Web Analytics
More
    Reklāma

    Gandrīz puse finanšu kiberblēžu upuru nespēj atgūt savu naudu

    Jaunākie raksti

    Analītiskās aģentūras B2B International sadarbībā ar Kaspersky Lab 2013. gada vasarā visā pasaulē veiktajā pētījumā Kaspersky Consumer Security Risks Survey atklājās, ka aptuveni 41% interneta lietotāju, kas zaudējuši naudu finanšu kiberblēžu darbības rezultātā, nav varējuši atdabūt nozagtos līdzekļus pilnā apjomā.

    Pat ja krāpniekiem ir izdevies nolaupīt internetbankas vai maksājumu sistēmas lietotāja naudu, pastāv iespēja to atgūt (bankai to brīvprātīgi atlīdzinot vai noziedznieku meklēšanas operatīvo darbību rezultātā), tomēr B2B International aptaujas dati liecina, ka šī iespēja nav simtprocentīga. Vien 45% interneta krāpnieku upuru ir spējuši atgūt visu nozagto naudu, un vēl 14% — tikai daļu no zaudētās summas. Atlikušais 41% cietušo nespēja dabūt atpakaļ neko.

    Reklāma

    Visbiežāk neatgriezeniski zaudēta izrādās nauda, kas nozagta, lietotājam mijiedarbojoties ar maksājumu sistēmām — par to informēja 33% finanšu krāpnieku upuru. 17% gadījumu nauda tika nozagta mijiedarbības ar internetbanku laikā; 13% cietušo ir no interneta veikalu klientu vidus. Turklāt bankas un interneta veikali biežāk atdod klientiem ļaunprātīgos uzbrukumos nozagto naudu nekā, piemēram, maksājumu sistēmas — pilnu zaudējumu atlīdzību pēc ļaunprātīgiem uzbrukumiem ir saņēmuši 12% interneta veikalu lietotāju un 15% banku klientu. Par visu maksājumu sistēmu izmantošanas laikā nozagto līdzekļu atpakaļsaņemšanu informēja 10% lietotāju. Arī neatdotās naudas īpatsvars ir ievērojams: 6% tiešsaistes veikalu lietotāju, kas kļuvuši par krāpnieku upuriem, 4% internetbanku lietotāju un 4% maksājumu sistēmu lietotāju pastāstīja par neatgūstamu naudas zaudējumu.

    Vienlaikus liels skaits lietotāju ir pārliecināti, ka viņus aizsargā pakalpojumu, kurus izmantojot viņi veic savas naudas transakcijas, īpašnieki. Saskaņā ar aptauju, kas Latvijā izdarīta pēc Kaspersky Lab pasūtījuma, 91% respondentu uzskata, ka banka ir veikusi visus nepieciešamos viņu datu aizsardzības pasākumus, bet 57% aptaujāto domā, ka zādzības gadījumā banka atgūs viņu naudu.[1]

    Tādējādi izveidojas savdabīgs «apburtais loks»: ļaundari arvien biežāk cenšas nozagt privātpersonu naudu, kuras tomēr neveic nekādus īpašus piesardzības pasākumus, jo paļaujas uz banku, maksājumu sistēmu un interneta veikalu aizsardzību. Savukārt šīs organizācijas tehnisku vai citu iemeslu dēļ ne vienmēr ir gatavas nodrošināt vajadzīgo aizsardzības līmeni. Kopā šie faktori padara finanšu uzbrukumus par vēl pievilcīgāku nodarbi noziedzniekiem. Tomēr pastāv drošs veids, kā uzlabot situāciju lietotājiem un pasliktināt krāpniekiem.

    Progresīva aizsardzības risinājuma izmantošana ir labs veids, kā ievērojami palielināt lietotāja tiešsaistes darījumu drošību, tomēr, lai pretotos kiberuzbrukumiem, kuru mērķis ir naudas zādzība, «unificētā» aizsardzība, kādu nodrošina lielākā daļa Internet Security klases izstrādājumu, var izrādīties nepietiekama. Lai gūtu veiksmes gadījumā iespējamo peļņu, finanšu krāpnieki ir gatavi ieguldīt naudu specializētos, standarta antivīrusu līdzekļiem grūti atklājamos rīkos: pirkt leģitīmu lietojumprogrammu ievainojamības, veidot banku tīmekļa vietņu precīzas kopijas utt.

    Ņemot vērā tiešsaistes finanšu krāpšanas raksturīgas iezīmes, Kaspersky Lab ir izstrādājis oriģinālu tehnoloģiju Safe Money, kas nodrošina mērķtiecīgu aizsardzību pret finanšu kiberuzbrukumiem. Safe Money ir augstas klases aizsardzības mehānismu kopums, kuri tiek iedarbināti ikreiz, kad lietotājs mēģina mijiedarboties ar internetbanku, maksājumu sistēmu vai interneta veikalu. Integrētā daudzpakāpju sistēma tīmekļa vietnes, kuru mēģina apmeklēt lietotājs, leģitimitātes pārbaudei nodrošina aizsardzību pret pikšķerēšanas uzbrukumiem; īpašs, drošs pārlūkprogrammas režīms pasargā no uzbrukumiem ar mājaslapās integrēta kaitīgā koda izmantošanu; mehānisms lietojumprogrammu pārbaudei lietotāja datorā, vai tajās nav ievainojamību, nodrošina atbilstošu aizsardzību pret uzbrukumiem, lietojot mūķus (ļaunprogrammatūras, kas izmanto leģitīma programmnodrošinājuma ievainojamības); un, visbeidzot, finanšu sistēmu tīmekļa vietnēs lietotāja ievadīto datu, lai iegūtu piekļuvi tām un apstiprinātu darbības, aizsardzība tiek īstenota, vienlaikus izmantojot divas tehnoloģijas — Secure Keyboard un Virtual Keyboard, kas padara bezjēdzīgu taustiņspiedienu pārtveršanas un ekrānuzņēmumu veidošanas programmu lietošanu.

    Kopā tehnoloģijā Safe Money ietvertie mehānismi rada maksimāli aizsargātu vidi, kurā lietotājs var bez bažām veikt darbības ar savām finansēm. Tehnoloģija ir iekļauta progresīvajos aizsardzības risinājumos mājas lietotājiem Kaspersky Internet Security 2014 un Kaspersky PURE 3.0, kā arī vairāku atšķirīgu platformu ierīču aizsardzībai paredzētajā risinājumā Kaspersky Internet Security — Multi-Device.


    [1] Pēc Kaspersky Lab pasūtījuma 2013. gada augustā pētījumu veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Pētījuma gaitā tika aptaujāti 1222 respondenti no 16 gadu vecuma, kas dzīvo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    0 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Reklāma