Vācija ir viena no ietekmīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, bet valsts augstākā amatpersona – kanclers Frīdrihs Mercs, ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Eiropā, tāpēc cilvēki ieklausās, kad viņš saka, ka Vācija iebilst plānotajam iekšdedzes motoru aizliegumam jaunās mašīnās Eiropā no 2035. gada.
“Tik strauja atteikšanās no iekšdedzes motoriem nenotiks, ja man būs teikšana, un darīšu visu iespējamo, lai šis lēmums tiktu mainīts,” izteicās Mercs, tiekoties ar citiem Vācijas politiskajiem līderiem, kā arī ar valstij tik svarīgās autobūves nozares pārstāvjiem.
Mercs un citi vācu politiķi gan uzsvēra, ka nepieciešams turpināt dažādus atbalsta pasākumus, lai veicinātu cilvēku pāreju uz dabai draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Vācijas kanclera ieskatā jāsaglabā dažādi atvieglojumi, kā arī jāveicina elektrisko mašīnu pieejamība cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
Vācija, protams, cenšas dot grūdienu savai autoražošanai, kas šobrīd stagnē – aplēses liecina, ka pagājušā gada laikā autonozare zaudēja aptuveni 50 000 darbavietu, bet vācu autoražotājus negatīvi ietekmē kopējais pieprasījuma kritums Eiropā, kā arī arvien spēcīgāka konkurence no ķīniešu autoražotājiem, kas spēj piedāvāt konkurētspējīgus produktus par labāku cenu.
Lēmums aizliegt iekšdedzes motorus jaunās mašīnās no 2035. gada tika pieņemts vēl 2022. gadā, tomēr visu šo laiku ir apšaubīta šī lēmuma lietderība un tas, vai tas tiešām notiks. Elektroauto joprojām ir dārgāki nekā līdzīga izmēra mašīnas ar iekšdedzes motoru, tāpat joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, kas saistīti ar infrastruktūru.
Skaidrs, ka arī pašā Vācijā viedokļi par šo ir dažādi – Zaļo partijas viena no līderēm Katarina Droge domā, ka šis ir ļoti tuvredzīgs solis no Merca, kas ilgtermiņā nozarei maksās daudz dārgāk. Tiesa, cits Zaļo partijas politiķis Vinfrīds Krečmans, kurš ir Bādenes-Virtenbergas federālās zemes vadītājs, šo kanclera lēmumu atbalsta, norādot, ka pēc 10 gadiem sasniegt 100-procentīgu elektromobilitāti nav iespējams.
Opcijas ir, piemēram, tās pašas bio degvielas. HVO vispār praktiski neatšķiras no parastā dīzeļa un to varētu maukt iekšā pat 100% apmērā, vienkārši tas sadārdzina pasākumu. Piemēram, Neste vari nopirkt my diesel. Jā dārgs, bet ar apjomu gan jau cena nokristos.
Kaut kā palicis atmiņā, ka tā pati Vācija arī par šo agrāk ir runājusi, ka varētu turpināt tirgot ICE auto, ja tās izmantotu tikai biodegvielu.
Teorētiski jā, bet nebūs iespējams izkontrolēt ar kādu degvielu tu brauksi. Tad jārosina likums aizliegt tirgot benzīntankos fosilo degvielu, kas būtu diezgan nereāli.
Degviela ir akcizētā prece, tur ar uzskaiti viss ir kārtībā! Turklāt jau šobrīd vairākas valstis praktizē biodīzeļdegvielas ražošanu no kanalizācijas taukiem.
Es domāju, ka tā ir pavisam reāla lieta, ka vai nu būs ļoti liels bio piejaukums, vai ar laiku vispār atļaus tirgot tikai biodegvielu. Akcizēta prece, tur jau tankos nevar tirgot dajebko.
Aizliegt fosilo ir mazāka iespēja, bet, manuprāt, pavisam reālistiski, ka pēc kādiem 5+ gadiem būs dīzelim teiksim 50/50.
Lai nu izbeidz ākstīties ar -biodegvielu, kuras audzēšana un transports no ekoloģijas viedokļa piesārņo dabu vēl vairāk. Tur audzējot vien aiziet vairāk fosilās degvielas kā no lauka tiek iegūts.
Vai tad naftas dīzelis nav 100% biodegviela? Nu tā, cik atceros no skolas.
Nosacīti. Taču iegūts naftas noslāņošanas procesā :)