Neskatoties uz to, ka pēdējo mēnešu laikā strauji pieaugušas atmiņas produktu cenas, kopumā datu uzglabāšana kļūst arvien lētāka. Mēs pavisam brīvi varam iegādāties atmiņas iekārtas, kas spēj par ne pārāk lielu naudu uzglabāt terabaitos mērāmus datu apjomus, kas vēl pirms 10 gadiem mums tikai varēja rādīties sapņos.
Tomēr, jo vairāk datus mēs atmiņas ierīcē spējam uzglabāt, jo lielāka bēda, kad tā piedzīvo kļūmi un pārstāj darboties. No šādām ķibelēm nav pasargāti arī mākoņservisu, taču tur šīs atmiņas komponenšu kļūmes ir ieplānotas jau no sākta gala un gala lietotājs tās nejūt. Tomēr, tā kā datus mēs spējam saražot arvien vairāk, pētniekiem nebeidzas darbs pie datu uzglabāšanas sistēmu pilnveidošanas.
Microsoft pētnieki ir izdomājuši veidu, kā datus saglabāt ilgāk, nekā pastāvējusi mūsdienu civilizācija. Runa ir par projektu “Silica”, par ko ziņo žurnāls Nature. Microsoft pētnieki ir iemācījušies ierakstīt datus parastā borosilikāta stiklā (tas ir gandrīz tāds pats stikls no kā taisa karstumizturīgos cepamtraukus). Viņi plaukstas lieluma “stikliņā” ir iespieduši aptuveni 4,8 terabaitus datu jeb divus miljonus grāmatu? Un kas svarīgākais, šie dati tur var mierīgi glabāties 10 000 gadu bez jebkādas īpašas dzesēšanas vai uzturēšanas.
Tehnoloģija pati par sevi izklausās pēc zinātniskās fantastikas. Inženieri izmanto lielas jaudas lāzeru, kas stiklā izveido mikroskopiskas 3D struktūras, ko sauc par vokseļiem. Tas nav vienkārši ieraksts virspusē – dati tiek burtiski “iecepti” stikla masā. Pēc tam tos nolasa ar mākslīgā intelekta apmācītu mikroskopu, kas atpazīst gaismas lūšanu caur šīm struktūrām.
Salīdzinājumam – parastie cietie diski (HDD) dzīvo apmēram 5-10 gadus, bet optiskie diski pie labvēlīgiem apstākļiem varbūt dažus desmitus gadu.
Microsoft pie šīs tehnoloģijas strādā jau kopš 2017. gada un tagad ir tikuši tālāk par konceptu. Ir izstrādātas arī ierīces, kas spēj stiklā ierakstīt informāciju un to arī pēc tam nolasīt. Tādējādi šo jauno tehnoloģiju var pietuvināt komercializācijai un pielietojumam, piemēram, datu centros, kur šobrīd tiek tērēta milzu enerģija datu iekārtu un mediju dzesēšanai. Interesanti, kad un vai šī tehnoloģija nonāks arī patērētāju klases produktos.
Vecas ziņas par to stikla tehnoloģiju, bet tā kā uzrakstījat – iznāk Microsoft beidzot kaut ko nav atmetis, pagaidām, kā bija ar zemūdens serveriem
Ja izdosīs attīstīt tehnoloģijas ātrai rakstīšanai/lasīšanai, šī varētu būt datu nesēju nākotne.
M-Disc jau arī info glabājoties tūkstoš gadus un vairāk.
Noprku reiz M-Disc atbalstošu DVD-ROM/RW iekārtu, bet pie pašām matricām tā arī netiku.
Blu-ray gan vēl var nopirkt, bet tā jau cita ōpera.
Bez tam vēl bija taču stikla (kristāla?) disks, kurā varēja ierakstīt krietni lielāku info apjomu un kurā tā glabātos miljardiem gadu.
https://www.christiantoday.com/news/the-13-8-billion-year-bible-scientists-create-eternal-data-storage
Es pat biju arī pašus diskus iepircis, tam pašam Verbatim bija. Bet no tās nesēja ilgmūžības jēga maza, ja pati lasītāju tehnoloģija noveco un izmirst pārdesmit gadu laikā. man pat 10 gadus atpakaļ bija iepirkts ārējais DVD lasītājs uz USB… domāju ka pēc 20 gadiem to vairs pat nevarēs nekur pieslēgt, vai softiski vairs nebūs atbalstīts. Un arī nav jēgas, jo sen jau viss ārējos cietņos glabājas.
