Pirmie iespaidi par Subaru Outback (2015)

Kad es biju jaunāks, skaistāks un dullāks, man bija lielāka interese par maza izmēra interesantiem un jaudīgiem auto. Man patika izbraukties ar MINI John Cooper Works Roadster un pilnīgā starā biju par Jaguar F-Type raķeti. Es arī tagad ļoti labprāt stūrētu šādus auto, tomēr tie pavisam noteikti nebūtu vienīgie manā garāžā. Redzi, ar gadiem sākotnējo skaistumu nomaina labas dzīves radīts omulīgums un dulluma vietā nāk pārdomas par to kā auto iestūķēt dinastijas turpinātāja ratus un neskaitāmo to pavadošo mantu maisus. Hei, dārgā, vai tiešām tas viss ir jāņem līdzi? Izklausās drūmi? Nebūt, nē, jo dzīves burvība slēpjas tās mainīgumā un tādējādi visu laiku ir jāapgūst jaunas lietas. Arī auto jomā.

Mazo jestro vāģu vietā nu lielāku uzmanību cenšos veltīt ietilpīgākiem auto, kas savas braukšanas spējas nezaudē nobraucot arī no asfaltēta ceļa. Kā izrādās, šādu auto piedāvājums ir gana plašs un mani patīkami pārsteidza Fiat Freemont. Iepriekš kaut kā nebiju aizdomājies (un tādējādi arī praksē pārbaudījis), ka šāds liels auto var būt pietiekami komfortabls, bagātīgi aprīkots un ērti braucams. Drīz pēc tam izbraucos ar Opel Insignia Country Tourer (būs jārod laiks aprakstīt arī šo auto) un iepriekšējās brīvdienas aizvadīju ar jauno Subaru Outback.

Īsumā – es burtiski iemīlējos šajā auto un vēl dažas dienas pēc testa vakaros vēlos veicu ar šāda auto iegādi saistītos izdevumu aprēķinus. Huh, kas tāds notiek patiešām reti. Bet nu visu pēc kārtas.

Subaru Outback manās acīs arī iepriekšējās paaudzēs ir bijis praktisks ģimenes auto. Tam ir “slavenā” Subaru pilnpiedziņa, auto ir paaugstināts, ietilpīgs un (vismaz no 2003. – 2009. gadam) arī vizuāli pievilcīgs. Pie tam, šis Subaru veidotais paaugstinātais pilnpiedziņas universālis maksā lētāk par daļu savu tiešo konkurentu. Tāpēc auto ir izveidojies izteikts lojālo fanu pulks un nu man šķiet, ka es viņus labi saprotu.

Lētākais Outback ar benzīna dzinēju maksā 29 800 EUR un dīzeļa versijas cena sākas no 32 400 EUR. Auto ir pieejams trīs komplektācijas līmeņos (Base, Ridge un Summit) un vispilnāk aprīkotais benzīna modelis maksā 35 500 EUR, bet dīzelis – 38 100 EUR.

Japāņu auto ražotājs ir izvēlējies nesabojāt to, kas labi darbojas (lasi, tirgojas), tāpēc jaunais piektās paaudzes Outback kardināli neatšķiras no iepriekšējās paaudzes modeļa. Nezinātājs pat var abus auto neatšķirt. Tā kā es pats neesmu braucis par iepriekšējās paaudzes Outback, šis būs man patiešām jauns auto un lielā mērā noteiks ko es domāju par Outback. Pirms gada biju izbraucies ar Subaru WRX STI, tāpēc nevarētu teikt, ka Subaru man ir pavisam svešs zīmols.

Kā jau tas auto industrijā ir novērojams, jaunais Outback ir mazliet pieņēmies izmēros un tas ir ļāvis radīt vairāk vietas arī salonā un arī bagāžas nodalījumā. Tāpat jaunais Outback ir ticis pie izturīgāka un pret savērpšanos noturīgāka karkasa. Izteiksmīgākus vaibstus jaunajam Outback piešķir uzlabotie priekšējie un aizmugurējie lukturi, un ir pamainīts arī radiatora restes dizains. Joprojām dizainā ir ietvertas plastmasas detaļas, tomēr tām ir praktiska nozīme, jo tās centīsies pasargāt auto metāla detaļas tajos brīžos, kad nobrauksim nost no ceļa. Visos komplektācijas līmeņos tiekam pie diožu lukturiem, kas ceļu apgaismo labi un apspīd ceļa zīmes pārsteidzošos attālumos. Subaru vēsta, ka jaunajam Outback ir krietni uzlabota skaņas izolācija un jāsaka, ka ceļa trokšņi patiešām tiek labi noslāpēti un vismaz benzīna dzinējs ir patiešām kluss. Veselu mūžību nebiju braucis ar benzīna motoriem, tāpēc pirmajā brīdī sajūsminājos par to, cik auto var būt kluss.

