgstošajiem. Pēc uzņēmumu pārstāvju sacītā, nākamo 3 gadu laikā virtuālās realitātes risinājumu tirgus varētu pieaugt par 13 tūkstošiem procentu (jā, 13000 %!!!), tāpēc pavisam reālas varētu būt situācijas, kad 2016. gadā, tirgū ienākot Oculus Rift, Sony Morpheus vai HTC Vive, bērni varētu šīs “ķiveres” kā dzimšanas dienas dāvanas vai lūgties Ziemassvētku vecītim. Virtuālās realitātes viedierīces kļūst patērētājiem pieejamākas, taču “gudrajai ķiverei” var pietikt arī ar viedtālruni. Samsung viedtālruņa izmantošanu virtuālās realitātes radīšanai varējām izbaudīt, “atrodoties” kinoteātrī.

    2015-06-01_0912

    Vobling/Mimerse risinājumi ir veidoti sadarbībā ar psihologiem. Izpētot, ka piecas no cilvēku biežākajā fobijām ir bailes no zirnekļiem, čūskām, suņiem, augstuma, plašām vai pārpildītām vietām, izstrādātāji piedāvā, kā ar virtuālās realitātes palīdzību pārvarēt šīs bailes. Metode, ar kādu bailes tiek pārvarētas, ir gaužām vienkārša, proti, “ārstēšana” notiek tieši ar to pašu, no kā cilvēks baidās. Šajā gadījumā mēs paši varējām novērtēt, kādas ir sajūtas cilvēkam, kuram ir bailes no zirnekļiem. Izmantojot Oculus, šie melnie un milzīgie “pretekļi” sāka parādīties visapkārt: uz galda, uz kājām, uz rokām, pa vienam vai vairākiem uzreiz. Sajūtas? Ja realitāti varam definēt kā prāta iedarbību uz saņemto informāciju un tās apstrādi, tad virtuālās realitātes gadījumā mums nākas pārliecināt smadzenes, ka tas, ko redzam un jūtam, tiešām ir īstenība. Nezinu, kā patiesībā jūtas ar zirnekļfobiju sirgstošie, taču man kā racionālai būtnei bija skaidrs, ka visi redzamie un pa mani bradājošie zirnekļi ir tikai… nerealitāte. Jā, man gribējās smieties, es tos skaitīju un pabakstīju. Tomēr es pieļauju, ka cilvēkiem, kuriem patiešām ir bailes no zirnekļiem, sākotnējās sajūtas varētu būt gana nepatīkamas, taču ar laiku prāts tiktu pārliecināts, ka redzamais nav īstenība. Vai patiešām ar šādu risinājumu varētu palīdzēt sirgstošajiem un cik ilgs būs terapijas laiks (metode tiks kombinēta un veikta ārstu uzraudzībā) varēs uzzināt pēc plašāku pētījumu veikšanas. Šobrīd neatbildēts paliek jautājums, kā virtuālā realitāte varētu palīdzēt (un vai vispār varētu palīdzēt) cilvēkiem, kuriem ir bailes no augstuma, lidošanas, nošaušanas vai nāves. Būtu interesanti uzzināt psihologu un citu speciālistu viedokli, cik ētiski ir cilvēkus ārstēt ar to pašu, ar ko viņi sirgst.

    Mazliet pārdomas noslēgumam

    Protams, tehnoloģisko risinājumu sasaiste ar veselības aprūpi nav nekāda terra incognita – nezināma zeme –, jo ir simtiem lietotņu, kas uzrauga asinsspiediena mērījumus un sirdsdarbību, signalizē par nepieciešamību iedzert antibiotikas vai lietot kārtējo insulīna devu. Āfrikas attālajos nostūros tehnoloģijas nodrošina grūtnieču novērojumus, piemēram, ārsti saņem augļa sirdsdarbības mērījumus. Tā visa ir jau esošā realitāte.

    Tehnoloģijas ir ienākušas uz palikšanu ikvienā mūsu dzīves jomā. Ņemot vērā nenormāli strauji pieaugošo datu apjomu, kuru paši vien radām, kaut kur starp daudzajiem nezināmajiem pavīd arī jautājums par to, kas notiks, ja vēlēšos savu digitālo pagātni dzēst un vai tas vispār būs iespējams. Atbildes pašreiz vēl nav.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    1 komentārs
    Inline Feedbacks
    View all comments
    janis
    01.06.2015 10:12

    raksts interesants , parmainas pec nav gramatikas kludu , meitenem kas ir ar gramatiku uz tu vajag biezak postot , par temu manuprat baiga sapnosana par turigiem pensionariem , sie risinajumi nebus uz masam tendeti , drizak jadoma ka palielinat dzimstibu izmantojot tehnologijas , vai veicinat imigrantu ieplusanu kuri integrejas un neaizbrauc uz sengenu lai pelnitu naudu , jo mums nepietiks nodoklu maksataju ,

    Reklāma