Pirmie iespaidi par Fiat Freemont

Ar Fiat Freemont man bija iespēja iepazīties jau pagājušajā gadā, tomēr dažādu apstākļu dēļ toreiz ar šo auto neizbraucu. Godīgi pateikšu, ka testējot interesantā dizaina Jeep Cherokee, premium klases milzi Jeep Grand Cherokee un īpaši fikso Subaru WRX STI prāts nenesās sēsties pie “ģimenes auto” stūres. Bet kā jau tas dzīvē atgadās itin bieži, ar šādu attieksmi biju palaidis garām iespēju notestēt patiešām interesantus un patīkami braucamus auto.

Nu mana ģimene ir kļuvusi lielāka, priekšā ar mājokļa maiņu saistītie darbi un tas liek uz auto paskatīties ar krietni savādāku skatu. Teiksim tā, nu uz auto skatos ar krietni plašāku skatījumu un šogad plānoju vairāk pievērsties pēdējos gados milzu popularitāti iemantojušās SUV kategorijas automobiļu iepazīšanai. Proti, tādiem auto, kas ir gana ietilpīgi, pietiekami jaudīgi un apveltīti ar visu četru riteņu piedziņu. Lai arī ir skaidrs šī gada fokuss, tomēr netiks smādēti arī citi auto. Jo braukt man patiešām patīk un vēlos padalīties ar saviem iespaidiem.

Pagājušās nedēļas nogali aizvadīju pie Fiat Freemont stūres un kopumā ar šo auto mēroju pāri par 600 kilometriem. Paspēju izbraukties pa Rīgu, mērot (ļoti slidenu) ceļu uz Latgali un pat iebraukt mežā. Ja pirms sēšanas pie šī auto stūres biju par to viegli skeptiskās domās (tas tomēr ir “ģimenes auto”), tad nododot atslēgas, mans viedoklis bija krietni pozitīvāks (whoa, “ģimenes auto” var būt foršs!). Un pārsteigumi ir īpaši patīkami, ja tie ir pozitīvi un negaidīti.

Kas tad ir Fiat Freemont? Latvijas “Auto Asociācijas” izveidotajā automobiļu klasifikatorā Fiat Freemont ir iekļauts daudzfunkciju (MPV) auto kategorijā, kur gozējas tādi auto kā Chevrolet Orlando, Renault Grand Espace, Opel Zafira Tourer, Ford S-Max un Volkswagen Sharan. Auto pārdevējs gan norādīja, ka Fiat Freemont īstā kategorija ir vidēja izmēra apvidus auto (I2a, jeb “Medium sport-utilities” kategorija). Tajā pārstāvēti tādi auto kā Hyundai ix35, Honda CR-V, Kia Sportage, Mazda CX-5 un Toyota RAV4. Tātad, sanāk, ka Freemont izskatās pēc minivena, kas konkurē ar SUV.

Fiat Freemont ir apveltīts ar 7 sēdvietām, tam ir pilnpiedziņa un krosovera cienīgs klīrenss (18.2 cm). Tomēr Fiat Freemont neaprobežojas tikai ar praktiskumu, jo par nepilniem 30 tūkstošiem eiro (ar atlaidi) iegūsim ādas salona apdari, dīzeļdzinēju ar automātisko pārnesumkārbu, iebūvētu navigāciju ar lielu 8.4 collu displeju, lielisku Alpine skaņu sistēmu un 5 gadu garantiju bez nobraukuma ierobežojuma. Izklausās pēc labas “price/performance” attiecības. Pagājušajā gadā Latvijā ir piereģistrēti 23 jauni Fiat Freemont automobiļi.

Daļa noteikti būs dzirdējuši par to, ka Fiat Freemont patiesībā ir Dodge Journey. Kā tad īsti ir un vai tiešām tas ir viens un tas pats auto? 2009. gadā Fiat pārņēma bankrotējušo Chrysler un tādējādi arī Dodge zīmols nonāca Fiat Chrysler Automobiles grupas paspārnē. 2011. Gadā Fiat koncerns pieņēma lēmumu, ka visi Eiropas tirgum paredzētie Dodge modeļi Eiropā tiks pārdoti zem Fiat zīmola (līdzīgi Chrysler, zem Lancia). Pēc izmaiņām auto dizainā, dzinēju un ātrumkārbu piedāvājumā (Volkswagen dzinēju vietā nāk Fiat dīzeļdzinēji), piekares konfigurācijā (auto padarīts “cietāks”) un skaņas izolācijas uzlabojumiem, tas tika pārsaukts par Fiat Freemont. Tātad, it kā auto tas pats, taču labāks un Eiropas ceļiem piemērotāks. Ar Dodge Journey braucis neesmu, tāpēc diemžēl salīdzinājumu veikt nevarēšu.