Interjers piedzīvojis modernas vēsmas

Subaru ir gadiem saņēmis pārmetumus par savu auto interjera dizainu un tā uzbūvē izmantotajiem materiāliem. Tie gluži vienkārši nespēja tikt līdzi laikam (un konkurentiem). Lai arī jaunā Outback interjers joprojām ir ne bez saviem trūkumiem, tomēr beidzot tas ir kaut cik gaumīgi izveidots un nerada sajūtu, ka pārvietojies ar lauksaimniecības tehniku. Testa auto bija pašas augstākās Summit komplektācijas Outback un tas bija aprīkots ar ādas sēdekļiem. Panelis veidots no mīkstas plastmasas un metāla imitācijas materiāliem, bet ādas elementi ir iestrādāti durvīs (roku atbalsta zonās) un elkoņa atbalstā, kas ir fantastiski plats un pareizajā augstumā. Plus, tam ir prātīgi izveidoti padziļinājumi caur kuriem izlaist mūsu gadžetu vadus. Sīkums, bet patīkami. Zem elkoņa atbalsta ir viena 12V pieslēgvieta, bet aiz ātrumpārslēga mantu glabātuvē ir vēl viena 12V pieslēgvieta, kā arī 2 USB pieslēgvietas (jēj, varēsim uzreiz uzlādēt divas mobilās ierīces) un AUX ieeja. Es neesmu īpaši starā par melnajiem un briesmīgi atstarojošajiem plastmasas interjera elementiem, tomēr kopumā šajā auto beidzot ir patīkams un funkcionāls salons. Pat pēc ar šo auto nobrauktiem 500 kilometriem nevarēju beigt sajūsmināties par to, cik pārdomāts ir tā salons no ergonomikas viedokļa.

Testa auto ādas sēdekļi priekšpusē bija aprīkoti ar elektronisko vadību, kas ļauj tos ērti ieriktēt nepieciešamajā stāvoklī (elektriski regulējas arī muguras apakšdaļas atbalsts). Sēdekļi paši par sevi nav slikti, tomēr tie nav labākie, kuros ir nācies sēdēt. Auto mēs iesēžamies kā mazliet paaugstinātā universālī, nevis uzkāpjam līdz sēdeklim kā džipā. Sēdpozīcija ir augsta un man ar savu 185 cm augumu pat pietrūka iespējas sēdekli nolaist vēl zemāk. Neesmu pieradis, ka acu līnija atrodas pašā vējstikla augšpusē. Un tas pat ar visu manu nelāgo ieradumu sēdeklī viegli iegulties. Tāpat es priecātos par izteiktākiem sānu atbalstiem. Tomēr arī garākos gabalos šie sēdekļi ir pietiekami komfortabli un, iespējams, vairums braucēju neatradīs kur tiem piesieties.

Uz stūres ir vesels lērums pogu un slēdžu (vairāk nekā 20 vadības iespējas) un paies viens pilns vakars, kamēr tiksim skaidrībā ko tās visas dara. Daļa no pogām visdrīzāk tiks izmantota reti (piemēram, borta datora vadības pogas), tomēr būtiskākās mūzikas skaļuma un kruīzkontroles pogas ir saprotamas un ērti lietojamas. Pati stūre arī ir ērti satverama un griežas viegli kā liegas vēja brāzmas dzīta pieneņu pūciņa agrā pavasara rītā. Par laimi pie lielākiem ātrumiem stūre paliek “smagāka”.

