Rīga plāno ieviest zemo emisiju zonu, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un uzlabotu pilsētas ilgtspējīgu mobilitāti. Šī iniciatīva būtiski ietekmēs uzņēmumus, kas nodarbojas ar pārvadājumiem, piegādēm un loģistiku, īpaši tos, kuriem ir lieli autoparki vai kas veic piegādes lielveikaliem.
Plānojot zemo emisiju zonas ieviešanu, ņemti vērā līdzšinējie gaisa kvalitātes monitoringa rezultāti, kas liecina par ievērojamu piesārņojošo vielu normatīvu pārsniegšanu. Rīgas dome analizēs vidējā termiņā sasniedzamos gaisa kvalitātes mērķus un izvērtēs iekšdedzes dzinēju automašīnu īpatsvaru Rīgā un Pierīgā, veicot satiksmes plūsmu un gaisa kvalitātes modelēšanu.
Lai nodrošinātu uzraudzības un kontroles mehānismus, tiks ieviestas kameras ar automātisko numurzīmju nolasīšanu. Šī tehnoloģija ļaus uzraudzīt transportlīdzekļu kustību zemo emisiju teritorijā un novērst neatbilstošu transportlīdzekļu iekļūšanu zonā. Plānots līdz šī gada rudenim izstrādāt ziņojumu par alternatīvajiem scenārijiem, kuru apstiprinās Rīgas dome. Līdz 2026. gada beigām paredzēts izstrādāt rīcības plānu, un līdz 2027. gada beigām Rīgas zemo emisiju zonai jāsāk funkcionēt.
Viesturs Zeps, Rīgas domes Mājokļa un vides komitejas priekšsēdētājs, uzsver: “Rīgas zemo emisiju zonas izveide ir būtisks solis pilsētas modernizācijā un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanā. Lai sasniegtu Eiropas Savienības prasības par gaisa kvalitāti un mazinātu izmešus, ir jāveic stratēģiski mobilitātes uzlabojumi. Tas ietekmēs pārvietošanās paradumus Rīgā, tāpēc ir svarīgi analizēt dažādus scenārijus, lai, izveidojot zonu vienā vietā, izmešu apjoms nepalielinātos citā.”
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro: “Rīgā ir reģistrēti 284 tūkstoši transportlīdzekļu, kas veido 28% no visā Latvijā reģistrētajiem, no kuriem liela daļa ir ar augstām emisijām. Elektrotransporta līdzekļu skaits Latvijā kopumā ir 10 856, no kuriem 50% atrodas Rīgā, taču visā valstī tie veido tikai 1%. Likumprojekts “Ceļu nodevu likums” paredz, ka pašvaldība varēs ieviest ielu nodevu, ja gaisa piesārņojuma līmenis pārsniegs normatīvus vai lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.”
Satiksmes ministrijas pārstāvis uzsver, ka ielu nodeva pašvaldībām būs instruments bezemisiju vai zemo emisiju zonu ieviešanai un transportlīdzekļu skaita regulēšanai konkrētās ielās, tādējādi uzlabojot sabiedriskā transporta izmantošanu un mikromobilitātes attīstību.
Armands Gūtmanis, biedrības “Latvijas ilgtspējas klasteris” vadītājs, norāda, ka Eiropas Savienības direktīvas par emisiju samazināšanu ir saistošas, un Latvijai jānodrošina alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība. Viņš uzsver: “Ilgtspējas ziņojumos uzņēmumiem jāiekļauj sadaļa par piegādātāju radītajām emisijām, savukārt transporta nozarei pakāpeniski jāpāriet uz bezemisiju transportlīdzekļiem.”
Latvijas ilgtspējas klastera vadītājs uzsver, ka Latvijā šobrīd nav īpašu atbalsta mehānismu bezemisiju kravas transportam, kamēr citas Eiropas valstis jau aktīvi investē šajā jomā. Piemēram, Zviedrija līdz 2030. gadam plāno, ka 50% jauno kravas automašīnu būs ar elektrisko piedziņu, bet Polija jau izstrādājusi plaša mēroga ES fondu atbalsta programmu bezemisiju transportlīdzekļiem.
