Šobrīd ap Zemi riņķo vairāk nekā 9000 satelītu, kas seko līdzi laikapstākļiem, nodrošina saziņu, navigāciju un citus pakalpojumus. Paredzams, ka līdz 2040. gadam to skaits varētu sasniegt vairāk nekā 60 000. Jauns pētījums atklāj, ka, satelītiem aizejot bojā un sadegot atmosfērā, tie izdala piesārņojumu, kas nākotnē varētu negatīvi ietekmēt klimatu un kavēt ozona slāņa atjaunošanos.
Vidējais satelītu kalpošanas laiks ir apmēram pieci gadi. Lielāko daļu novecojošo satelītu novirza zemākā orbītā, kur tie sadeg Zemes atmosfērā. Šajā procesā izdalās dažādas vielas, piemēram, alumīnija oksīds. Zinātnieki veikuši simulāciju, kuras ietvaros pētīja, kā atmosfēru ietekmētu 10 000 tonnu alumīnija oksīda izdalīšanās gadā, kas atbilst situācijai, ja ik gadu atmosfērā sadegtu 3000 satelītu.
Pētījuma rezultāti, kas publicēti zinātniskajā žurnālā “Journal of Geophysical Research Atmospheres”, liecina, ka veco satelītu radītais piesārņojums galvenokārt uzkrātos Zemes reģionos, kas atrodas tuvāk poliem, un varētu izraisīt temperatūras izmaiņas līdz pat 1,5 °C augšējā atmosfērā, samazināt vēja ātrumu un ietekmēt ozona slāni, veicinot tā noārdīšanos.
Alumīnija oksīds nav vienīgā viela, kas izdalās, satelītiem sadegot Zemes atmosfērā. Šajā procesā izdalās arī citi metāli, kā titāns, litijs, dzelzs un varš. To ietekme uz vidi vēl nav pilnībā izpētīta. Tomēr zinātnieki ir pārliecināti, ka satelītu straujais pieaugums nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu vides problēmu.
Labi apmaksātā, šobrīd pareizi politmotivētā klimathistērija, un tā nu zinātnieki sevi veiksmīgi iekļauj pasaules senākās profesijas rindās, pagaidām ārštatā. Zinātnei tie točna nekalpo. Viens bija apkopojis žurnāla Time un citu izdevumu apokaliptiskos vāka noformējumus par to, kas un kad notikšot ar Zemi. Pirms ~40 gadiem solīja jaunu Mazo ledus laikmetu. Var papētīt arī tādu emisāru kā Els Gors, vai Gutereša (īpašs gadījums, faktiski sarkanais terorists) dramatisko pravietojumu saturu. Cik liela ir pašu zaļo emisāru oglekļa pēda, kad tie pārvietojas no akcijas uz akciju, no lekcijas uz lekciju? Vienā vārdā to varētu saukt par socioekonomisku eksperimentu. Kārtējo. Skolās māca visu ko, tikai ne to, ka pie varas nonākušie nereti kļūst tik pārņemti ar savām idejām, ka ir gatavi pret pārējiem veikt jebkādas darbības.
Ir novērtēts, ka uz Zemi katru gadu krīt ap 60 000 t dažāda lieluma meteoru (no mikroskopiskiem putekļiem līdz lieliem akmeņiem), no kuriem līdz Zemes virskārtai nonāk ap 15 000 t meteorītu. To sastāvs, kā zināms, ir akmens vai dzelzi saturoši. Kas tur vēl iekšā, ieskaitot radioaktīvie elementus – tas viss tāpat nāk un nosēžās. Kaut-kā dzīvojam.
Satelīti ir būvēti no tādiem pašiem elementiem, kādi ir kosmosā. Ar ko tie atškirās no meteoriem?
Tas līdzīgi, kā divi apgalvojumi – CO2 rada siltumnīcas efektu un cilvēks rada daudz CO2. Saliekot kopā rodās maksājumi CO2 kvotās. Vai tas pats būs ar pavadoņiem? Europa atkal veidos ierobežojumus un attiecīgi celsies cenas? Pārējā pasaule neko nedarīs un to preču pašizmaksa būs mazāka…
No nākošā gada būšot zaļais nodoklis satelītiem. Visi būs jānogādā uz pārstrādes laukumiem. Getliņos jau būvē škirošanas rūpnīcu.