Pēdējo 30 gadu laikā dažādi uzņēmumi ir izvēlējušies savus datus, informāciju un arī produktus pārvietot uz cietajiem diskiem, lai tos saglabātu ilgai glabāšanai. Konkrētajā situācijā runa ir par mūzikas ierakstiem, taču sāk atklāties reālā situācija, ka daļa informācijas vairs nav iespējams atgūt.
Uzņēmums Iron Mountain, kas nodarbojas ar datu glabāšanas servisa pakalpojumu savās pazemēs glabātuvēs, sāk novērot to, ka aptuveni 20% cieto disko kļūst nederīgi. Tas nozīmē, ka vairs nav iespējams izmantot un piekļūt šai informācijai. Vēsturiski ap 1990. gadu mūzikas ierakstu studijas sāka pāriet uz digitālo ierakstu formātiem, kas tika glabāti cietajos diskos.
Protams, pirms 30 gadiem tas likās kā labākais solis, tomēr šobrīd ir pienācis laiks, kad tehnoloģijas un ārēji apstākļi norāda uz to, ka nekas nav mūžīgs. Jau šobrīd ir daļa mūzikas ierakstu, kuriem vairs nav iespējams piekļūt. Situācija kļuva aktuāla, kad pēc 2000. gada daudzus ierakstus vajadzēja pārveidot 5.1 telpiskās skaņas formātā un spēle “Guitar Hero” uzņēmuma savu popularitātes vilni.
Kaut arī fakts ir konstatēts, pagaidām no uzņēmuma nenāk piedāvājumi, kā mainīt ierasto glabāšanas situāciju, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu esošos datus.
Sveiki!
Kā es mājas apstākļos, ja man ir pāris HDD, kuros glabājas dati un kurus darbinu reti, varētu, tā teikt, tos HDD “reģenerēt”? Vienkāršākais variants būtu pārrakstīt uz cita HDD un pēcāk ierakstīt (vai arī nerakstīt) atpakaļ. Varbūt ir kāds softs, kurš to HDD reģenerē, bez cita diska palīdzības?
Bezmaksas VictoriaHDD un tad skenēt ar opciju restore.
Vēl ar Speedfan reportu “In-depth online analysis”, kas iedos online atskaiti vai nav jau bojāto sektoru, pie tam salīdzinās ar līdzīgiem modeļiem arī pārējos S.M.A.R.T. parametrus novērtējot kopējo diska stāvokli.
Arī reizēm atstāt uz nakti pieslēgtu HDD pie strāvas, bez datu kabeļa vai aktīvām darbībām un ļaut firmware fonā veikt iekšējo testēšanu un kalibrēšanu.
Magnētiskās lentes? 50+ gadus tur datus. un tad atkal jānes uz jaunu datu nesēju uz 50 gadiem. Tā nu tas ir, ja ne, kaļam akmenī skaņu celiņus.
Tas ir atkarīgs no ekspluatācijas biežuma un apstākļiem. Protams, datu nesējs ilgu laiku atrodas samērā agresīvā oksidējošā vidē, tas novecina arī bez lietošanas, taču te svarīgi arī pateikt par vibrāciju ietekmi, par rakstīšanu-lasīšanu. Vienkārši stāvot arhīvam, nevis darbojoties katru dienu cauru dienu, nekas tik viegli nebojājas. Nedaudz kaitina šī vienkāršotā pieeja, ko redz katra tech masu medija slejās: pastāstīt tikai par vienu medaļas pusi, jo informācija jāsniedz Z paaudzes dulburam ar ierobežotu uztveri.
Aizmirsu piebilst: USB zibatmiņa, atmiņas karte, DVD matrica, cietais disks – daudz kas ir atkarīgs arī no ražotāja un komponentes klases, cenas. Visas kartes, diski utt. nepavisam nav radīti vienādi.
Nūū varbūt es esmu vēsture bet man vnk bez kreņķa griežās 2001g Seagate.
Turklāt 24/7
Diskiem un elektronikai vispār patīk 24/7. Man pārpratuma dēļ atvienoja optikas rūteri no elektrības un šamais to uztvēra kā atļauju doties pensijā, savus 20 gadus bija norāvis bez pārtraukumiem.
Izžuvušie elektrolītiskie kondensatori nespēja pārdzīvot ieslēgšanu :)
Aldi, vai esi testējis cieto disku ar kàdu no S.M.A.R.T applikācijām? Es neesen uzzināju ka var “testēt” un uztaisīt health check cietajiem diskiem un uzzināju ka viens no maniem cietajiem diskiem drīz ies pensijā.
Bija teikts “20%” – tas nozīmē – ir vērts sākt uztraukties, nevis – ka tas ir drošs veids kā iznīcināt datus ;)
Pašam arī stāv vairāki diski ar jau kādus 20 gadus vecu infu iekšā… kura pirms 20 gadiem šķita baigi vērtīga un ka nākotnē novērtēšu tādu bagātību… Šobrīd, 20 gadus vēlāk, gan pats esmu mainījies, gan dzīvesveids, gan intereses… Savu vēsturi vairs nemaz par tādu vērtību neuzskatu. Pat ja tie diski degradētos, laikam pat nepārdzīvotu…
Un ja glabātais tiešām nav kaut kas vēsturiski svarīgs visiem vai paša ģimenei, tad tas nebūs interesants arī bērniem un mazbērniem.
Nešķiroti dati nav gluži informācija, bet viens fakts ir – nedrukājot nevienu fotogrāfiju ar sevi, 20-30 gadu laikā cilvēces jaunākā daļa sevi nodzēsīs no kolektīvās vizuālās atmiņas.