Kaspars Avots, “Baltic Hydrogen Group” vadītājs Baltijas valstīs, norāda uz smagā transporta izaicinājumiem un risinājumiem: “Rīga ir gatava risināt smagā transporta emisiju problēmu ar ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, ūdeņraža tehnoloģijām. Smagais transports rada vairāk nekā 30% no ceļu emisijām, un ir pienācis laiks stratēģiskiem ieguldījumiem zaļās enerģijas infrastruktūrā.”
Mārtiņš Stirāns, “Kempower” pārstāvis Baltijas valstīs, uzsver uzlādes infrastruktūras attīstības nozīmi: “Uzlādes infrastruktūras attīstība ir neatņemama sastāvdaļa veiksmīgai pārejai uz bezemisiju transportu. No zemo emisiju zonas ieviešanas viedokļa tirdzniecības vietu apgādei šādas zonas iekšienē nevajadzētu radīt pārmērīgas problēmas, jo veikalu apgādei Rīgas centrā var izmantot vidēja izmēra elektriskos kravas furgonus, nevis lielizmēra kravas automobiļus.”
Noziedzīgi maldinoša vizualizācija. Bet tā jau doma laba – mazāk auto tur, kur uzturās un dzīvo daudz cilvēku.
kamēr ik dienu gar Zaķusalas TV torni paceļas un nolaižas 80-100db rēcosas desmitiem lidmašīnu pratojumi par zemu izmešu zonām kompaktā rīga ir ka veca suņa murgi.
Vēl pirms 10 gadiem lidmašīnas to darija virs Rigas līča un purviem….
Pasažieru lidmašīnas arī tagad to dara virs līča un purviem. Par kādām lidmašīnām tu runā?
Rīgā aukstajā gadalaikā (oktobris — marts) valdošie ir D vēji (janvārī un februārī DA vēji), bet no maija līdz augustam — DR, R, ZR un pat Z vēji (visbiežāk ZR) vēji. Retāk vērojami ZA un A vēji.
Būtu interesanti dzirdēt pamatotu viedokli (aū, britu zinātnieki), cik daudz no lidmašīnu šļuras tiek atnests līdz pilsētai (varbūt aiznes pāri?) un vispār. Nekrīt jau tieši lejā kā akmeņi. Tiešām, lidmašīnu izplūdes nav nekas cilvēkam labs.
Būtu labāk parūpējušies par skolu un bērnudārzu pieejamību, citādi nav naudas ne ēdināšanai, ne tualetes papīram. Toties veloceliņi un zemas emisijas zonas redz ir prioritāte.
Tomēr nav noliedzams, ka tīrāks gaiss ir liels ieguvums arī tiem pašiem bērniem. Paēdis, bet izplūdes gāzes elpojošs bērns nez vai izaugs par veselīgu sabiedrības locekli.
Pirms vairākām desmitgadēm ierobežoja kustību pa Slokas ielu, kas gāja cauri dzīvojamam rajonam un garām bērnudārziem. Vai tādēļ dzīve tur apstājās?
Vai tu zināji, ka cieto daļiņu piesārņojumu Rīgā pamatā rada putekļi no nesavāktā ielu kaisīšanas materiāla? Esi redzējis, ka vasarās kāds mazgātu ielas? Rīgā ir daudz grantētu ceļu, kas rada daudz lielāku piesārņojumu kā dīzeļa auto bez kvēpu filtra. Arī beramkravu terminālis put uz velna paraušanu.
