Sācies jaunais saules enerģijas ražas laiks, kas šogad ir īpaši jaudīgs – jau pirmajā ceturksnī Latvijas saules enerģijas spēkstacijās saražotās enerģijas apjoms teju četrkārt pārsniedz pērnā gada sākuma rādītājus. Turklāt šogad paredzama gandrīz divkārša saules enerģijas ražošanas jaudu izaugsme, Latvijai būtiski papildinot savu zaļās enerģijas ražošanas portfeli. Jaunu spēkstaciju palaišana un arī pirmo lieljaudas saules parku pieslēgšana pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls” ļaus nodrošināt, ka jau šogad vismaz 10 % no Latvijā saražotās elektroenerģijas tiks iegūta saules parkos.
Jau 2024. gada laikā Latvijā uzstādītās saules enerģijas ražošanas jaudas strauji auga un sasniedza 661 MW. Savukārt šajās spēkstacijās saražotās enerģijas apjoms kāpa trīskārtīgi – līdz 400 GWh. Attiecīgi pagājušajā gadā saules enerģija nodrošināja 6,7 % no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas. Šogad sagaidāma jaunu saules parku nodošana ekspluatācijā ar vēl vismaz 600 MW kopējo jaudu, kas ļaus pārliecinoši pārsniegt viena gigavata jaudas slieksni un būtiski mazināt elektroenerģijas deficītu reģionā.
“Raksturīgi, ka tieši gada otrais ceturksnis ir galvenais “pļaujas laiks” saules parkiem, kad Latvijā tiek saražoti aptuveni 50 % no visa gada laikā iegūstamās saules enerģijas. Lielāks saulainā laika īpatsvars, garāks diennakts gaišais laiks un samērā zema gaisa temperatūra, kas dzesē saules paneļus, nodrošina augstāko ražošanas efektivitāti. Šobrīd saules enerģijas ražošanas apjomi ir kāpuši jau četrkārtīgi, un domājams, ka gada griezumā tendence saglabāsies. Būtisks notikums ir pirmo lieljaudas saules parku izbūve, kas pieslēgti pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls” – vien daži šādi parki var sniegt būtisku pienesumu valsts elektroenerģijas neatkarības veicināšanā. Tas ir nozīmīgi ikvienam lietotājam, jo jau tagad redzam, ka saules enerģija ir visātrāk apgūstamais atjaunīgās enerģijas risinājums, kas faktiski uzreiz samazina elektrības cenas visā reģionā,” skaidro Jānis Bethers, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis.
Šogad pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls” paredzēts pievienot vismaz trīs lieljaudas saules parkus, sākot ar 50 MW jaudu, bet lielākais varētu pārsniegt arī 200 MW jaudu. Tas ir būtisks pavērsiens visai nozarei, nodrošinot jaunu attīstības dinamiku Latvijas elektroenerģijas ražošanas portfelim.
“Strauja papildu jaudu attīstība ir būtisks priekšnosacījums, lai mazinātu kopējo elektrības cenu līmeni un izvairītos no straujiem cenu lēcieniem tirgū. Jā, saulainās vasaras dienās skaidri redzam ieguvumu no lētas zaļās enerģijas un dažbrīd priecājamies pat par bezmaksas elektrību. Tomēr vēl ir pāragri teikt, ka spējam saražot elektrību pietiekami, jo pat nelieli energoinfrastruktūras bojājumi var viegli izsist mūs no komforta zonas un strauji pacelt elektrības cenas. Piemēram, nupat notikušais Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojuma “NordBalt” bojājums pat par spīti samērā saulainam laikam uzreiz paaugstināja elektroenerģijas tirgus cenu “Nord Pool” biržā. Tāpēc ikviens papildu megavats Baltijas reģionam būs noderīga investīcija tirgus cenu mazināšanai ilgtermiņā,” papildina Jānis Bethers.
Kā nākamais solis reģiona attīstībā noteikti iezīmējas fokuss uz enerģijas uzglabāšanas risinājumu ieviešanu. Šobrīd pārvades sistēmas operatori veido lieljaudas elektroenerģiju uzkrājošos akumulatorus jeb enerģijas uzkrātuves tīkla stabilitātes nodrošināšanai, un komersanti aktīvi strādā pie uzkrātuvju projektiem, kas labi papildinās arvien augošās zaļās enerģijas jaudas un mazinās ekstrēmas cenu svārstības vienas diennakts ietvaros.


