Uzņēmums “OpenAI” nācis klajā ar jaunu interaktīvu rīku “Canvas”, kas uzlabos un atvieglos “ChatGPT” lietošanu īpaši rakstīšanas un programmēšanas projektos. Šī jaunā funkcija ļauj lietotājiem izmantot papildu logu blakus parastajam tērzēšanas logam, kur var tieši ģenerēt tekstu vai kodu. Tāpat lietotāji var izcelt noteiktas teksta vai koda daļas, lai lūgtu “ChatGPT” tās rediģēt vai mainīt.
Jaunais rīks līdzinās dažiem citiem mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, piemēram, “Anthropic Artifacts” un populārajam programmēšanas risinājumam “Cursor”. Savukārt “Canvas” galvenā ideja ir padarīt MI ģenerētās atbildes labāk rediģējamas un vairāk pielāgojamas, jo čatboti pagaidām vēl nespēj pabeigt lielus projektus no viena pieprasījuma. Līdz ar to “Canvas” lielais ieguvums ir ļauj lietotājiem pielabot konkrētas teksta vai koda daļas, nepārveidojot visu no jauna.
Jaunajā interfeisā var izmantot vairākas praktiskas funkcijas, piemēram, e-pasta rakstīšanu. Pēc tam, kad “ChatGPT” uzģenerējis e-pastu, lietotājs var to rediģēt, pielāgojot tā garumu, stilu utml. Programmēšanai “Canvas” ļauj, piemēram, izveidot API serveri “Python” valodā. Lietotājs var arī lūgt “ChatGPT” pievienot komentārus kodam vai sniegt skaidrojumus par konkrētām tā daļām, kā arī pārskatīt un rediģēt kodu, apstiprināt ieteiktos labojumus.
Jāpiezīmē, ka pašreiz ir pieejams beta versijā “ChatGPT Plus” un “Teams” abonentiem. Plānots, ka nākamajā nedēļā “Canvas” funkciju saņems arī “Enterprise” un “Edu” lietotāji.
Uz šo te visu var skatīties divejādi – kaut kādiem core developeriem gan jau būs vairāk darba izķert un kaut ko darīt ar šiem “chatgpt koderu” sastrādātajiem brīnumiem (kas gan būtiski nemainās no mūsdienu “programmēšanas”, kad viss tiek sakasīts/salīmēts no kaut kādiem aizgūtiem freimworkiem/packagiem un Stackoveflow komentāriem, bez jebkādas izpratnes, kas vispār apakšā notiek), no otras puses aparatūras / mākoņu pārdevēji (un pastarpināti enerģētika) labpatikā berzē rokas, jo jaudas vajadzības ar katru nākošo iterāciju aug ģeometriskā progresijā ..
Ja pirms 50 gadiem ar 4kb atmiņu varējām aizlidot uz Mēnesi, tad tagad ar 4GB jau knapi uzģenerēt ‘Hello world’ landing lapu ..
.. un gala lietotājiem kā parasti nekas labāk (lasi “lētāk”) nepaliek(-iks) :)
Uzņēmumus nevada core programmētāji vai kādi citi IT-šņiki, viņiem padomu neprasīs. Uzņēmumam interesē naudas peļņa nevis skaistākā/efektīvākā/elegantāka koda olimpiāde. Ja lētāk ir hello world uztaisīt izmantojot AWS mašīnu ar 32 gb rāmi, izmantojot kaut kādus GO kodu, kas sver kā windows intalācija, nekā algot cilvēku, kurš to uztaisa “pa smuko”, tad izvēlēsies lētāko.
Es domāju, ka izretinās visus koderus neatkarīgi no “čina” – pārāk gudros, jo pārāk daudz jāmaksā un runā pretīm, pārāk stulbos, jo stulbi, atstās vidu, kam iedos kaut kādu mašīnmācīšanās produktu un liks kapāt pa diviem. No pieredzes varu pateikt, ka labs programmētājs, kas saprot, ko dara(nevis stiķē kopā pats nesaprot ko), kombinācijā ar spēcīgu mašīnmācīšanās risinājumu paliek diezgan efektīvāks un kodē ātrāk un pat kvalitatīvāk. Ir jāmāk saprast, kur mašīnmācīšanās risinājums saka pareizi, bet kur ne.
Sausais atlikums būs tāds, ka kapāt dabūs visi mellām mutēm.
> Uzņēmumus nevada core programmētāji vai kādi citi IT-šņiki, viņiem padomu neprasīs
Es vairāk šeit tikai par tehnoloģisko pusi ..
Uzņēmumi jau sen ir aizgājuši kaut kādā tīrā “kas nes vairāk peļņu investoriem” paradigmā, nekas cits nav vairs svarīgs.. (pēdējā laikā gan ir novērojami kaut kādi procesi/atgadījumi, ka paterētāji kaut ko spirinās pretī un nepieņem 10-to reizi pēc tā paša šablona iebarotu produktu (skat. piem Concord)).
> Ja lētāk ir hello world uztaisīt izmantojot AWS mašīnu ar 32 gb rāmi, izmantojot kaut kādus GO kodu, kas sver kā windows intalācija, nekā algot cilvēku
Jā, protams, tapēc jau AWS, Azure, GCP burtiski vārtās naudā ..
> Ir jāmāk saprast, kur mašīnmācīšanās risinājums saka pareizi, bet kur ne.
Šī ir tāda interesanta situācija, ja tev ir jāsaprot vai pļurzulis ir pareizi uzģenerējis kodu, tad kam tev no vienas puses to pļurzuli vajag.. Sanāk tikai kaut kāda iespējama ekonomija uz mehānisku klaviatūras taustiņa piespiedieniem (lasi vienkārši koda pierakstīšana).