Smiltis uz ceļa tiek uzpūstas no augsnes (ir tāda vājība Mātei Dabai), vējš atnes putekļus no tālākām vietām, ļoti labi to ilustrē uz jumtiem augošie bērziņi. Zaļie teroristi varētu izsludināt meklēšanā vēju. Ja šādi ceļi ir, tie ir mikrorajonos, kur ir privātmājas. Piemēram, Teika, Dārzciems, Imanta, Katlakalns, Mārupe, Jugla utt. To platība uz pārējo ceļu fona ir neliela un to radītie puteklīši (kad tur izbrauc cauri reta automašīna) nekādu būtisku pienesumu nedod.Ielas padomju laikos esot mazgātas, bet kungiem ar stabiņu pakaļā tam tagad vairs nav naudas.
Piekrītu, uz ielām izkaisītās smiltis ir jāsavāc. Bet lai saruna būtu auglīga, mums vajadzētu skaitļus, kas kvanitatīvi un kvalitatīvi raksturo smilšu, auto un lidmašīnu radīto piesārņojumu. Kombinējoties, tie situāciju padara sliktāku, jo izplūdes produkti ir toksiski un kacerogēni. Ja vējš pūš smiltis/putekļus cauri sastrēgumu atgāzēm, tad mehāniskajam ietekmei pievienojas arī ķīmiskā. Visi sūdi sasummējas.
300-500m augstuna no Mezaparka lidz Rumbulai ir atlauti zemie lidojumi vejs nekadu lielo izkliedi virs rigas nedos. Ik gadu ir paradijusies 20-30 gadus vecie A320 smartlynx konkurenti no rumanijas kur takeoff laika 5min sadedzina 100-120kg degvielu ko chatgpt parvers 0,3-0,35 tonnas CO2, 1-1,2kg NOx O3 1mg PM2
WHO norma ko uzskata par dabigu nekaitigu ir 0,005mg/m3 Eiropa pilsetas kur mera vielas gaisa Igauni kaiminos to pedejos gados spejot izpildit.
a220 sadedzinot par 15% mazak degvielas
Komplektā ar patreizējo RD kursu, muļķīga zaļā noziedzība, kam, tipiski, nekāda sakara ar rūpēm par iedzīvotājiem NAV. Sociopolitisks eksperiments tas gan ir. Nāks jaunā RD, šis būs jāmaina.
Par kuriem iedzīvotājiem runa? Ja ierobežojumi skars lielākoties Pierīgas pagastu iedzīvotājus, kas nodokļus maksā mājās, bet Rīgā atstāj tikai izplūdes gāzes – tad nav ko vispār apspriest. Viņi teiks – bet mēs ejam pusdienās, dodam darbu ēdinātājiem! Smieklīgi….lūk, ja puse nodokļu nonāktu Rīgas kasē, tad varētu vēl apspriest vēlmi sēdēt sastrēgumā. Lauž ceļus ar saviem auto un vēl uzstāda prasības))
Es arī domāju, ka nav slikti tik milzīgā, ekonomiski spēcīgā, pārpopulācijas skartā valstī dalīt iedzīvotājus pēc piederības pilsētai, partijai, kastai un dzimtai. Piemēram, visi Bērziņi sasparojas un kā konsekventie ebreji pērk pakalpojumus un preces pārsvarā tikai no Bērziņiem. Viskautko var izdomāt! Ja neesi vakcīnas upuris, tad ģēnijs katrā ziņā.
Tu tagad centies jaukt gaisu, lai piesegtu savu eirokomunista devīzi “Visiem ir brīv izmantot visu, ko tie grib – par velti un bez ierobežojumiem”. Bet viss maksā naudu, par velti ir tikai sekss pēc laulībām – un arī nav nav bezgalīgi. Par visu šajā dzīvē ir jāmaksā un, lai arī Tramps nav nekāds gudrības paraugs, šajā ziņā viņam ir taisnība – ilgstoša bezmaksas labumu baudīšana samaitā cilvēkus. Show me the money.