Auto no ārpuses

No ārpuses auto izskatās pēc gaumīgi nostrādāta minivena, kas ar savu ārieni necenšas pievērst visu apkārt braucošo uzmanību. Noteikti daļa atzinīgi novērtēs šī auto augstumu, jo tas ir viens no labi pamanāmiem šī auto aspektiem.

Testētais auto ir “Cross” modelis, kas no standarta Freemont atšķiras ar hromētām priekšējā un aizmugurējā bufera uzlikām, melnu radiatora dekoratīvo režģi, tonētiem aizmugures lukturiem un 19 collu riteņiem. Dizains, protams, ir gaumes jautājums, tomēr personīgi man šķiet, ka Fiat Freemont izskatās labi.

Tipiski ģimenes auto 100 km rādiusā ap sevi parasti izplata skumjas un nolemtības sajūtu (pilnīgs bardaks, brēcoši bērni, piekakāti pamperi un kaut kur šajā kišmišā vēl ir arī suns). Fiat Freemont šis skumju izplatīšanas rādiuss ir mazāks, tā uz kilometriem 65. Auto nav novērojami Āzijas auto ražotāju produktos novērotie dizaina eksperimenti un arī tas ir milzu pluss vismaz manās acīs. Īsumā – auto izskatās labi!

Ja priekšējiem lukturiem ksenona vai gaismas diožu (LED) labumus nevar piepirkt pat par naudu, tad aizmugurējie lukturi ir apveltīti ar LED diodēm, kas vizuāli atgādina Nissan Skyline GT-R lukturus. Nopērkot šādu auto varēsim saviem čomiem teikt, ka principā braucam ar Skailainu. Lai apskauž!

Arī bāzes modelī iekļautā automātiska durvju atvēršanas/aizslēgšanas sistēma (Keyless Entry & Go) šāda tipa auto ir noderīga. Nav jārokas pa kabatām pēc atslēgas, kamēr rokas aizņemtas ar bērniem vai iepirkumu maisiem. Vienkārši piespiežam pogu uz durvju roktura un auto tiks aizslēgts. Tas pats notiek arī, ja vēlamies doties ceļā. Vienkārši ejam pie auto un tas pats atslēgsies (zem roktura ir sensors). Tāpat arī iedarbināšanai nav nepieciešams krāmēties ar atslēgu. Ērti!

Auto no iekšpuses

Auto kopš Dodge Journey laikiem ir piedzīvojis būtiskus salona uzlabojumus un jāsaka, ka Fiat Freemont interjers ir ne tikai kvalitatīvi nostrādāts, bet arī vizuāli pievilcīgs. Proti, mums eiropiešiem saprotams un pieņemams. Priekšējais panelis un daļa no durvju apdares ir uz tausti pamīksta un labi kopā salikta plastmasa (kas negrabēs pēc pirmajiem 1000 nobrauktajiem kilometriem), taču salona apdarē figurē arī ādas elementi (piemēram, durvīm). Var just, ka auto ir padomāts par daudziem noderīgiem sīkumiem. Piemēram, glāžu turētājiem ir gumijas sānu fiksatori, lai dzērieni nekratās. Aizmugurējā sēdekļu rinda paceļama aiz izturīga auduma lentām, kas ar lipekļiem piestiprinās pie sēdekļa, lai lieki neleterētos apkārt. Salona apgaismojuma lampiņas ir kustīgas, lai tās varētu iespīdināt pareizajā vietā.

Kopumā salona skaņas izolāciju vērtēju kā diezgan labu, tomēr slapjos apstākļos var labi dzirdēt trokšņus no auto apakšas (vietās, kur vidējās rindas grīdā iestrādātas bagāžas kastes). Pirmajās lielajās peļķēs bija sajūta, ka auto apakša veidota no īpaši plāna skārda, troksnis iespaidīgs.

