Saskaņā ar jaunāko BSA pētījumu kā pašu būtiskāko risku datoru drošībai lietotāji min tieši nelicencētas programmatūras izmantošanu, kas tostarp vairo hakeru uzbrukumu un datu zaudēšanas draudus. Neskatoties uz to, 53 % no programmatūras, kas instalēta datoros Latvijā, nav atbilstoši licencēta. Šie un citi BSA Global Software Survey atklājumi pamato nepieciešamību pēc efektīvas datorprogrammu pārvaldības prakses, jo īpaši uzņēmumu vidē. “Mūsu pieredze rāda, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadītāji un IT administratori pilnībā neapzinās, kas tiek instalēts pašu uzņēmuma datoros. Tomēr šādai nevērībai ir gan biznesa riski, piemēram, informācijas zaudēšana vai zādzība pirātisko programmu drošības ievainojamību dēļ, gan juridiskie riski līdz pat kriminālatbildībai par autortiesību pārkāpumiem. Katra uzņēmuma vadībai vajadzētu ievērot pavisam vienkāršus programmatūras pārvaldības principus, lai nodrošinātu, ka viņu kompānijās tiek izmantotas tikai atbilstoši licencētas datorprogrammas,” stāsta Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā. BSA Global Software Survey katru otro gadu veic tehnoloģiju izpētes organizācija IDC, un šogad pētījumā iekļauti teju 22 tūkstoši privāto un uzņēmumu datoru lietotāju, kā arī vairāk nekā 2000 IT administratoru no 34 pasaules valstīm. Galvenie pētījuma atklājumi ir:

  • Latvijā pirātisko programmu īpatsvars sasniedz 53 %, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2011. gadā. Kopējā pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība sasniedz 21 miljonu eiro;
  • visā pasaulē par galveno iemeslu, kādēļ nelietot pretlikumīgi iegūtu programmatūru, tiek minēta nepieciešamība izvairīties no drošības riskiem un vīrusiem. 64 % lietotāju nelicencētu programmatūru saista ar neautorizētas pieejas datoriem risku, un vēl 59 % norāda uz paaugstināto datu zaudēšanas iespēju;
  • IT administratori visā pasaulē pauž bažas par nelicencētu programmu negatīvo ietekmi, tomēr mazāk nekā puse var apgalvot, ka ir pārliecināti par programmatūras atbilstošu izcelsmi viņu pašu uzņēmumos;
  • tikai 35 % uzņēmumu visā pasaulē ir izstrādāta datorprogrammu lietošanas politika, kas paredz tikai licencētu programmu izmantošanu.

Valsts iestādes Latvijā aktīvi strādā pie autortiesību aizsardzības jautājumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. 2013. gadā Valsts kontrole (VK) veica programmatūras atbilstības auditu 14 pašvaldību iestādēs un atklāja, ka 18 % no programmām ir bez nepieciešamajām licencēm. VK sniedza pašvaldību iestādēm rekomendācijas programmatūras pārvaldības uzlabošanai. Attiecīgi 2014. gada 31. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), BSA un Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) parakstīja memorandu, kas paredz ciešāku sadarbību cīņā ar pretlikumīgu programmatūru. Memoranda mērķis ir mazināt autortiesību pārkāpumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un starptautisko tēlu, veicinot cieņu pret autortiesībām, kā arī licencētu programmu lietošanu valsts un pašvaldību iestādēs. “Nelicencēta programmatūra ir pārvaldības problēma, un šis pētījums skaidri parāda vajadzību pēc uzlabojumiem šajā jomā,” stāsta BSA prezidente un izpilddirektore Viktorija Espinela (Victoria Espinel). “Ir pamata lietas, kuras ļoti vienkārši var ieviest jebkurš uzņēmums, lai parūpētos par programmatūras atbilstību. Tāda ir, piemēram, uzņēmuma politikas ieviešana attiecībā uz programmatūras lietošanu un izcelsmes apliecinājuma dokumentu saglabāšana. Uzņēmumiem vajadzētu apsvērt iespējas ieviest arī pamatīgākus programmatūras pārvaldības mehānismus, kas atbilstu starptautiski pieņemtiem standartiem. Šādi mehānismi ļauj nodrošināt atbilstošu pārraudzību pār to, kas tiek uzstādīts uzņēmuma datoros, kas savukārt ievērojami palīdz izvairīties no drošības un darbības riskiem un viegli sekot nepieciešamajam licenču daudzumam.” Citi svarīgākie BSA Global Software Survey secinājumi:

  • kopējais nelicencētās programmatūras īpatsvars pasaulē pieaudzis no 42 % 2011. gadā līdz 43 % 2013. gadā, lielākoties pirātisko programmu izplatības dēļ attīstības valstīs, kas ir augošs datoru lietotāju tirgus;
  • pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība 2013. gadā tiek lēsta ap 62,7 miljardiem ASV dolāru;
  • proporcionāli nelicencētas programmas visizplatītākās 2013. gadā ir Āzijā, kur to īpatsvars sasniedz 62 % no kopējā programmu skaita, kas ir par 2 % vairāk nekā 2011. gadā. Nelicencēto programmu vērtība sasniedz 21 miljardu ASV dolāru;
  • Centrālā un Austrumeiropa ieņem otro vietu ar 61 % nelicencētu datorprogrammu instalāciju līmeni;
  • Eiropas Savienībā nelicencēto programmu īpatsvars kopš 2011. gada ir samazinājies par 2 %, un šobrīd tas ir 31 % ar kopējo komerciālo vērtību 13,5 miljardi ASV dolāru.

Pilns BSA Global Software Survey pētījums, tostarp individuālie valstu rādītāji, ir pieejams www.bsa.org/globalstudy.

7
Leave a Reply

avatar
3 Comment threads
4 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
5 Comment authors
Kristaps SkutelisABSZuluHmmLoks Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
Loks
Guest
Loks

Man gan interesē kā viņi iegūst tos skaitļus… Vai tik atkal nav vecais labais triks, ka no pārdotajiem datoriem nomīnuso nost pārdoto win licenšu skaitu un iegūstam nelicensētos datorus :)

Hmm
Guest
Hmm

Interesanti kas ir par risku, piemēram, ar Windows 8 un office 2013,ja paņem oriģinālos msdn iso failus torrentos, veic hash pārbaudi un ja sakrīt, uzstāda. Pēc tam aktivizē pa skaipu ar mak atslēgu, ko var atrast netā. Vienīgais risks ir uzrauties uz šādu iestādi, jo nav pirkuma papīru. Softs taču ir oriģinālais.

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Tā ir tieši tāda pati nelegāla instalācija kā gadījumā, ja instalāciju nospertu no torrentiem un aktivizāciju atlauztu ar kādu no brīvi pieejamajiem rīkiem. Nav licences uzlīmes vai pirkumu apstiprinoša dokumenta, nav legalitātes.

Zulu
Guest
Zulu

Kristap, tas jau ta skaidrs un to neviens neapšauba, ka arī tāds veids ir nelegāls, bet arī mani interesē – kas tie ir par drošības riskiem ar kuriem tā baida? Izklausās pēc kārtējās iebiedēšanas uz nezināšanas rēķina, ka ja tu uzinstalēsi kreisu Photoshop, tad tev aizdegsies dators. Lietot nelegālu softu nav tas pats, kas lietot bojātu elektroierīci. Sliktākais, kas var būt – softs var vienkārši nestrādāt.

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Pirmais drošības risks, kas nāk prātā, ir saistīts ar programmatūras atjauninājumiem. Pirātiskās programmatūras gadījumā bieži vien tie tiek atslēgti un tas nozīmē, ka konkrētā ierīce laika gaitā kļūst arvien ievainojamāka.

ABS
Guest
ABS

Visi Ubuntu lietotāji ir nelegālās programmatūras lietotāji! čeku nav, uzlīmes nav!
Pēc BSA datiem, visi, kas nelieto MS ir pirāti!

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Ūja, ūja, kas par muļķībām.