Tev toties patīk lietuviešu nauda, kā izskatās, un tad tu noteikti tver visu Latvijas ekonomisko laukumu, taču savas slapjās fantāzijas par eirokomunistiem gan mierīgi meklē un varbūt atradīsi sevī. Būtu pieņemami piestrādāt atjaunotajā senajā bendes amatā brīdī, kad sāks reāli tiesāt pēdējo 5-6 gadu eiroslīmestus, pret nelielu atlīdzību, lai varētu reizi pa reizei noīrēt 4 zirgus, ja zini vēsturisko kontekstu.
Lietuvieši, kas maksā par pakalpojumiem, man patīk labāk par latviešiem, kas to pašu cenšās saņemt par velti. Nu, jā – atzīstu. Starp citu, eiro gan tur, gan šeit. Ozeriņus nepieņemam!
Tev gan nepatiktu, ja tu kā teorētiķis ar viņiem kaut reizi praksē būtu veidojis biznesu, vai kaut vai no komentēšanas brīvajā laikā aptvēris, kāda etnogrāfiska loma latviešiem pēc laika būs atlikusi pašu zemē, kas atvērta visiem finanšu vējiem (no valstīm, kurās notika kapitāla uzkrāšana). Muļķības apsegšana ar spītību uz pēdējā vārda paturēšanu nav iespaidīga spēja.
Tad redz kur problēma – latvieši nejēdza uzkrāt kapitālu! Zināt iemeslu – jau puse no problēmas risinājuma….
lēnām derētu samazināt auto skaitu Rīgas centrā un apkārtne, + aizliegt zem EURO6.
un tas nāk komplektā ar tramvaja sliežu daudzumu. savādāk nevar. vispirms ir jābūt alternatīvai, un tad ierobežojumiem.
Visa Rīga ir vienos remontos, tas arī rada piesārņojumu gan putekļi, gan visa būves tehnika ar dīzeļiem tur smirdinās! Sastrēgumi līdz ar to un auto stāv korķos, kūpina izplūdi. Bet pasniedz to kā autovadītāju vainu.
Nu ja problēmas ir lielajā auto daudzumā, tad lieta ir vienkārši, taču dārgi un ilgi risināma. Tā kā Rīga ir vissvarīgākais ekonomiskais, kulturālais un transporta centrs valstī, tad secīgi, ka tur strādā un brauc visvairāk cilvēku.
Tādēļ lai samazinātu izmešu problēmu un uzlabotu gaisa kvalitāti Rīgā, tā ir jāpadara ekonomiski un kulturāli neizdevīga:
1) Aizliegt rūpniecību Rīgā.
2) Rīgas Brīvostu pārcelt un pārbūvēt kkur Engurē.
3)Uzbūvēt vairāk tiltus un daudzjoslu ceļus pār Daugavu zemāk pret straumi
4)Nojaukt RIX un uzbūvēt starptautisko lidostu kkur Sēlijā.
5) Visus Nac teātrus, Operas, bārus, naktsklubus un pārējo pārcelt uz mazpilsētām
6) Dzelzsceļa mezglus pārnest kkur citur.
Lūk Rīgas gaisa kvalitātes problēmas atrisinātas – likvidētas darbavietas, likvidēta infrastruktūra, likvidēta kultūras dzīve – iemesli atrasties Rīgā pazudīs un gaisa kvalitāte uzlabosies. Kā arī, protams, reģionos parādīsies darbs un infrastruktūra, var teikt divi zaķi ar vienu šāvienu: izglābta rīgas ekosistēma un stiprināta reģionālā ekonomika.
Ironiju sapratām.
Bet tad arī jēdzīgu ideju ar iedot.
Varētu sākt ar vinješu sakārtošanu, jo lielāka pilnā masa tiek atalgota ar pienākumu pirkt vinjetes Elektroauto. Tad labāk paņemt Euro0 busu ar pilno masu 2990 kg un kūpināt uz nebēdu 🤷♀️