Viss ir labi, tikai nez kāpēc elektrības ilgtermiņā cenas nemazinās un regulāri var lasīt to, ka Baltijā cena ir viena no augstākajām.
Nevjaag lasīt feisbuku, tur vissirslikti.lv bļāvēju ir katastrofāli daudz.
Informāciju par elektrības cenām iegūstu no saņemtajiem elektrības rēķiniem, nevis no FB.
Nu bet vai tad ir pierakstīta ikmēneša izmaksas uz kw nedalot nost tikai elektrības cenu? Man ir burtiski rēķins / k-vatiem. Šīs ziemas Sep-Feb elektrības cenas ir identiska 2023 gada ziemai, par 15% mazāka kā 2021 gada ziemā. bet par 67% lētāka kā 2022 gada tajos pašos mēnešos. Vasaras mēneši 2024 gadā par 10% lētāk kā 2023gadā un par 50% lētāk kā 2022 gadā. Es redzu kā paliek lētāk.
Man vislielākā komponente rēķinā ir par sadali, pārvadi un strāvas stiprumu.
Un kā runā, arī Rīgas ūdeni plāno pēc Latvenergo parauga sadalīt ūdens tirgotājā, sadales pakalpojumu sniedzējā un kanalizācijas saimniecībā. Būs reklāma, ka ūdens palicis lētāks, bet nez kādēļ sadales un kanalizācijas komponente ūdens rēķinu pareizinās ar 3.
Un valžu skaitu arī varēs ar 3 parēžināt. Tiks radītas daudz “darba vietas” kur piķi saņemt
Nekorekts salīdzinājums, jo 2022 gads bija anomālija.
2019: ~70–80 EUR/MWh
2020: ~60–70 EUR/MWh
2021: ~100–120 EUR/MWh
2022: 226.91 EUR/MWh
2023: 93.89 EUR/MWh
2024: ~91.87 EUR/MWh
Tā bija elektrība, bet sadale ir saldais ēdiens:
2019. fiksētā maksa bija ~0.20–0.30 EUR/A/mēnesī, mainīgā ~0.02–0.03 EUR/kWh (bez PVN).
2020–2022:1 fāzes 16 A pieslēgumam joprojām ~3.87 EUR/mēnesī, mainīgā ~0.022–0.025 EUR/kWh (bez PVN).
2023-2025:(Pamata tarifs, 1 fāze, 16 A): ~7.55 EUR/mēnesī (+95% salīdzinājumā ar 2022. gadu).
Mainīgā maksa: ~0.035 EUR/kWh (bez PVN).
Trīsfāžu 32 A pieslēgumiem fiksētā maksa pieauga no ~7.74 EUR līdz ~36.40 EUR/mēnesī.
Visu minimālo elektrības cenu kritumu ar uzviju norij sadales maksa!
ES vidējā cena: ~0.283 EUR/kWh .
Augstākās cenas:
Vācija: ~0.40 EUR/kWh
Īrija: ~0.37 EUR/kWh
Dānija: ~0.36 EUR/kWh
Zemākās cenas:
Ungārija: ~0.115 EUR/kWh
Bulgārija: ~0.153 EUR/kWh
Malta: ~0.123 EUR/kWh
Latvija: ~0.25–0.27 EUR/kWh
Reāli pie augstajām elektrības cenām Latvijā un Dānijā ir vainīga Vācija, kas nolikvidēja AES bez alternatīvas, jo mēs esam starp posms lētai Norvēģu elektrībai. Norvēģi pat ierobežoja starp saslēgumu jaudu ar Vāciju ,lai nebūtu milzu cenas Oslo reģionā.
http://www.ast.lv
Biežāk iemet aci un netēlo gudrīti
Nevajag Feisbukā lasīt komentārus :)
A kur jālasa? Rēķins saka ko citu.
Esi kļūdījies ar elektrības pakalpojuma sniedzēja izvēli? Mums pārējiem elektrība ir kļuvusi lētāka.
Jā, no 1.maija par veseliem 0.00024 eur/kwh. Dārgāk sanāca izsūtīt epastu par izmaiņām
Ko pats esi izvēlējies?
Esmu pie Tet jau kādus gadus un labprāt to bezkauņu midzeni nomainītu.
