2013. gada pēdējā ceturksnī planšetdatoru pārdošanas apjomi Latvijā pirmo reizi pārsnieguši portatīvos datorus, liecina „GfK Retail and Technology Baltic” pētījuma dati, kuri iegūti, analizējot Latvijas mazumtirgotāju sniegto informāciju. Lai arī 2013. gada kopvērtējumā portatīvie datori pārdošanas skaita ziņā vēl ir krietni priekšā planšetdatoriem, pēdējā ceturkšņa rezultāti skaidri iezīmē 2014. gada planšetdatoru tirgus attīstības tendences.
Kā atklāj pētījums, planšetdatoru tirgus vērtība Latvijā 2013. gada 4. ceturksnī augusi par 32.2%, sasniedzot 9.59 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir augstākais pārdošanas rādītājs līdz šim viena ceturkšņa ietvaros.
Tikmēr visa 2013. gada pārdošanas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu, atklāj ievērojamu kāpumu par 149% Latvijā un 106% pieaugumu Baltijā. Lietuvas tirgus gada laikā ir audzis par 155%, Igaunijā nedaudz lēnāk – par 45%.
Līdz ar konkurences palielināšanos planšetdatoru tirgū, to vidējā cena kopš 2011. gada nokritusies gandrīz par pusi (-47.8%). Tas savukārt nodrošina planšetdatoru pieejamību arvien plašākam patērētāju lokam ar dažādu ienākumu līmeni un atšķirīgām tehniskajām vajadzībām. Taču, cenai samazinoties, tirgus vērtība vairs neuzrāda tik strauju kāpumu kā iepriekšējos divos gados. 2013. gadā tā Baltijā pieaugusi vairs tikai par 39%.
2013. gadā Baltijas valstīs vidēji par pusi pieaudzis planšetdatoru skaits ar 7’’- 8’’ ekrāniem. Šāda izmēra planšetdatoru izvēli nosaka tas, ka tie ir viegli pārnēsājami tā kompakto izmēru un viegluma dēļ, un ir nesalīdzināmi ērti, dažāda satura patērēšanai, piemēram, elektronisko grāmatu lasīšanai, salīdzinājumā ar lielāka izmēra ierīcēm.
Gandrīz tādu pašu tirgus daļu proporcionāli veido arī „lielie” planšetdatori ar ekrāna izmēru virs 10’’. Šīs ierīces ir krietni dārgākas par 7’’-8’’ planšetdatoriem, tomēr, ņemot vērā, ka tās kļūst arvien jaudīgākas un spēj nodrošināt lielāko daļu klēpjdatoru funkciju, patērētāji mobilitātes nolūkos pakāpeniski sāk aizstāt klēpjdatorus ar lielāka izmēra, bet salīdzinoši krietni vieglākiem planšetdatoriem. Visievērojamākais „lielo” planšetdatoru īpatsvars ar ekrāna izmēriem virs 10’’ ir Igaunijā, proti, gandrīz 45%. Latvijā un Lietuvā tendences ir līdzīgas, vadošo pozīciju ieņem 7’’- 8’’ planšetes, kam seko 10’’+ ierīces.
„GfK” dati atklāj, ka kopš 2012. gada to planšetdatoru skaits, kuros iebūvēta 3G vai 4G opcija, Baltijā kopumā krities par -20.5%. Visvairāk interneta pieejamību kustībā, ko nodrošina planšetdatori ar 3G vai 4G, novērtē Igaunijas patērētāji, 56.2% no pārdotajām vienībām 2013. gadā bija ar 3G vai 4G. Tikmēr Lietuvā planšetes ar 3G vai 4G izvēlējušies 43.8% patērētāju, savukārt Latvijā pavisam neliela daļa – 36%.
Tāpat kā viedtālruņos, arī planšetdatoros jau kopš 2012. gada vadošā ir Android operētājsistēma (OS). 2011. gadā Android OS Baltijas valstīs kopumā bija pieejama tikai 36% no visiem pārdotajiem planšetdatoriem. Savukārt līdz 2013. gada beigām tās īpatsvars pieaudzis par 129%, sasniedzot 82% tirgus daļu planšetdatoru OS segmentā. Visbiežāk planšetdatorus ar Android OS 2013. gadā iegādājušies Lietuvas patērētāji (86.6%), tad Latvijas (83.4%), bet Igaunijā tikai 77% no pārdotajām ierīcēm bijusi Android OS.
Kopš 2011. gada līdz 2013. gada beigām planšetdatoru segments Baltijas valstīs ir spējis panākt 572% pārdoto vienību un 251% vērtības pieaugumu. Panākt šādus izaugsmes rādītājus pēdējo gadu laikā nav izdevies nevienai citai mazumtirdzniecības grupai. Ņemot vērā tās straujo popularitātes kāpumu, prognozējams, ka arī 2014. gadā varēsim redzēt vērā ņemamu planšetdatoru segmenta izaugsmi.