Lounge aprīkojuma līmenī tiekam pie ādas sēdekļiem un testētajā “Cross” modelī to vidējā daļa ir ar iestrādātiem auduma elementiem. Sēdekļi ir apsildāmi (kontrole no displeja tomēr nav tā ērtākā pieeja), taču nav ventilējami, tāpēc šāda materiālu kombinācija ir pat praktiska. Vasaras karstumā vismaz nepielipsim pie sēdekļa. Sēdekļi ir gana mīksti, sānu malas nav pārlieku lielas, tomēr kopumā tos vērtēju kā ērtus. Pati sēdpozīcija pie stūres arī ir pietiekami ērti un precīzi iestatāma, jo priekšējie sēdekļi ir elektriski regulējami (atzveltne gan abiem ir lokāma mehāniski).

Stūre šajā auto nonākusi no iepriekšējās paaudzes Jeep Grand Cherokee un patīkami bieza. Tā ir burtiski nosēta ar vadības pogām, izskaitīju veselas 16. Priekšpusē pa kreisi atradīsim instrumentu paneļa displeja vadības taustiņus un balss komandu (un arī telefona brīvroku sistēmas) vadības pogas, bet pa labi – kruīzkontroles vadība (šim auto pat par naudu nav pieejama adaptīvā kruīzkontroles sistēma). Atlikušās pogas ir aiz stūres un patiesībā, kā jau to atklāju testējot Jeep automobiļus, tas ir ērts veids kā kontrolēt skaļumu vai pārslēgties starp dziesmām vai radio stacijām.

Mazliet vairāk gan ir jāpierod pie logu tīrītāju un gaismu slēdža, jo šeit īsteni amerikāniskā veidā vienā vadības elementā apvienotas visas tipiski aiz stūres aizsniedzamās funkcijas. Pirmajos kilometros vairākas reizes negribot ieslēdzu pagrieziena rādītāju brīdī, kad gribēju noskalot vējstiklu. Bet pie tādām lietām var pierast jau dažu pirmo simtu kilometru laikā. Grūtāk pierast pie tā, ka šim auto nav pieejams lietus sensors un būs vien pašam visu laiku jādīda logu tīrītāji.

Mērinstrumentu panelis ir vecās un jaunās pasaules apvienojums. Spidometra un tahometra bloki ir analogi, taču starp tiem ir arī mazs digitāls displejs, kurā varam apskatīt nobraukuma, patēriņa, navigācijas, riepu spiediena un temperatūru informāciju. To var vadīt no stūres. Pat viszemākajā paneļa apgaismojuma līmenī naktī man tas šķita mazliet par košu un visu laiku “krita” acīs. Ja runājam par kopējo mērinstrumentu paneļa apgaismojumu, tad tas ir zilgani balts un pretenzijas neizraisīja.

Jau bāzes (Urban) versijā šī auto pircējs tiek pie liela 8.4 collu skārienjutīga displeja un nākamajā aprīkojuma līmenī (Lounge) šajā ekrānā iemājo arī Garmin navigācija ar Eiropas karti. Ar šo displeju un tā saskarni iepazinos jau abos pagājušajā gadā testētajos Jeep, tāpēc arī šoreiz biju priecīgs to redzēt šajā auto. Displejs ir liels un “nebremzē”, bet saskarne ērta un saprotama. Ja displejs traucē, to var arī pilnībā izslēgt.

No displeja varam vadīt mūziku, sēdekļu un salona apsildi, iestatīt navigāciju un pamainīt auto iestatījumus. Tajā arī tiks attēlots aizmugurējās parkošanās kameras uzņemtais video. Diemžēl kamera nekur nespēj paslēpties, tāpēc to notašķīsim tiklīdz izbrauksim uz slapja ceļa. Navigācija joprojām nezina neko par daļu jauno Latvijas ceļu (piemēram, P80 šoseju) un arī pilsētā var būt problēmas atrast nepieciešamo ielu. Telefona pievienošana ir ātra un savienojums vismaz mana testa gaitā turējās stabili. Pašu telefonu var uzlādēt no USB porta, kas novietots zem elkoņa atbalsta.

Testa auto bija aprīkots ar Alpine skaņas sistēmu ar 7 skaļruņiem un jāsaka, ka tās veikums man patika. Durvīs iebūvēti pamatīgi skaļruņi un visu ceļu priecājos par spēcīgajiem basiem.

