Vairums Latvijas iedzīvotāju ikdienā seko energoresursu patēriņam

Samsung dzīvesstila indekss LIVING Smart atklāj, ka vairāk nekā puse (57%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ikdienā seko savam energoresursu patēriņam. Katrs otrais jeb 53% respondentu to dara, lai samazinātu rēķinus, bet trešdaļu (39%) motivē iespēja ierobežot ietekmi uz apkārtējo vidi. Turklāt 76% respondentu atzīst, ka viens no izplatītākajiem veidiem, kā kontrolēt enerģijas patēriņu, ir izvēlēties energoefektīvu sadzīves tehniku.

„Aptauja liecina, ka esam atvērti mainīt ikdienas ieradumus, lai atbildīgi izturētos ne tikai pret savu maku, bet arī pret vidi, kurā dzīvojam. Kopumā esam gudri patērētāji un mūsu izvēli nenosaka tikai sadzīves tehnikas cena. Interesanti, ka taupīt enerģiju ikdienā var pavisam vienkārši, ja konkrētas darbības pārvērš par paradumu – lai tā būtu ne tikai gaismas izslēgšana, izejot no telpas, bet arī, piemēram, veļas mazgāšana zemākā temperatūrā,” norāda Edgars Kalniņš, Samsung Electronics Baltics tirgus un patērētāju uzvedības izpētes vadītājs.

Latvijā taupība kā ieradums ir zemākais Baltijas valstīs – tāds izveidojies tikai 27% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā pat pusei respondentu. Visaktīvāk energoresursu patēriņam seko lietuvieši (75%), bet Latvijā un Igaunijā elektrības, siltuma un ūdens lietošanu cenšas ierobežot ap 57% iedzīvotāju. Katrs otrais energoresursu taupītājs atzīst, ka gudra saimniekošana ļauj samazināt rēķinus, bet 35% apgalvo, ka ekonomē, jo mājsaimniecībai nav lieku līdzekļu. 14% aptaujāto Latvijā norādīja, ka enerģiju taupa, jo tas ir stilīgi, kamēr Igaunijā tā apgalvo tikai 5%, bet Lietuvā – 2%.

„Tikai nedaudz mainot savu ikdienu un ievērojot dažus vienkāršus principus, piemēram, izslēdzot lieko apgaismojumu un pārdomāti lietojot elektrotehniku, mājsaimniecība var samazināt elektrības patēriņu par 10%. Nopietni pievēršoties ekonomēšanai un izvēloties tikai efektīvāko tehniku, patēriņu var samazināt pat uz pusi. Turklāt tas nenozīmē, ka jāziedo komforts – būtiskākais ir efektīva un racionāla elektroierīču lietošana un neliela piepūle paradumu maiņā,” skaidro Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine.

Vairāk nekā trešdaļa domā par ietekmi uz vidi

Par ietekmi uz vidi Latvijā raizējas 39% aptaujāto iedzīvotāju. Igaunijā situācija ir identiska, bet visatbildīgākie Baltijas valstu iedzīvotāji ir lietuvieši. Kā liecina Samsung Living Smart pētījums, pat 61% Lietuvā dzīvojošo respondentu satraucas, kā viņi ietekmē apkārtējo vidi. Diemžēl Latvijā un Igaunijā ir lielāks to iedzīvotāju skaits (aptuveni 20%), kuriem pilnībā neinteresē savas rīcības sekas pret dabu, turklāt katrs desmitais respondents Latvijā apgalvo, ka neplāno mainīt savus paradumus.

„Vienlaikus vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka ir gatavi ieguldīt līdzekļus energoefektīvā sadzīves tehnikā, ja ilgtermiņā tā ļaus ietaupīt vairāk elektrības vai ūdens. Tas liecina, ka gudra saimniekošana kļūst arvien aktuālāka un vienlaikus atrisina taupības barjeras – cilvēcisku aizmāršību, priekšstatu, ka taupīt ir sarežģīti, nezināšanu un citas. Cilvēki vēlas paļauties uz kādu citu, kaut sadzīves tehniku, kas kļūst arvien inovatīvāka, videi draudzīgāka, kā arī uzlabo ērtības un drošību. Tas nozīmē, ka „gudrās mājas” koncepta popularitāte tikai augs,” papildina Edgars Kalniņš.

Gudra saimniekošana kā vecākās paaudzes ikdiena

Lai samazinātu energoresursu patēriņu, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji, dodoties prom no mājām (94%) vai telpas (91%), izslēdz lieko apgaismojumu. Četri no pieciem lieto energoefektīvas spuldzes, bet 76% izvēlas energoefektīvu tehniku (televizoru, ledusskapi, veļasmašīnu u.c.). Nedaudz mazāk cilvēku pievērš uzmanību optimālai ledusskapja temperatūrai, izslēdz ierīces pirms došanās ārpus mājas vai atvieno no strāvas to tehniku, kas netiek lietota. Samsung Living Smart pētījuma rezultāti krasi atšķiras dažādās vecuma grupās – vecākā paaudze vecumā no 55 līdz 65 gadiem racionālai enerģijas lietošanai pievēršas krietni vairāk nekā 25 līdz 34 gadus vecie respondenti.

Inženieris un biedrības Passive House Latvija eksperts Kārlis Grīnbergs skaidro: „Energoefektivitātes pasākumi nav nekas jauns un ļoti sarežģīts, turklāt pieaugošās energoresursu cenas tos padara arvien ekonomiski pamatotākus. Tomēr, lai sasniegtu rezultātu, energoefektivitāte jāveido kompleksi – svarīgi ir visi ēkas dzīves cikla posmi: būvniecības process un būvmateriāli, racionāla tehnikas izvēle un gudra saimniekošana ekspluatācijas laikā. Viens no energoefektīvas ēkas veidiem ir pasīvās mājas, kam ir definēts primārās enerģijas patēriņa limits, un, lai sasniegtu noteiktos rādītājus, jāizvēlas augstākās energoefektivitātes klases ierīces un kvalitatīvi jāizplāno ēkas automātiskās kontroles sistēma, ja tāda tiek ierīkota.”

Samsung indekss LIVING ir pētījums par sabiedrības paradumiem digitālajā laikmetā un to, kāda ir tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildu pētījumu ciklā padziļināti tiek apskatītas tādas tematiskās jomas kā mobilitāte, zaļā domāšana un saziņas veidi ģimenē. Pētījumu Living Smart veikusi tirgus pētījumu kompānija „GfK Custom Research Baltic”, 2014. gada oktobrī internetā visā Baltijā, aptaujājot 2222 respondentus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

[gview file=”http://www.kursors.lv/wp-content/uploads/2014/12/Samsung_LIVING_Smart_rezultati.pdf” width=”700px”]