Kultūras objektu zādzība un nelikumīga tirdzniecība ir problēma, par ko ikdienā bieži nerunā, taču tas nenozīmē, ka tā nepastāv. Cenšoties aktīvi saglabāt un saglābt to, kas palicis no sendienām, UNESCO nācis klajā ar jaunu iniciatīvu – virtuālo muzeju, kurā apskatāmi nozagtie kultūras priekšmeti.
Ideja par to radās pirms trim gadiem, taču 29. septembrī šis virtuālais muzejs tiks oficiāli atklāts Pasaules kultūrpolitikas un ilgtspējīgas attīstības konferences “MONDIACULT 2025” ietvaros, kas norisināsies Barselonā. Pasākuma laikā interesentiem būs iespēja doties iespaidīgā virtuālā tūrē pa šo muzeju, izmantojot gan savas ierīces, gan speciālus ekrānus un virtuālās realitātes brilles. Iespēja pastaigāties pa šo pasaulē pirmo virtuālo muzeju būs pieejama interesentiem visā pasaulē.
Muzeja krājuma aplūkošanai varēs izmantot jaunākās tehnoloģijas, piemēram, 3D modelēšanu un virtuālo realitāti. Ar to palīdzību iespējams saistošā veidā iepazīties ar digitāli atjaunotajiem nozagtajiem kultūras objektiem, priekšmetiem, ko izvēlējušās UNESCO dalībvalstis. Līdz ar to, iespējams, kaut ko arī no Latvijas kultūras mantojuma varēs ieraudzīt. Papildus tam būs iespēja iepazīties ar izglītojošiem stāstiem un liecībām no kopienām, kuras ir zaudējušas šos kultūras objektus. Būtiski atzīmēt, ka šajā virtuālajā muzejā īpaša sekcija veltīta veiksmīgi atgūtajiem priekšmetiem.
Norādīts, ka šāds muzejs radīts kā atbilde uz dalībvalstu aicinājumu cīnīties ar nelikumīgu kultūras objektu apriti. Tas arī veidots, lai aizsargātu pasaules kultūras mantojumu. Šo projektu finansiāli atbalstījusi Saūda Arābija sadarbībā ar Interpolu.
Vai tad jau Lielbritānijā nav pilni muzeji ar zagtiem artefaktiem? Gan jau tiem arī pieejamas virtuālās tūres.
Un labi ka tā.
Aizbrauc uz Londonu un skaties tos artifaktus cik vien gribi.
Pēc islāma Sīrijā vai Afganistānā tie būs vienīgie neiznīcinātie artifakti, kas palikuši.
Kreisais zilmatainais terorists droši vien jautātu, kur šādā izklāstā sevi pozicionē rietumvalstu muzeji un karaliskās ģimenes. Būs jāieskatās šajā sarakstā, pirmkārt, lai saprastu, kādu vietu tajā atvēl vēstures gaitās pazudušajām dižmeistaru gleznām, no kurām daļa noteikti kādā brīdī tika nozagtas.