Man nav iespējas izvēlēties elektrības pakalpojumu sniedzēju. Kādu apsaimniekotājs izmanto, tāds pienākas arī man. Kā dzīvoklī, tā garāžā. Bet cenas ir kļuvušas lētākas ar to dārgo periodu, kas bija kara sākumā.
TET un Elektrum elektrības cenu buma laikā čakarēja pensionārus un aicināja pārslēgt līgumus uz biržas tarifu, labi zinot, ka pensionāriem tas nav izdevīgi. Tos pensionārus, kas neuzķērās uz šo lohatronu aplaimoja ar vienpusējiem paziņojumiem par līguma grozījumiem, jo vienu reizi sešos mēnešos viņiem esot tiesības grozīt cenas vienpusēji. Tādā veidā daudzi ar saviem fiksētajiem tarifiem no 7centiem par kwh ielidoja uz 35-50centiem par kwh. Tas ir viss, kas jāzina par valstij piederošu (daļēji piederošu) uzņēmumu biznesa kultūru Latvijā.
Turpretī Igaunijas Enefit fiksētās cenas līgumu ietvaros turēja cenas nemainīgas visu līguma darbības laiku. Var protams dzītīes pēc īslaicīga ietaupījuma dažu centa desmitdaļu apmērā, bet ilgtermiņā svarīgāka ir stabilitāte un paredzamība. Igauņi mani pārsteidza arī ar to, ka paši sev sarēķināja līgumsodu par montāžas darbu nokavējumu. Es nekad iepriekš nebiju saskāries ar situāciju, kad uzņēmums par paša pielaistu nokavējumu sev aprēķinātu līgumsodu un attiecīgi samazinātu mana rēķina summu. Man šāda igauņu attieksme pret klientu ļoti simpatizē.
Tu esi reklāmas upuris, kurš skatās tikai uz elektrības cenu, bet nerēķina visas izmaksas kas saistītas ar elektrības piegādi! Man no janvāra rēķins ir pieaudzuis par 30 eur, ne jau dēļ elektrības tirgotāja, bet dēļ sadales pakalpojuma sniedezēja. Sadales pakalpojumu sniedzēju neviens nevar izvēlēties, jo sadales tirgus nav atvērts un tur ir tikai viens monomolists – Sadales tīkls. Šodienas realitātē man sadales pakalpojums maksā vairāk par elektrību! :D
> Šodienas realitātē man sadales pakalpojums maksā vairāk par elektrību! :D
Vai varī šo pierādīt arī ar bidi?
es varu pierādīt. Tikai tehniski šeit nevar ielikt bildi
Elektrum Stabīlais – 15.97;
Maksa par jaudas uzturēšanu – 20.50
Kā? Minu: 3 fāzes, 20A? Un patēriņš zem 100kWh?
Pievienojies Discord, tur var likt bildes ;)
:) nē, patērinš ap 1000 kwh. Nerādīju, ka vēl ir par enerģijas piegādi 670 kwh = 26.80 eur,
Saules paneļi dot savu labu pielikumu. Taču par uzkrāto tāpat ir jāmaksā pie piegādes.
Kā jau te raksta, bildi nevar ielikt, bet rēķinā par martu ir šādi cipari:
Elektroenerģija EUR 4,90
Papildpakalpojumi EUR 0,88 (apdrošināšana)
Sadales sistēmas pakalpojumi, PAMATA-1 3F:
1) Maksa par elektroenerģijas piegādi EUR 22,48
2) Maksa par jaudas uzturēšanu EUR 26,24
Ar PVN 21% apliekamā summa: EUR 54,18
Ar PVN neapliekamā summa: EUR 0,32
PVN 21%: EUR 11,38
Kopā ar PVN: EUR 65,88
Nē, nu, oligarhs ar savu 3F pieslēgumu :)
Vai nu tā, vai kurinu ogles un smirdinu gaisu!:)
Tev jau ar 3F pieslēgums, ja vien speciāl neesi atteicies uz 1F
Nav. Priekš kam man dzīvoklī 3F pieslēgumu?
