8. oktobrī tika paziņots Nobela prēmijas ieguvējs fizikā. Šogad šī prestižā balva tika piešķirta diviem zinātniekiem, kuri ielikuši “mūsdienu spēcīgās mašīnmācīšanās pamatus” – Toronto universitātes emeritētam profesoram Džofrijam Hintonam (Geoffrey Hinton – raksta attēlā) un Prinstonas universitātes profesoram Džonam Hopfīldam (John Hopfield).
Nobela komiteja Zviedrijas Karaliskajā Zinātņu akadēmijā paziņoja šīs balvas ieguvējus un uzsvēra, ka abu profesoru atklājumi un izgudrojumi likuši pamatu daudziem nesenajiem sasniegumiem mākslīgā intelekta (MI) jomā. Kopš 1980. gadiem viņu darbs ir ļāvis izveidot mākslīgos neironu tīklus — datoru arhitektūru, kas ir brīvi veidota, balstoties uz smadzeņu struktūru.
Džofrijs Hintons, kuru bieži dēvē par “MI krusttēvu”, pērn intervijā atzina, ka “daļa no viņa… tagad nožēlo savu mūža darbu”. Iepriekš ziņots, ka viņš atstāja savu amatu “Google” 2023. gadā, lai varētu pievērsties iespējamajiem riskiem, ko rada tehnoloģija, kuru pats palīdzēja īstenot. Hintons uzsver, ka cilvēcei nav pieredzes, kā tas ir, ja lietas ir gudrākas par mums. Viņš arī pauž bažas par iespējamām negatīvām sekām, pat draudiem gadījumā, ja šīs lietas izies no kontroles.
Par ko īsti fiziķi ir ne pa jokam sašutuši.