Pirmo reizi iekāpjot Outback, nošausminājos par zilo apgaismojumu ap tahometru un spidometru. Vakara tumsā secināju, ka apgaismojuma ziņā Subaru inženieri nav spējuši nonākt līdz vienotam viedoklim, tāpēc daļa pogu ir ar baltu apgaismojumu, bet daļa ar sarkanu. Arī zilie riņķi prot būt dzelteni (manuālajā variatora režīmā) un mirgot sarkani, ja mums apkārt notiek kas elpu aizraujošs. Tāpat Summit aprīkojuma līmenī izgaismotas ir mantu glabātuves durvīs. Par laimi apgaismojuma līmeni var pietiekami samazināt, lai tas īpaši nekristu uz nerviem.

Starp tahometru un spidometru atrodas jau citos auto tik ļoti ierastais digitālais displejs, kas attēlo mūsu braukšanas ekonomiju (auto bildīte pat attēlo bremžu uguņus, kad paši spiežam uz bremžu pedāli), kruīzkontroles stāvokli un nobraukumu. Mazā displeja augšpuse ir pielāgojama un varam iestatīt, lai auto mums rāda digitālu spidometru, patēriņu vai papildus ekonomijas rādītājus (cik ml degvielas esam ietaupījuši ar Start&Stop sistēmu, kas pieejama tikai versijās ar benzīna dzinēju).

Kad testēju Subaru WRX STI, biju ļoti nomocījies ar auto iebūvēto multimediju sistēmu. Man bija nepieciešamas visas 10 minūtes, lai saprastu kā navigācijā atceltu iestatīto maršrutu. Murgs kaut kāds! Jaunajā Outback situācija ir krietni uzlabota un multimediju centrs ir krietni saprotamāks (arī navigācijas sadaļa). Sistēmas 7 collu displejs ir pietiekami nasks un labi reaģē uz piespiedieniem. Daļa funkciju ir vadāmas no stūres (piemēram, atgriešanās atpakaļ taustiņš), bet daļa realizēta ar sensoru pogām abpus ekrānam. Pilnākajā komplektācijā iegūsim arī Harman/Kardon skaņas sistēmu, kas skan tīri labi, bet atpakaļskata kamera ir iekļauta standarta komplektācijā pat Base komplektācijas līmenī. Telefona savienošana ar auto bija vienkārša un visai drīz spēju uz auto skaļruņiem atskaņot no telefona savu Spotify mūziku, tomēr telefona zvanīšanas funkcijai auto tomēr nespēja piekļūt. Iespējams, mans OnePlus One tam šķita pārāk eksotisks zvērs.

Borta datora var atrast noderīgu un gana detalizētu informāciju par auto patēriņu un man pašam ļoti patika apkopju sadaļa. Vairs nebūs apkopes informācija jāraksta motoreļļas plankumiem izraibinātā blociņā, jo šo informāciju varam ievadīt pa taisno borta datorā. Praktiskajam latvietim šis varētu ļoti patikt.

Iepriekš jau rakstīju par augsto sēdpozīciju un apvienojumā ar pārstrādātajiem sānu spoguļiem (tie ir pārnesti tuvāk uz auto aizmugures pusi) mums apkārt notiekošais ir labi pārskatāms. Protams, auto priekšgals joprojām ir garš, tāpēc bezceļos nevajadzētu pārvērtēt savas un auto spējas. Lai arī papildus komplektācijā ir iekļautas metāla aizsargpannas un plastmasas uzlikas, tomēr diez vai būs liels prieks tās skrāpēt un šķaidīt.

Es neatceros kad pēdējo reizi universāļa tipa auto esmu atradis tik daudz vietas ēžot aizmugurē. Pat aiz brangi atbīdītā vadītāja sēdekļa man joprojām kājām bija ļoti daudz brīvas vietas. Aizmugurējā sēdekļa mugurai var mainīt slīpumu, tāpēc auto būs ērts arī garākos ceļa gabalos. Paši sēdekļi dalās 60/40 attiecībā un ir nolokāmi tā, lai bagāžas telpas grīda būtu pilnībā plakana. Ar paceltiem aizmugurējiem sēdekļiem iegūstam 559 litru bagāžas telpu, bet ar nolaistiem – 1848 litru telpu.