Auto ir aprīkots ar trīs zonu klimata kontroles sistēmu. Aizmugurējo salona apsildi vai atdzesēšanu var vadīt no griestos iebūvētā bloka un arī no lielā displeja auto priekšpusē. No datora ir iespējams nobloķēt apsildi, lai jaunatne sevi nenosaldē vai nepārkarsē. Ar sildīšanu gan bija interesanti, jo braucot ilgāku maršrutu pieķēru sevi pie domas, ka uz displeja attēlotie 22 grādi ir kaut kādi pavisam dzestri. Uzgriezu uz 24 grādiem, labāk nepalika. Uzgriezu vēl par pāris grādiem siltāk un situācija neuzlabojās. Tikai pie iestatītiem 28 grādiem sajutu, ka pa ventilācijas atverēm plūst izteikti silts gaiss. Kaut kas tur nav riktīgi.

Šī auto reklāmas materiālos norādīts, ka tajā ir iebūvētas 20 piederumu kastītes ar kopējo tilpumu 140 litri. Tāds tilpums ir dažam labam pilsētas tipa automašīnu bagāžniekam. Kastītes tik tiešām ir izkaisītas pa visu auto salonu un viena liela kaste ir arī bagāžniekā (rezerves ritenis pieskrūvēts zem auto). Viduskonsoles piederumu kastīte ir īpaši dziļa un milzīgs tilpums ir arī kastei zem elkoņu atbalsta. Pirmajā rindā mantu glabātuve iebūvēta pat pasažiera sēdeklī un zem otrās rindas pasažieru kājām ir divas lielas kastes, ko var izmantot, piemēram, kā ledusskapjus. Saberam ledu, ieliekam dzērienus un dodamies ceļā. Cimdu nodalījums gan izmēros nav padevies un neko vairāk par cimdiem tur īsti neieliksim.

Nevienā no maniem personīgajiem auto vēl nav bijis tik daudz sēdvietu, tāpēc ar interesi izmēģināju Fiat Freemont iespējas. Sāksim ar to, ka aizmugurējās durvis veras vaļā gandrīz 90 grādu leņķī, tātad auto būs ērti iekāpt un iekrāmēt mantas. Otrā sēdekļu rinda ir augstāk novietota nekā pirmā un tas pats attiecas arī uz trešo rindu. No priekšas aizmugurē notiekošo labāk ļauj redzēt panorāmas spogulis, kas vienlaikus kalpo arī kā briļļu turētājs. Forši, visu laiku varēsim ar acs kaktiņu sekot bērnu izdarībām.

Abiem malējiem otrās rindas sēdekļiem ir iebūvēti paceļami bērnu sēdeklīši (“child boosters”), kas ir 102 mm augstāki par pašu sēdekli un ļauj droši pārvadāt bērnus (no 15 līdz 36 kg). Pluss, jo nebūs līdzi jāvadā atsevišķi sēdeklīši/paliktņi.

Ja runājam par sēdēšanas ērtību, tad otrās rindas sānu sēdekļi ir pilnībā ērti un gana plaši. Tos var stumdīt uz priekšu un atpakaļ, kā arī atliekt muguriņu. Vidējais sēdeklis (kas ir daļa no 60/40 sadalāmās sēdekļu rindas) nav tā ērtākā vieta šajā automašīnā, jo tas ir pavisam plakans. Pamēģināju ierāpties arī trešajā sēdekļu rindā un secināju, ka tā nebūs vieta, kur labprātīgi atrasties 1.80 m garam un diezgan būdīgam pieagušajam. Īpaši trūcīgi ar vietu tur ir kājām. Bet bērnus salikt tur var bez problēmām. Amerikānisms ir jūtams arī glāžu turētāju skaitā, jo kopumā auto tie ir 6 gabali. Ģimene nepaliks izslāpusi un biežas zaļās pieturas garantētas.

Sēdekļu stumdīšana un transformēšana ne vienmēr izdodas ar pirmo reizi un darbojoties ar svirām nejutu, ka tās būs ilgspēlējošas. Nepameta sajūta, ka vismaz to plastmasas daļas atdalīsies visai drīz.

Abas aizmugurējās sēdekļu rindas un priekšējo pasažieru sēdekli var pilnībā nolocīt, kas ļauj pārvadāt iespaidīgu gabarītu (līdz pat 2.75 m garuma) mantas. Kad visa kravas platforma plakana, tilpums sasniedz 1461 litru. Otrā sēdekļu rinda lokās attiecībā 60/40 un trešā rinda uz pusēm.