Tāpēc, ka visiem dzīvokļiem šajās mājās ir 3F (šķiet, ka pirmās kārtas mājām ir individuālie skaitītāji un tur ir iespējams pāriet uz 1F). Pats teici, ka Tev nav iespēju izvēlēties elektrības tirgotāju, jo ir viens kopējais skaitītājs uz māju. Tāpēc arī tās 3F 32A sanāk stipri lētāk nekā citiem ar individuālajiem pieslēgumiem.
Esi elektrības mikroražotājs? 25A pieslēgums? Elektroauto lādē?
Jā ražoju un trūkstošo piepērku. EV vēl nav, bet ir Siltumsūknis tiek darbināts apkurei un ūdens sildīšanai! Pat ja nebūtu ražotājs un pirktu naktīs par 0 vai mīnus cenu, sadale tik un tā būtu dārgākā komponente.
Nu lūk, tu tak radi lielāku slodzi tīklam, tāpēc arī maksā. Nepatīk? Slēdz paneļus pie baterijām, maini uz PAMATA-1 1F 16A un maksāsi par to 10EUR mēnesī. Jā, sadales tirgus nav atvērts, es pat nezinu vai ir valstis kur tas ir atvērts.
Protams ,likšu baterijas un par velti balansēšu mikrorajona tīklu, tas jau ir ST sapnis :) ! Kad sadales tīkls maksās par balansēšanu, tad arī likšu! Šobrīd es pildu zaļās enerģijas kvotu, lai tev nebūtu jāmaksā sodi caur nodokļiem un tarifiem.
Rīgas siltuma klients var iztikt ar 1F un 16 ampēriem, ja nedarbina cepeškrāsni, plīti, tējkannu un vešmašīnu vienlaicīgi. :)
Mana cepene, ja saslēdz visus riņķus un cepeni 7kw rij
batarejas būs labi tikai vasarā. Ja vēl izmantotu dinamisko tarifu. Taču ziemā tur būs uzkrājums 0 un dinamiskajā 1kwh maksās ievērojami..
Upuris vai ne upuris, bet es par elektrību tagad maksāju mazāk nekā iepriekš. Man der šāds upura statuss :)
Biržas tarifs? Vai arī Fiksētais no 35 centiem nolaidās uz 15?
Nav man pieejams biržas tarifs. Tāpēc otrais variants.
Pamēģini sadales tīkla mājaslapā patestēt slodžu kalkulatoru. Varbūt jāsamazina jauda vai jāmaina fāzu skaits https://sadalestikls.lv/lv/slodzes-kalkulators
Pat nemēģināšu! Vienreiz jau Sadales tīkls piečakarēja, otro reizi uz grābekļa nekāpšu. Pēc tam jaudas palielināšana var izmaksāt jauna trafiņa cenu pārdesmit tūkstošu apmērā.
Nez, 2021.gadā fiksēju tarifu uz 2 gadiem par 14 centiem ar PVN, šomēnes pa 12 centiem ar PVN uz 15 mēnešiem..
Kurš nagu maucējs tev tādu tarifu iešķieba? Man 2021.gada decembrī Igauņi iedeva par 9 centiem, vēl septembrī deva par 7 centiem. :)
Varbūt sameloju un slēdzu līgumu jau decembrī uz janvāri 22tro, jo tur strauji auga biržas cenas. Jūnijā 22′ deva 5 centi laikam 🙂
Tagad tādas ēnas vairs nebūs, tas ir jāsaprot, neviens zem 10 nelaidīs visticamāk
tādi cipari bija bez PVN un citiem nodokļiem.
Mums ir unikāla iespēja nevis pirk baterijas, bet saules lēto pīķu stundu saules elektribu HESos pumpēt ūdeni uz augšu un kad saules nav darbināt HESus uz pilnu jaudu.
ja tas tā tiks īstenots, tad tiesam kads domā par to lai elektriba butu letaka.
Muma tādas iespējas nav, jo tehniski tas Daugavas kaskādē nav iespejams. Rīgas HES bija tāda doma, bet tas netika realizēts.
Padomā cik maksātu tāda pārbūve
Nav jau tā ūdens lejtecē tik daudz ko pumpēt. Tad hes lejtecē būtu jārok milzu rezervuāru no kura to ūdeni pumpēt
Pa dienu sakraj pa vakaru iztere.
Cik tad tur tā ūden vajag.!?
Papēti LT Kruonis energy storage, pirms slēgt iekšā ekspertu.
Cik naudas ir iegruzta Airbaltic tur jau vareja 10 tādas sistēmas izbūvēt.