Pat nenolokot aizmugurējos sēdekļus, iemanījos auto ievietot četras diezgan makanas 17 collu riteņiem paredzētas riepas. Ar nolocītiem sēdekļiem šis auto varētu būt noderīgs kā riepu transportēšanas līdzeklis kādam drifta braucējam. Bagāžnieka vāks elektroniski atverams no auto salona, pults vai nospiežot pogu tā aizmugurē. Tāpat ir iespējams noteikt vāka pacelšanās augstumu, lai iekļautos garāžās ar zemākiem griestiem un samazinātu nepieciešamību lēkāt. Tā kā auto bagāžniekā neatradīsim rezerves riteni, tad iegūstam papildus vietu sīkākiem krāmiem un zem bagāžas telpas grīdas ir noslēpts kravas telpas pārsegs. Ar šo auto varēsim vilkt līdz 2 t smagas piekabes ar benzīna dzinēju un līdz 1800 kg smagas piekabes ar dīzeli.

Augsts drošības līmenis

Tagad mazliet parunāsim par šī auto drošību, jo tas tomēr ir viens no svarīgākajiem aspektiem izvēloties ģimenes auto. Auto ir saņēmis maksimālo piecu zvaigžņu novērtējumu Euro NCAP (European New Car Assessment Program) drošības testos, aprīkots ar septiņiem drošības spilveniem un automobiļa dinamiskās kontroles, kā arī aktīvās vilcējspēka virziena maiņas sistēmas rūpējas par to, lai auto maksimāli labi turētos uz ceļa vadītāja norādītajā trajektorijā. Tāpat drošību uzlabo Subaru veidotais bokserdzinējs, kas savas uzbūves dēļ auto rada zemāku smaguma centru un tādējādi padara auto stabilāku. Pie tam, frontālas sadursmes gadījumā šis dzinējs un pārnesumkārba paslīdēs zem auto grīdas, nevis iespiedīsies automobiļa salonā.

Pienākot pie auto, uzreiz pamanīsim interesantās ap atpakaļskata spoguli (jā, tas diemžēl pats neprot aptumšoties) izvietotās kameras. Tās nepieciešamas Subaru EyeSight drošības sistēmu darbībai un spēj detektēt ne tikai priekšā braucošos automobiļus, bet arī motociklus, velosipēdus, gājējus un lielākus (>1 m augstus) meža zvērus. EyeSight sistēmas ir pieejamas standarta aprīkojumā visos aprīkojuma līmeņos un palīdz atvieglot auto vadīšanu un rūpējas par to, lai mēs izvairītos no sadursmēm:

• Adaptīvā kruīza kontrole – EyeSight sistēma droši saglabā lietotāja norādītu distanci līdz priekšā braucošajam transporta līdzeklim un pielāgo dzinēja, bremžu un transmisijas darbību, lai auto pārvietotos optimāli. Praksē šī sistēma darbojas godam un es ceļu no Rīgas līdz Koknesei mēroju praktiski šajā režīmā. Uzstādīju noteiktu ātrumu un nepieciešamības gadījumā uzdodot gāzi, palecu garām kādam lēnākam satiksmes dalībniekam. Auto pēc tam pats prata veiksmīgi sabremzēties pirms priekšā braucošā (par priekšā braucošā auto “atpazīšanu” mums uzskatāmi tiek paziņots ar simbolu panelī un skaņas signālu) un ļoti plūdeni paātrinājās, kad ceļš priekšā bija tukšs. Neizskatījās, ka sistēmai traucētu arī diennakts tumšais laiks. Sistēma spēj noteikt arī priekšā braucošo auto bremžu uguņus un tāpēc principā izmantojama arī sastrēgumos.
• Brīdinājums par joslu līniju šķērsošanu – auto ar pīkstienu un paziņojumu panelī mūs brīdinās, ja nejauši šķērsosim joslas atdalošo līniju (nejauši – neieslēdzot pagrieziena rādītāju). Tā darbojas pie ātruma virs 50 km/h un jāsaka, ka ceļa apzīmējumu nolasa patiešām labi. Pie lielākiem ātrumiem (> 60 km/h) auto vēl izteiksmīgāk ziņos par trakošanu joslā.
• Brīdinājums par priekšā stāvošā auto kustības uzsākšanu – ja sastrēgumā būsim iegrimuši telefonā, auto ar pīkstienu mums paziņos, ka priekšā esošais auto ir uzsācis kustību un visai drīz varam sagaidīt nīgru pīpinājienu no aizmugurē stāvošajiem.
• Sadursmes novēršana – auto visiem spēkiem centīsies palīdzēt vadītājam izvairīties no sadrusmes. Ja EyeSight kameras pamanīs ko nelāgu, auto panelī par to tiks attēlots brīdinājums un vajadzības gadījumā var tikt aktivizētas arī bremzes un vadītāja pirmssadursmes stūres asistents palīdzēs veikt vadītājam veikt asu pagriezienu. Praksē es dažos gadījumos jutu, ka šī sistēma darbojas, tomēr tā nav 100% precīza (par to Subaru arī norāda), jo gadījumos, kad uz šosejas man priekšā uzgriezās izteikti lēnāki traktori vai zirgu pajūgi, auto turpināja tiem traukties virsū pilnā ātrumā. Iespējams, pašā pēdējā brīdī auto nopīkstētu, tomēr attālums bija jau zem man komfortablas (drošas) robežas un neņēmos šo sistēmu pārbaudīt pilnībā. Būtu taču žēl apskādēt tik glaunu auto. Šai sistēmai ir vēl viens noderīgs pielietojums. Ja mēs nejauši atpakaļgaitas vietā uzsākam kustību uz priekšu (piemēram, pie veikala sienas), auto pīkstēs un samazinās dzinēja jaudu.