Daļai jaunāko paaudžu indivīdu vairums uzņemto foto ir tizls sviests no tusiņiem un vienkārši sviests. Varbūt arī labi ka nesaglabājas. Pēc tam mazbērniem nebūs par senčiem jākaunās. To, kas ir aktuāli, gan jau kaut kur fiziski piefiksēs.
Gribētu atpakaļ visu pazaudēto tusiņu viģikus un totālu sviestu 😅
(pie sevis: …, matus un funkcionālu krānu).
Man pagaidām visa dzīves bagātība ietilpst vairākos SSD ar kopējo tilpumu 5TB, kas tiek regulāri kopēti uz lēnu ārējo disku. Pašu svarīgāko (kādus 100GB) dublēju arī mākonī, jo dzīvoklis tak arī var nosvilt. Paranoja :)
CD pirmsākumos arī solīja ka tie varēšot ierakstīto glabāt 100 gadus.
Savulaik Mūrnieks arī stāstīja, ka dati lāzerdiskā dublēti pretējās diska malās un ja izsit caurumu ar naglu, tad nolasīšot otru kopiju un viss būšot 👌 Nekad neesmu pārbaudījis šo viņa apgalvojumu, bet iespējams, ka specenes arī paredzēja datu dublikātus, bet nez kā tur bija ar realizācijām.
Tas bija ierakstu pavairotāja Lapinska stāsts. Inženieris, bet tādas blēņas stāstīja… Neko gudrāki jau nebija arī tie, kas pārņēma no Vācijas paradumu karināt CD pie spoguļa, pat neaizdomājoties, kur ir nianse (radari mums tolaik bija mentiem rokas versijā, fotoradaru nebija, bet Vācijā sodīšanai vajadzēja arī vadītāja sejas attēlu, ko CD traucēja iegūt).
Tas dēļ kuriozās informācijas izplatīšanās orku “skrepu” ietekmes zonā. Kur baumas reizēm bija ticamākas par oficiālo informāciju. Arī par japāņu televizoriem baumoja, ka shēma turoties kopā dēļ vakuuma korpusā un atverot viss sabirst čupā. Gan jau Lapinskim pirms tam arī kāds ticami papūta.
Pardon, laikam gan Lapinskis….redz, man ar laiks ir kādus bitus samainījis vietām)
Tur bija cita nianse- pirmie stacionārie fotoradari visi blieza ar zibspuldzi, un ja pretī trāpījās spogulis, jeb CD, bilde bija pārgaismota, kurā neko nevarēja redzēt.
Tad ir norāde, ka tie ir arhivēšanai piemēroti. Angliski “archival grade”, un tas attiecas ne tikai uz CD, bet arī uz fotopapīru u.c. Lēti nav, tiem tad arī sola 100 gadus (ja būs, ar ko nolasīt). Un otrā galā ir tās lētākās matricas, kas tika tirgotas C-tirgū kā mp3 kolekcijas. Neaiztiekot, nespēlējot, pēc 3 gadiem jau bija nenolasāmas.
> .. savās pazemēs glabātuvēs, sāk novērot to, ka aptuveni 20% cieto disko kļūst nederīgi.
Vai nu oriģinālā raksta autors kaut kā ne tā vai kā savādāk, bet, piemēram, Backblaze, kura katru gadu dalās ar savas infrastruktūras (app ~200k diski) statistiku: https://www.backblaze.com/blog/backblaze-drive-stats-for-2023/ tur kaut kādiem konkrētiem ražotāju diskiem tas ~20% ir gada ietvaros.
> Some arrive on hard drives that have already begun to fail, some recordings are missing, and some are in formats that can no longer be read.
Ja vien “Iron Mountain” nenodarbojas (nezinu) ar klientu fizisku disku glabāšanu (t.i. klients atved disku, kuru noliek pagrabā), tad no glabāšanas/storage ir pilnīgs čau – jo nu lielas storage sistēmas tiek (vajadzētu) regulāri pārlasītas (“scrub”) + tiek izmantots “erasure coding”, lai kā reiz izvairītos no šādiem gadījumiem, ka “pēkšņi” kaut ko nevar nolasīt ..
Iron Mountain uzglabā klientu “datu nesējus”.
Skaidrs, vienkārši, mulsināja šis – “Uzņēmums Iron Mountain, kas nodarbojas ar datu glabāšanas servisa pakalpojumu” ..
Recaptcha komentāra publicēšanai no telefona nestrādā. Griežās nāves ritenis.
Ja viņi glabā tikai vienā kopijā, tad viņi ir muļķi. Vienīgais variants, kā kaut ko saglabāt ir veidot daudzas jo daudzas kopijas, pie tam dažādos formātos.
Ja grib ilgi un droši ko saglabāt, tad jāmācās no seniem Ēģiptiešiem. 3000+ gadus jau nav ne vainas :)
Vienīgi čakars ar glabājamās informācijas apjomu. 1 TB hieroglifos ierakstīt hieroglifos uz piramīdas sienas – tur ar vienu Heopsa piramīdu nepietiks. Pie kam papildus jāpieraksta kļūdu korekcijas info gadījumam ja gadsimtu laikā daļa sienas nobrūk.
Saliekot to visu kaut vai RAID 5+1, 20% nobeigušos HDD nerada nekādas problēmas. Tik daudz, ka beigtos fiziski jānomaina.
“pagājušā gadsimta beigās”…uhh, var jau vecs sajusties :D