Var jau arī gravitātes baterijas izmantot:
https://www.ufinebattery.com/blog/what-is-a-gravity-battery/
Gribētos redzēt tādu gravitātes bateriju, kas par 171$ spēj 3600 tonnas pacelt 100 m augstumā.
Pats esi pētijis cik tad to ūdeni vajag un cik no tā iegūsi enerģiju? Nemaz nerunājot cik izmaksātu tādas stacijas būve.
Kruonis ir speciāli būvēta stacija (sākotnēji Ignalinas balansēšanai). Tam vajag gan vietu ar reljefa starpību, gan labu ūdens rezervuāru no kura pumpēt ūdeni.
> Pats esi pētijis cik tad to ūdeni vajag un cik no tā iegūsi enerģiju? Nemaz nerunājot cik izmaksātu tādas stacijas būve.
No komentāra var saprast, ka Tev ir kaut kādi cipari vai pieņēmumi?
Ja jau noliedz šādu ideju, vari padalīties?
Elementārā fizika – poternciālā enerģija ir masa reiz augstums reiz 9,81. Tātad, lai Rīgas HES darbotos ar pilnu jaudu 1 stundu nepieciešmi 8 miljoni kubikmetru ūdens.
Tas skaidrs, bet pietrūkst euro komponente ..
Tu zini cik HES ūdenstilpnes saulainā laikā zaudē ūdeni iztvaikojot. HES operatori zinot ;) Vai tik nebūs, ka pumpēsi pilnīgi pa tukšo :D
Un leišiem neiztvaiko?
Ūdens platība – 303ha pret Rīgas HES 42,3 km2, Karl.
kādreiz par iztvaikošanu bija 4%.
Arvien vairāk un vairāk lauksaimniecības lauku platības tiek apklātas ar tiem stulbajiem saules paneļiem. Tā jau protams ir vieglāk, nav nekas jādara, tikai jškaita nauda, līdz pienāks tas brīdis, kad visi beidzot sapratīs, ka ne naudu, ne saules paneļus nevar ne ēst, ne dzert…
Kāda starpība, kā pelnīt naudu?
Nu jā, botus jau nekas vairāk kā viegla nauda un statusi neinteresē, gan jau tā vietā lai izaudzētu visu vajadzīgo, veikalā par to naudu nopirksim. Veikalā taču (pagaidām) viss ir. Bet to, ka acis priecējoša ainava, kur varēja pļavā ganīties govis vai viļņot rudzu druva, kas pabaro cilvēkus ir sajāta ar liberastu un dēmonkrātu zaļā vājprāta mēsliem, tas jau nekas. Boti jau tāpat neko, izņemot dzelžus un ciparus bankas kontā neuztver..
Labāk, lai citam nolūkam neizmantotajā pļavā tiek ražota Saules enerģija nevis tā aizaug ar brikšņiem.
Pilnībā tev piekrītu – aizaugušā pļavā, pēc sirds patikas. Bet es redzu šīs saules paneļu “plantācijas” milzu platībās galvenokārt tajās vietās, kur agrāk bija iekoptas lauksaimniecības zemes, aparti un apsēti lauki. Par ganībām vispār nerunāsim. Cik bieži, salīdzinājumā ar saules parkiem vai ventilatoriem var redzēt govju ganāmpulkus? :(
Un kas tev liek domāt, ka govju ganāmpulki ir ekoloģiski draudzīgāks bizness?
Kāds tam sakars ar ekoloģiju? Tikai tāds, ka kāds pelna miljardus uzspiežot postošas tehnoloģijas. Man galva nav sačakarēta ar šīm muļķībām. Govju ganāmpulks nodrošina gaļu, pienu un ādu. Tatad tam ir vērtība. Kā es jau iepriekš rakstīju, ka saules paneļus nevar ne ēst, ne dzert, ne pīpēt, tomēr, slēpjoties aiz skaļajiem “ekoloģiskajiem” un “zaļajiem” saukļiem lielākā daļa pasaules iedzīvotāju tiek ieprgrammēti uz kaut kādu nesaprotamu atbildību par Zemeslodi un dabiskām temperatūras svārstībām, par ledāju kušanu Ziemeļpolā, nepasakot, ka Antarktīdā ledus biezums pieaug tik ātri kā nekad agrāk. Nepasakot, ka 90% CO2 rada pasaules okeāns, un ka cilvēces sniegums šeit ir pat nepamanāms. Ka CO2 ir vienīgā dzīvību uz Zemes nodrošinošā viela un tās atmosfērā vispār ir par maz, lai daba normāli funkcionētu. Tāpēc tā ir jāatkačā. Vēl 18.gs tās bija reizēm vairāk. Tā vietā viņi ir izdomājuši izcirst un aprakt kokus, lai mums skābekļa būtu vēl mazāk.
