Ja nu ir valsts, kura tehnoloģiju ziņā ir gabaliņu priekšā pārejām, tad tā ir Japāna. Un tieši tāpēc ziņas par mobilo tālruņu pārdošanas apjomiem un to izmaiņām no Japānas, ir vēl jo interesantākas. Un ziņas ir nedaudz negaidītas. Pagājušā gada laikā, Japānā ir samazinājušies viedtālruņu pārdošanas apjomi un palielinājušies tradicionālo, atvāžamo mobilo telefonu pārdošanas apjomi.
No vienas puses to var arī pamatot ar japāņu cieņu pret pārbaudītām un zināmām lietām, taču jāņem vērā arī tas fakts, ka mobilo telefonu tirgus Japānā ir piesātināts praktiski līdz maksimumam. Mobilos telefonus lieto aptuveni 98,5% jeb 125 miljoni valsts iedzīvotāju. Turklāt viedtālruņi pēdējā laikā savā attīstībā nedaudz ir iebremzējuši, un nekādus principiālus jauninājumus tajos neredz. Līdz ar to pircēji arī necenšas nemitīgi iegādāties jaunus telefonus. Savukārt Japānā pēdējā laikā daudzi cilvēki izvēlās lietot vienkāršus telefonus ar e-pastu un minimumu papildus iespējām.
Kā liecina analītiskie dati no MM Research Institute, tad 2014. gadā tika pārdoti 10,58 miljoni atvāžamo telefonu, kas ir par 5,7% vairāk kā 2013. gadā. Savukārt viedtālruņu pārdošanas apjomi ir samazinājušies par 27,7 miljoniem, kas ir par 5,3% mazāk kā gadu iepriekš. Japānas ražotāji Panasonic un NEC bija spiesti pamest viedtālruņu tirgu pārāk lielās konkurences dēļ, taču viņi turpina ražot parastos telefonus un konkurēt šajā laukā ar Sharp, Fujitsu un citām vietējām kompānijām.
Nu savā ziņā es viņiem piekrītu… kaut kas tajos atvāžamajos telefonos tomēr ir! Viedtālruņi nav tik eleganti kā atvāžamie spiedtālruņi :)
Pats arī savulaik piedzīvoju šādu sentimentālu uzplūdumu – kad pāris gadus biju palietojis pirmos ne visai veiksmīgos “iPhone killerus”, uznāca sentimentālas ilgas pēc vecajiem labajiem klasiskajiem atvāžamajiem un slaideriem – kuros tomēr viss bija tik ērti un vienkārši, un kas galu galā izskatījās vienkārši burvīgi :) Tā nu palietoju vairākus Nokia un Sony Ericsson slaiderus un atvāžamos, un biju priecīgs… bet tad pagriezās iespēja tikt pie iPhone 3Gs un pēc tā lietošanas jau nu gan vairs nevarēju atgriezties pie klasikas pa visam… bet toties kā otro telefonu ko šad tad brīvdienā paķert līdzi uz pludmali gan turu vienu klasisku aparātu – vienkārši patīk :)
Nezinu par eleganci, bet no praktiskā viedokļa šokolādes tāfele ir MPITA – tie ir pārāk lieli, plāni un slideni, lai tos varētu noturēt rokās nenometot zemē pirmā mēneša laikā, tas varētu izskaidrot to nēsāšanu vākos, kas mazina lietošanas ātrumu un ērtumu.
Kad sāku skatīties jaunos telefonus, sapratu ka man tie ir nedaudz par lielu un ļoti, ļoti pietrūkst striķīša (kā nokijām ar plastmasas abkstāmo trīsstūri) aiz kura to var izvilkt no somas (jā, es telefonu nēsāju somā, kabatā vai velku nopakaļ – nekādu vāku vai maku) vai zibenīgi noķert, ja tas tomēr izslīd no rokas. Vēl pietrūkst nelielās maliņas (pacēluma) ap ekrānu, kas uzlabo satvērumu ar vienu roku.
Kā cilvēkam, kam lielāks ekrāns ir vajadzīgs vienīgi internetiem, es arī aplūkotu iespēju lietot savāžamu telefonu, izmantojot pogas zvanīšanai un tachskrīnu meilu, smsu un URLu ievadīšanai. Telefonam jābūt pašpietiekamam, lietojamam bez visādiem futrāļiem un vākiem, lai nav jādomā vai kedas somā neizspiedīs ekrānu utt.
Visi kas savus glāstibettiknenometzemētelefonus ir ielikuši maciņos, būtībā jau lieto atvāžamo telefonu :)
Kas Jums ir ar to izslīdēšanu no rokām, rokas neslaukiet, vislaik slidenas? Man tagadējais smart ne reizi gada laikā nav nokritis, iepriekšējais 2 – 3 reizes. Kāds teiks, ka baigi uzpasēju, auklējos ar viņu – nē! Arī pālī lietojot nekas slikts viņam nenotiek, nekur viņš neslīd. Laikam veicas.