Tā kā tas ir ģimenes auto un ar to pārvadāsim mūsu tuvos un dārgos, tad svarīgi saprast, ka šis auto ir aprīkots ar svarīgākajām drošības sistēmām. Jau bāzes komplektācijā ir iekļautas tādas sistēmas kā ABS — bremžu pretbloķēšanas sistēma, ESP — elektroniskās stabilizācijas programma (ar avārijas bremzēšanas sistēmu), ERM — elektroniskā apgāšanās novēršanas sistēma, TCS — vilces kontroles sistēma, TSC — piekabes stabilitātes kontroles sistēma, TPMS — riepu gaisa spiediena zuduma kontroles sistēma, 6 gaisa spilveni, kas pa auto sāniem nosedz visas trīs sēdekļu rindas un ISOFIX stiprinājumi. Euro NCAP testā Fiat Freemont (2011. gada modelis) saņēma maksimālās 5 zvaigznes.

Kāda ir braukšana ar Fiat Freemont?

Iesākumā pavisam īsi par dzinējiem un ātrumkārbām. Fiat Freemont var iegādāties vai nu ar četrcilindru 2.0 litru Fiat dīzeli (170 Zs, 350 Nm), vai 3.6 litru V6 Chrysler veidotu benzīndzinēju (280 Zs, 342 Nm). Dīzeļa variants pieejams arī ar sešu pakāpju mehānisko pārnesumkārbu, taču ērtības labad visdrīzāk izvēlēsimies tikpat “robu” automātu.

Dotais testa auto bija aprīkots ar dīzeļdzinēju un automātu. Ko lai saka, dzinējs salonā ir diezgan dzirdams, taču, kā smejos, tam ir pat savs pluss. Tā murrāšana iemidzinās pašus mazākos pasažierus. Visādi citādi ar šo 170 Zs dzinēju mēs varēsim diezgan brīvi pārvietoties apkārt, tomēr nevajag cerēt uz pārlieku dinamiku. Līdz aptuveni 70 km/h auto ieskrienas kādās piecās sekundēs, taču pēc tam ātrums palielinās izteikti lēnāk. Apdzīšanas manevrus uz šosejas jāplāno laicīgi. Ātrumkārba darbojas gana plūdeni, tomēr 100-110 km/h ātruma diapazonā novēroju (manuprāt lieku) šurpu turpu slēgāšanos. Ņemot vērā, ka ar šādu auto visdrīzāk nepārvietosimies agresīvi, uzskatu, ka šāds dīzelis vairumam braucēju būs pilnībā pietiekams.

Tehniskajos datos norādīts, ka 2.0 l „MultiJet” dīzeļdzinēja vidējais degvielas patēriņš – 7.3 litri uz 100 km (pilsētā – 9.6 l un šoseja – 6.0 l uz 100 km/h). Praksē gan novēroju lielāku patēriņu. Šosejas gadījumā tas man svārstījās no 8 – 9 litriem un pilsētā ap 11 – 12 litriem dīzeļdevielas uz 100 km. Ticu, ka vēl prātīgāk braucot es varētu patēriņu samazināt un pietuvoties rūpnīcas norādītajiem datiem. Tas patiesībā ir diezgan labs rādītājs auto, kura pašmasa ir 2089 kg. Degvielas bākas tilpums ir 80 litri un ar vienu uzpildi varam mēģināt mērot līdz 1200 km.

Kad esam tikuši skaidrībā par ieskriešanos, laiks parunāt par šī auto stūrēšanas niansēm. Auto ir smags un liels visās dimensijās (garums — 489 cm, platums — 188 cm, augstums — 172 cm), tomēr pie tā gabarītiem piešāvos ātri. Skatam uz priekšu pa diagonāli mazliet traucē priekšējās statnes, taču sānu spoguļi ir lieli un ļauj apjaust kur atrodamies. Tā kā auto ir garš, tad aizmugurējā spogulī redzēsim diezgan mazu daļu no aiz auto notiekošā, taču ja noloka pašas aizmugurējās rindas sēdekļu galvas atzveltnes, tad skats kļūst plašāks. Tiesa, tad mums paliek par 2 sēdvietām mazāk. Ja tas neder, tad atliek paļauties uz aizmugurējās kameras un parkošanās sensoru palīdzību. Tie strādā labi, taču kameras darbība ir gana vienkāršota (trajektorijas līnijas gan ir statiskas). Pateicoties lielajam klīrensam var just, ka sēdi jūtami augstāk un netīras bikšu staras garantētas.