Cik govis tu pats audzē, ja jau tik lielu vērtību piedod tām? Ja nevienu, tad atlikt čīkstēšanu! Jo pēc taviem komentāriem es nolasu, ka esi vecs perdelis, kas dzīvo kaut kādā govju pārpildītā pagātnē un nespēj iet līdzi laikam.
Šajā rāmītī bija rakstīts “Iesaistīties diskusijā”, nu jau izskatās, ka diskusija ir beigusies, ja jau saprātīgu argumentu vairs nav un pārejam uz personīgiem uzbraucieniem.
Jā, esmu vecs perdelis, dzīvoju laukos, audzēju priekš savas ģimenes govis, cūkas, vistas, aitas un citas radības. Kad veikalos plaukti būs tukši, tad no visādiem izsalkušiem ekoloģiskajiem plānprātiņiem būs ar “kalašu”jāatšaudās, lai nelien sētā.
Bet kur tad man sacensties gudrībā ar botiem un ģenētiski modificētiem dzīviem organismiem, kas visu informāciju par ārpasauli saņem savās grafēna antenās no 5G torņiem. Tāpēc jau jo tālāk no pilsētām, jo tādu ir mazāk, pazūd saikne ar matricu.
Viss, ko varu nokomentēt noslēdzot šo diskusiju, izlien no saviem iesīkstējušajiem uzskatiem un iemācies palūkoties uz pasauli ar atvērtāku skatienu. Jā, tajā ir daudz nejēdzību, bet ir arī tendences, kas nes vairāk labuma nekā sliktā. Spēja saprast pārmaiņas un tām pielāgoties, ir ļoti svarīga. Un kā arī pavecs cilvēks es labi zinu, cik tas nāk grūti.
Netērē laiku diskutējot ar Kristapu. Viņš ļoti daudz tēmās nodarbojas ar politiku, ne relitāti. Šeit arī, te nav diskusija, bet viņa emocionālais viedoklis. Mums LV nav regulējuma, kā un kur tos celt. Tie paneļu lauki ir barbarisms. Stāvēs, kā vecas fermas vienā brīdī un neviens pat nedemontēs. Pietiekami daudz vietu, kur tos varēja integrēt urbānā vidē! Banku fondiem tie ir peļņa, pārējais pofig. Tiem paneļu laukiem ir daudz zemudens akmeņu, ko propagandas ministrija nestāsta.
Saules paneļu lauki ir problēma tīklam. Viņi nerisina problēmu, dod enerģiju, kad vajag patērētājam. Klapatas iekļaut tīklā. Tas pats ar vēju. Vēja parki praktiski visi neko nepelna, tik cik uz papīra smuki pārdodas fondiem. https://www.arctictoday.com/swedens-largest-wind-farm-faces-bankruptcy/ Kādreiz bij populāri Euro remonts, tagad stutēt ķīniešu plāksnītes laukos stihiski. Kamēr finansētājiem interesanti spēlēties, tikmēr tos cels. nekāda sakara ar izdevīgumu to.
https://www.delfi.lv/52113215/komercparraides/55645882/roberts-zile-kurs-pelnis-no-latvijas-veja-parkiem tas pats ir saules sūdiem. te tik Zīļuks nepasaka, neviens tur neko nepelnīs. A par Kristapu. Tas ir čuvaks, kas stāstīs putoplasta mājas labākas par ķieģeli, bezalkoholisks alus par īsto un citu sūdu. Puika tāds ir. Latvijā viss ir ātrā un lētā domāšana. Te visi ir mušas, kas neko nesaprot no medus.
Paskat, kā tu labāk par mani pašu zini, ko es stāstīšu vai nestāstīšu. Sēdies, divi!
Vēl neesam sasnieguši 0.01% no lauksaimniecības platībām, ko tur stresot.