Šobrīd spraigi notikumi norisinās Irānā un Izraēlā. Šajā trakumā Irānas lielākā kriptovalūtu birža “Nobitex” trešdien paziņoja, ka piedzīvojusi kiberuzbrukumu, kura laikā no tās “karstā maka” tika nozagti līdzekļi. “Nobitex” apstiprināja, ka ir konstatēta neatļauta piekļuve un uzsākusi izmeklēšanu.
Pēc publiski pieejamās informācijas var secināt, ka hakeri vairākos piegājienos nozaguši kriptovalūtu 90 miljonu ASV dolāru vērtībā. Blokķēdes analītikas uzņēmuma “Elliptic” pārstāvji noskaidrojuši, ka nozagtie līdzekļi pēc tam nosūtīti uz tādām digitālo maku adresēm, no kurām tos vairs nevar atgūt.
Atbildību par šo kiberuzbrukumu uzņēmās Izraēlu atbalstošais hakeru grupējums “Predatory Sparrow”. Tas vietnē “X” paziņoja, ka kiberuzbrukumu mērķējis tieši uz “Nobitex”, jo tas, viņuprāt, finansējot terorismu un apejot starptautiskās sankcijas. Dienu pirms šī incidenta “Predatory Sparrow” uzņēmās vainu arī par uzbrukumu Irānas “Bank Sepah”, kas radīja plašus traucējumus bankomātu tīklā visā valstī.
Jāatzīmē, ka šis kiberincidents noticis laikā, kad pastiprinās militārais konflikts starp Irānu un Izraēlu. Nav skaidrs, kādi personāži stāv aiz “Predatory Sparrow”, taču pirmās ziņas par šo grupējumu parādījās 2021. gadā. Līdz šim tas vairākkārt veicis nopietnus uzbrukumus Irānas infrastruktūrai.
Bankas var bankrotēt, bankas var apzagt, bet digitāli faņķiki gan vienmēr ir drošībā :D :D D:
Ja “faņķikus” uzglabā biržās, tad nav lielas starpības no bankām.
Visdrošāk uz cietā diska izgāstuvē – neviens nemūžam netiks klāt!
Jā, tas ir uzskatāms piemērs tam, kā nevajag uzglabāt savus kriptosīpoliņus :)
>>nozagtie līdzekļi pēc tam nosūtīti uz tādām digitālo maku adresēm, no kurām tos vairs nevar atgūt
Kā tad ar slaveno blokķēdi, kas ļauj atsekot visas notikušās tranzakcijas? Sanāk, ka ir divu veidu blokķēdes – ideālā un parastā, no kuras bez pēdām var pazust lieli fragmenti. Kas to būtu domājis!
Nevis ideālā un parastā, bet ir projekti ar fokusu uz dažādiem to aspektiem. Un nav automātiski negatīvi jāuztver tādi risinājumi, kas fokusējas uz privātuma saglabāšanu. Te vari palasīt mazliet vairāk par šo tēmu: https://medium.com/liveplexmetaverseecosystem/privacy-focused-blockchain-networks-protecting-user-data-in-a-decentralized-world-0f758508f4fb
Paldies, vēlāk palasīšu. Viens gan ir skaidrs – vārds “privātums” iet roku rokā ar “likumpārkāpumi”, jo kas vienam noder lai anonīmi nopirktu seksa rotaļlietas, tas otram der, lai izvairītos no atbildības.
Protams, žuļiki veic pārkāpumus gan ar kešu, gan ar visa cita veida finanšu formām. Bet tīri no ierindas pilsoņa skatu punkta raugoties, manuprāt, ir svarīgi veidot un attīstīt tehnoloģijas, kas ļauj vairot anonimitāti un saglabāt privātumu. Nevienam nav jāzina, cik pilsonim ir līdzekļu un kas ar tiem tiek darīts.
Nu, te ir tā smalkā robeža. Nevienam nav jāzin, vai pilsonis pērk gumijas dildo vai pātagu, bet pavisam cita lieta – ja saņem līdzekļus no cilvēka, kas strādā valsts-terorista labā vai mazāka noziedzīgā grupējuma, vai pērk izejvielas sprāgstvielu izgatavošanai (jā, dažas no tām ir pavisam ikdienišķi materiāli).
Ar žuļikiem ir jācīnās, kā tas ir darīts no seniem laikiem – vācot pierādījumus, nevis kontrolējot visas, galvenokārt godīgu pilsoņu, transakcijas
Senos laikos, saki? Bija metode, ka aizdomās turēto lika mucā ar verdošu eļļu – ja cilvēks ir nevainīgs, dievs to atpazīs un paglābs, bet ja pagalam – tad skaidrs ka vainīgs.
Ir lasīts arī par “pierādījumu vākšanu” – kāds bērns varēja ziņot, ka redzējis aizdomās turamo buramies. Tālāk – sk. eļļas mucu.
Pierādījumi jāvāc atbilstoši laikmetam – mūsdienās tas būtu operatīvās darbības ar attiecīgu sankciju jeb atļauju, liecinieki, eksperti utt.
Neesi kādreiz aizdomājies kur teroristi pērk ieročus? Kur Talibi dabū stingerus, kur HAMAS iegūst lielkalibra ložmetējus? Tiešam doma, ka tos ieročus viņi pērk centrāltirgū bez dažādu valstu specdienestu svētības?
Jebkurš vojentorgs grib saņemt apmaksu. Tur joprojām viss kā filmās, koferis?
Nu tu jau tagad tā kā Putins runā, ka zaļie cilvēciņi visu varot nopirkt ciema gastronomā. Patiesībā darījumi ar ieročiem tiek stingri kontrolēti un melnakjā tirgū tie nonāk tad, kad valstu kontrolējošās institūcijas piever acis uz šiem darījumiem.