Tas pats ar šādiem stikliņiem. Jā tehniski dati tur var stāvēt tūkstošiem gadu, bet pēc 10 gadiem izdomās citas formas stikliņus, ar labāku datu blīvumu, vai ar citiem viļņu garumiem nolasāmus, un pirmā paaudze būs novecojusi.
Starp citu, jā. Kurš no mums pirms tiem ~20 gadiem, kad ikdienā “cepām” kompakdiskus, vispār varēja iedomāties, ka tik īsā laika sprīdī vairs apkārt nebūs, kur tos diskus iebāzt nemaz nerunājot par ierakstīšanas iespējām.
Izskatās pēc vienreiz ierakstāma satura materiāla. Bibliotēkām derēs.
“Salīdzinājumam – parastie cietie diski (HDD) dzīvo apmēram 5-10 gadus, bet optiskie diski pie labvēlīgiem apstākļiem varbūt dažus desmitus gadu.”
Daudziem kolekcionāriem ir pirmajā CD vilnī izlaisti albumi, kas dažādu iemeslu dēļ ir vērtīgāki par pārizdotajiem (ja tādi vispār ir). Viss strādā. Vēl nedaudz, un tiem būs jau 40 gadu. Blu-ray rakstītāju nepērku tikai tāpēc, ka tas lielā apjoma dēļ nozīmētu dublēšanu. Ir daudzas jomas, kurās arhīvam ir vislielākā vērtība, viena no tām ir fotogrāfija.
“Salīdzinājumam – parastie cietie diski (HDD) dzīvo apmēram 5-10 gadus..” jautājums noteikti ir, cik ilgi dati uzglabājas cietajā diskā. Ja tā, tad šis neatbilst patiesībai – krietni ilgāk par 5-10 gadiem cietajā diskā. Ja par to, cik ilgi kalpo cietais disks – atkal nekorekti salīdzināt ierīces kalpošanas laiku ar datu uzglabāšanās laiku.
Nē, nu, jā. Tie visi salīdzinājumi ir tādi ļooooti aptuveni un galvenais, ko no tiem ir vērts paņemt līdzi – HDD nav pārlieku ilgmūžīgas ierīces.
Ierakstot datus HDD un tikai glabājot tos, 5-10 gadi vispār neatbilst patiesībai. Arhivēšanas diskus nav jālieto ikdienā.
Atceros ka pāris gadus atpakaļ bija raksts: https://kursors.lv/2024/09/18/pagajusa-gadsimta-beigas-izlaistie-datoru-cietie-diski-sak-bojaties/
Te bija par to ka vecie diski izvelk ap 30 gadiem. Toreiz kāreiz izdomāju pārkārtot vecos datus kas izmētāti pa vairākiem jau padzīvojušiem ārējiem cietņiem. Bet pie viena arī aizdomājos ka nemaz tik liela vērtība tām vacajām bildēm un zemās kvalitātes video nemaz nav, un nemaz tik ļoti nepārdzīvotu tos pazaudējot. Glabājas glabāšanās pēc, gadiem neatvērtas galerijas mapēs no laikiem kad biju zaļš gurķis. Jā, varbūt vecumdienās uz kādu apaļu jubileju varēs salīmēt interesantu slaidšovu, ar kadriem no visas dzīves, bet tas arī tikai tam brīdim… Bet nu cītīgi glabāju šo vēsturi un regulāri pārkopēju uz svaigākiem diskiem, ar domu ka kādreiz varbūt baigi gribēsies caurskatīt. Vēl tāds brīdis nav pienācis…
Vēl viens pierādījums ka no 2000-jiem nebūs daudz kas palicis. Jo privātās kolekcijas būs nodzēstas un uz papīra nekas nebūs. Jūsu mazmazbērniem nebūs ne jausmas kā senči izskatījās :)
Ļoti labas ziņas, būs kur turēt mēmes un tiktoka dārgumus. Un savas smukās bildītes.