Dzinēji, transmisija un braukšanas īpašības

Mūsu pusē jaunais Subaru Outback tiek piedāvāts ar 2 litru turbo dīzeļa (150 Zs, 350 Nm) vai 2.5 litru atmosfērisko benzīna (175 Zs, 235 Nm) 4 cilindru opozītdzinēju. Citos reģionos ir pieejams arī 3.6 litru 6 cilindru benzīndzinējs (256 Zs). Lai arī šie ir iepriekš jau pieredzēti dzinēji, Subaru saka, ka tie ir pārstrādāti, lai samazinātu to svaru un uzlabotu degvielas ekonomijas rādītājus. Jaunākās paaudzes Outback ir pieejams tikai ar Lineartronic bezpakāpju variatora transmisiju. Varam aizmirst par mehānisko ātrumkārbu un pat “parasto” automātu. Subaru uzsver, ka variators ļauj uzlabot degvielas patēriņa rādītājus un palīdz saglabāt vieglu un līganu gaitu. Interesanti, ka dīzeļdzinējam variators noregulēts uz 7 “pārnesumiem”, bet benzīna dzinējam to ir par vienu mazāk.

Subaru tehniskajā specifikācijā norāda, ka benzīna dzinējam vidējais patēriņš ir 8.7 l (pilsētā), 6 l (ārpus pilsētas) un 7 l (kombinētajā režīmā) uz 100 km, bet praksē uz šosejas man patēriņš sanāca mazliet lielāks – viegli pāri 7 litriem uz 100 km (pie ātruma 100-110 km/h). Pilsētā patēriņš tuvojās visiem 10 litriem. Dīzeļdzinējam Subaru sola 7.5 l (pilsētā), 5.3 l (ārpus pilsētas) un 6.1 l (kombinētajā režīmā) patēriņu.

Jaunajam Outback Testa auto bija aprīkots ar benzīna dzinēju un kā jau minēju iepriekš, tas man šķita patīkami kluss un nenesa salonā dīzeļu gadījumā ierastās nepatīkamās vibrācijas. Normālas ikdienas braukšanai ar 2.5 litru benzīndzinēja spējām būs pietiekami (paātrinājums līdz 100 km/h aptuveni 10 sekundes) un Lineartronic variators darbojas godam bez liekiem trokšņiem. Braukšana ar to ir savādāka nekā ar “parasto” automātu, lai gan Subaru inženieri arī šo variatoru ir apveltījuši ar ātrumu pārslēgšanu atgādinošiem mini “uzrāvieniem”. Jo savādāk mums būtu sajūta it kā mēs stūrētu trolejbusu. Sākotnējais paātrinājums ir sajūtams palēciens, tad ir periods ar vienmērīgāku paātrinājumu un tuvāk šosejas ātrumiem atkal ir jūtamāks paātrinājums.

Benzīna dzinējiem ir pieejama arī SI-DRIVE (Subaru Intelligent Drive) sistēma par ko liecina [S] un [I] papildus pogas uz stūres. Praksē tas nozīmē, ka atkarībā no izvēlētā režīma (Sport vai Intelligent) auto mainīs paātrinājumu un transmisijas atsaucību. Sport režīms var noderēt pilsētā vai uz līkumotiem ceļiem (trakošanas režīms), bet ikdienā tomēr komfortablāk ir braukt plūdeni, tāpēc izvēlēsimies Intelligent režīmu. Starp abiem atšķirība ir jūtama, bet dzinējs pats par sevi nav pārlieku jaudīgs, tāpēc tā atšķirība nav tik būtiska.