Pilsētā auto stūrējas ļoti viegli (stūri gan var nākties griezt daudz) un vadāmība ir pietiekami informatīva arī pie lielākiem ātrumiem. Pie lēnākiem ātrumiem (un ar lielajiem 19 collu riteņiem) var diezgan labi just ceļa nelīdzenumus, tomēr auto es nevaru nosaukt par cietu. Braukšana nav arī pārlieku mīksta, ir panākts zelta vidusceļš, kad auto ir saprotami un precīzi vadāms, taču pietiekami komfortabls.

Ar bremzēm gan šim auto viss ir vislabākajā kārtībā – tās ir patiešām spēcīgas. Ja labas saķeres apstākļos tas garantē īsu bremzēšanas ceļu, tad pa sniegotajiem ceļiem nevajadzētu aizmirst par pamatīgo auto masu.

Fiat Freemont var iegādāties ar visu četru riteņu piedziņu un tāds bija arī testa auto. Izmēģinājuma brauciens notika dienās, kad aiz loga bija “ap nulli” un mani māca ziņkārība par to kā šis auto uzvedīsies uz apledojuša ceļa. Jāsaka, ka vairākus simtus kilometru nobraucu pilnīgi bez nevienas nervus stindzinošas situācijas, arī pa slideniem ceļa gabaliem. Tātad, uz ceļa auto turas labi. Atgriezies atpakaļ Rīgā nolēmu to lietu tā vienkārši neatstāt un ar draugiem aizbraucām palūkoties mežu. Protams, auto nav pilnvērtīgs bezceļu rumaks un arī es pats nemaz nezinātu ko darīt bezceļos, tomēr pabraukājām pa sniegotām nogāzēm un bedrainiem meža ceļiem. Secināju, ka auto klīrenss ļauj bez liela stresa braukt arī pa bedrainiem meža ceļiem un visu riteņu piedziņa izvilks no dziļākām peļķēm. Ar ieslēgtu vilkmes kontroli īpaši stāvos kalniņos visdrīzāk (lēnām) neuzbrauksim, taču atslēdzot sistēmu ļausim visiem riteņiem griezties neierobežoti un noteiktos apstākļos varēsim izbuksēt no neveiklām situācijām. Un tā ir praktiska iezīme, kas šādam ģimenes auto var lieti noderēt.

Secinājumi

Kad es draugiem un paziņām ieminējos, ka testēju Fiat Freemont, vairāki cilvēki sašķobījās un ieminējās, ka neuzticas Fiat automobiļiem. Uz jautājumu kāpēc īsti atbildēt neviens nevarēja. Nolēmu palūkoties interneta plašumos pēc pētījumiem un pirmais, ko atradu ir tapis ASV. Consumer Reports par pagājušā gada neuzticamāko auto atzinis Fiat 500L un pēdējās vietās ir arī citi Fiat-Chrysler Group zīmoli – Jeep, Dodge un RAM. Patērētāji ir neapmierināti ar Uconnect multimediju sistēmas darbību un Fiat 500L gadījumā ātrumkārbu. Interesanti, ka saraksta apakšgalā ir arī Mercedes-Benz un Ford. Šis tops gan ne obligāti parāda, ka auto ir slikti, taču acīmredzami patērētāji nav mierā ar to, ko saņem (vai sagaida). Būtu labi, ja pie šī raksta par savu pieredzi uzturot Fiat Freemont padalītos šī auto īpašnieki. Vai tiešām situācija ir tik slikta?

Tā kā man pašam līdz šim nav bijusi nekāda pieredze ar Fiat automobiļiem, man nav sliktu domu par šo zīmolu un visnotaļ atvērti lūkojos uz Freemont. Pat ja šobrīd man tik liels auto nav vajadzīgs, tomēr man patika kā tas izskatās no ārpuses un iekšpuses. Tas ir patiešām ietilpīgs auto ar plašām sēdekļu konfigurācijas iespējām. Man patīk labi nokomplektēti auto un šis ir labs piemērs, jo jau bāzes komplektācijā ir iekļauts vesels lērums labumu, kas citiem auto nāk klāt tikai par papildus maksu. No plusiem vēl noteikti jāpiemin paaugstinātais klīrenss un visu četru riteņu piedziņas variants. Tādējādi iegūstam gaumīgi nostrādātu un praktisku auto. Tas viss par 29 352 EUR. Der!