Šonedēļ starptautiskās “Play It Safe” dienas ietvaros Microsoft prezentēja jaunāko IDC un Singapūras universitātes pētījumu par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014. gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus — šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.
Pētījums “Saikne starp pirātiskajām datorprogrammām un kiberdrošības pārkāpumiem”, kuru šogad veica tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmums IDC kopā ar Singapūras universitāti, atklāj, ka datoru lietotāji kā būtiskākos inficēto programmu radītos draudus norāda iespējamo datu zudumu, ko atzīmē 60 % respondentu, neatļautu piekļuvi finanšu pārskaitījumiem internetā (51 %) un e-pastu, sociālo tīklu un internetbanku paroļu iespējamo zādzību (50 %). Par spīti bažām, 43 % respondentu atzina, ka neveic programmatūras atjauninājumus, un tas padara viņu datorus vieglāk ievainojamus kibernoziedzinieku uzbrukumiem.
Pētījuma rezultāti rāda, ka 27 % uzņēmumu darbinieku ir patvaļīgi uzstādījuši programmas darba datoros, tā rezultātā vidēji katra piektā programma kompāniju datoros ir nelegāla. 75 % IT nodaļu vadītāju norāda, ka šīs darbinieku patvaļīgi uzstādītās programmas rada drošības un darbības draudus visam uzņēmumam. No kopā 491 miljarda dolāru, kas 2014. gadā tiks iztērēti šo problēmu novēršanai, divas trešdaļas būs kibernoziedzinieku apzināti radīti zaudējumi, kuru mērķis, izplatot inficētas pirātiskās programmas, ir personiskā labuma gūšana no informācijas zādzības.
Apkopojot valsts iestāžu darbinieku atbildes, lielākās nelegālo datorprogrammu lietošanas radītās bažas ir iespējamā komercinformācijas noplūde, ko atzīmē 59 % respondentu, neautorizēta pieeja konfidenciālai informācijai (55 %) un kibernoziedzinieku uzbrukuma draudi nozīmīgai IT sistēmu infrastruktūrai. Ir aprēķināts, ka valsts iestādes varētu ciest zaudējumus, kas pārsniedz pat 50 miljardu ASV dolāru, lai novērstu pirātisko programmu saturošo vīrusu radīto kaitējumu.
Pētījumā kopā aptaujāti 1700 gala lietotāju un uzņēmumu, un valsts iestāžu IT administratoru 14 valstīs, kā arī padziļināti izpētīti 203 lietoti datori no 11 valstīm, kurus pētījuma autori iegādājušies no to īpašniekiem. Veicot izpēti, atklājies, ka 61 % datoru bijis inficēts ar kādu kaitniecisku programmatūru.
Pētījums tiek prezentēts starptautiskās Microsoft “Play It Safe” dienas ietvaros, kura tiek organizēta, lai vērstu uzmanību uz pirātisku datorprogrammu izplatību un datoru drošības un darbības riskiem, kas ir tieši saistīti ar nelikumīgu programmu izmantošanu. Microsoft aicina datoru lietotājus “rīkoties droši” un pirms datorprogrammas iegādes un uzstādīšanas uzdot jautājumus pārdevējiem, izpētīt iepakojumu vai, pērkot internetā, izvairīties no aizdomīgām mājas lapām un uzmanīties no pārlieku izdevīgiem piedāvājumiem.
“Gadu gaitā “Play It Safe” diena ir attīstījusies, un tajā ne tikai informējam par pretlikumīgu datorprogrammu pavairošanu, pārdošanu un to radītajiem draudiem datora drošībai, bet arī vēršam lietotāju uzmanību uz sekām, kas var rasties, piemēram, kibernoziedzinieku uzbrukuma gadījumā, kuri, izmantojot pirātiskās programmas, iegūst piekļuvi lietotāju datoriem,” projekta mērķus skaidro Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs. “Cenšoties ietaupīt un uzstādot nelikumīgu programmu, vēlāk nākas saskarties ar tādām problēmām kā datu pazušana un dažādi drošības riski, kas rada vēl lielākas izmaksas. Jārēķinās arī ar iespējamu datora remontu,” stāsta Ē. Eglītis.
Vai rakstā apzināti tiek jaukti kopā izdevumi no nelegālas programmatūras lietošanas un izdevumi no kaitnieciskās programmatūras? Pēc raksta var padomāt kad ir tikai legāla programmatūra un pārējā, – kaitnieciska programmatūra :)
Kaitniecīga microsoft budžetam un visai pasaulei ekonomikai pa bišķiņam.
Ar to nelegālo programmatūru tā ir kā ir! Ja ķert, tad jāsāk ar datorsaloniem, jo zinu lērumu kur mauc virsu pirātus. Visinteresantākie datora guru ir tie, kuriem aiznes datoru pārinstalēšanai, bet licenzētā tiek dzēsta un pirāts uzmaukts par virsu. Ja cilvēks ir tikai draugiem.lv sēdētājs, tad viņam nav nekādas sajēgas kas tur ir noticis. Patiesībā licenze kas nākusi līdzi veikalā kompim ir izkūpējusi. Otrs, galvenais faktors kapēc cilvēki meklē iespēju lietot nelicenzetu progu ir tā cena. Nu ok, windows OS kā tāda pati nav tik dārga, strādājošs cilvēks var sagrabināt kaut vai krājot pa 20 eiro 3 mēnešus un nopirkt. Bet kas attiecas uz dažādu programmnodrošinājumu, tas gan ir vakars. Sākot jau ar office! Un interesantākais, ja cilvēks nopērk office kaut vai 2013, tad viņš maksā vairākos simtos un pēc noklusējuma ir angļu valodā. Protams microsoft piedāvā atsevišķi lejuplādēt arī jebkuru valodas paku un šeit jautrākais ir tas, ka LV valodas paka maksā tik pat cik pats office 2013. Respektīvi, ja mājas lietotājs vēlas sev office 2013 un LV valodā, ta pie tūkstoša būs jāsagrabina. Paldies dievam ir arī bezmaksas alternatīvas, bet kas ir zinātājs, tas zin, ka viņas nestāv tomēr blakus pilnvērtīgam microsoft offisam.
Šitie pētījumi ir smagākā MS propaganda un iebiedēšana.. Nesaku, ka es atbalstu pirātismu, bet nu visi šie BSA/MS sponsorētie pētījumi ir tik ļoti pievilkti aiz ausīm, ka ticamība tur ir tuvu nullei… Lielākā problēma man liekas ir caurumainais MS softs, nevis pirātisms
Caurumainais softs? Tu laikam ņirgājies par programmētājiem. ieej jebkurā normālā trekerī un paskaties kādi materiāli tur ir pieejami. Visu lielo grandu kā adobe, microsoft, apple programmas ir appietas un nopludinātas netā. Tās ir tikai programmas, nerunājot jau spēļu grandiem. Un negribētu teikt ka šajās kompānijās strādā vienkārši datora entuziasti. Es personīgi domāju ka tikai augstākās klases programmētāji un par drošību tiek domāts gadiem ilgi. Es domāju ka šajā lauciņā apsmiet caurumainību nebūtu īsti godīgi. Jo tas nav kā nopirkt saldējumu!