Kopumā man patika kā šis nepilnus 5 metrus garais un pusotru tonnu smagais auto brauc un stūrējas. Ceļš labi pārskatāms, stūres un bremžu darbība saprotama un paredzama. Pat savā šaurajā daudzstāvu garāžā (kur ar problēmām iemoku savu Volvo S60) iebraucu bez jelkāda stresa. Auto nav nedz pārāk ciets, nedz pārāk mīksts. Ceļa nelīdzenumi tiek noslāpēti pietiekami labi, tomēr tas nepadara auto grūti vadāmu. No WRX STI ir aizgūta sistēma, kas līkumos piebremzē iekšējos riteņus un tādējādi cenšas piepalīdzēt tos izbraukt. Praksē gan auto ir pietiekami liels, lai ikdienā ar to nebūtu vēlme braukt īpaši sportiskā režīmā.

Subaru Outback ir aprīkots ar simetrisku pilnpiedziņas sistēmu ar aktīvu griezes momenta sadalījumu. Tas nozīmē, ka jauda vienmēr tiek pievadīta visiem četriem riteņiem (jaudas sadalījums 40/60 – priekšējā ass “velk” vairāk). Braucot uz savu slepeno smilšaino “bezceļa” poligonu, aizdomājos, ka īpaši stāvas nogāzes ar Outback forsēt nevajadzētu, jo tas tomēr ir pārlieku garš auto ar izteiktām pārkarēm. Pat ja sava 20 cm klīrensa un pilniedziņas spēju dēļ auto fiziski spēs pievarēt nelīdzenumus, to pašu nevar teikt par tā bamperiem un sliekšņiem. Jau drīz pēc iebraukšanas manā smilšu valstībā, bija skaidrs, ka ar nosacītiem bezceļiem šis auto tiek galā patiešām labi. Iepriekš pa šīm pašām smiltiņām biju kašājies ar Jeep Renegade, Fiat 500X un abi divi manī neradīja 100% pārliecinātības sajūtu. Savukārt ar Subaru Outback es jutos pavisam drošs, ka izbraukšu visur. Pat bez ieslēgta X-Mode un kalnā kāpšanas režīma, auto pārliecinoši rāpās dažāda stāvuma nogāzēs un izteikti veiksmīgi rāvās uz priekšu pa dziļām smiltīm. Iespaidīgi! No kalna nobraukšanas palīgs gan man šķita pārāk apdomīgs un uz leju rāpāmies pārāk lēni un visu laiku bija vēlme tam piepalīdzēt ar akseleratora pedāļa uzspiešanu. Rezultātā no smilšanainā kalniņa šļūcu lejā ar maziem lēcieniem. Ar šādu auto neviena pat dziļākajos laukos mītošā vecmāmiņa nespēs izvairīties no mūsu apciemojuma :)

Bildē augstāk varam redzēt, ka šis auto ir aprīkots ar elektrisko rokasbremzi. Skarbus vārdus vēlos veltīt šajā pašā bildē redzamajam glāžu turētājam. Tas gluži vienkārši ir pārāk vaļīgs un šūpojoties pa bezceļiem kafija būs vadītāja un blakussēdētāja klēpī. Pat mazās Statoil krūzītes tajā ieliekamas pārlieku brīvi un augstākas termokrūzes gāzelēsies visu ceļu.

Secinājumi

Jaunais Subaru Outback mani pārsteidza pozitīvā ziņā. Tas ir praktisks auto, jo piedāvā plašu kravas telpu, uzticamu pilnpiedziņu un komfortablu braukšanu. Auto izskatās labi gan no ārpuses, gan beidzot arī salonā un pie tam tas nemaksā milzu naudu. Vai es gribētu pats ikdienā pārvietoties ar šo auto? O, jā!

Izbrauciens ar šo auto uzjundīja manī vēlmi beidzot tikt arī līdz Subaru Forester testam, jo pēdējā paaudzē arī tas beidzot izskatās patiešām pievilcīgi, ir tehniski labi aprīkots un adekvāti maksā.