Mercedes GLE 300d apskats – komforts pāri visam

Mercedes GLE pozicionēts klasē, kas ir piesātināta ar ļoti spēcīgiem konkurentiem un citu autoražotāju flagmaņiem. Kā zinām, konkurence ir progresa virzītājs, bet GLE nesen saņēmis gaidīto pusmūža atsvaidzinājumu jeb feisliftu. Vai ar to ir bijis gana, lai viens no Mercedes lielajiem krosoveriem saglabātu savu konkurētspēju, to lūkojām noskaidrot šajā testā.

Vispirms gan neliela vēsture

GLE kā modeļa nosaukums ir salīdzinoši jauns un tīri tehniski mēs esam tikai otrajā šī modeļa paaudzē, bet ne par to stāsts. Kā jau tas nereti mēdz būt, modeļu nosaukumi laika gaitā ir mainījušies, bet GLE saknes varam meklēt nu jau diezgan tālā pagātnē. Pirmās idejas par šāda modeļa tapšanu radās vēl 1991. gadā, sākotnēji plānojot sadarbību ar Mitsubishi, kas gan beigu beigās nematerializējās. 

Mercedes paši attīstīja šo topošo auto jau kopš 1993. gada, bet galarezultāts M (vai ML) klases formā pirmoreiz tika prezentēts 1997. gadā, kas tad kļuva par šodienas GLE vectētiņu. Ar M-klases nosaukumu gan īsti mierā nebija Mercedes konkurenti Minhenē – BMW, kuri paši tirgo savas M automašīnas, tāpēc šos modeļus Mercedes beigu beigās sauca par “ML”, lai gan tie atradās zem “M-klases” nosaukuma. Es zinu, mulsinoši. 

Lai nu kā, tobrīd jaunais Mercedes modelis bija gana populārs, lai 2005. gadā mēs sagaidītu otrās paaudzes ML krosoveru. Auto, protams, bija krietni lielāks nekā pagātnē, bet arī ar sportiskāku, aerodinamiskāku virsbūvi, kā arī mūsdienīgākām tehnoloģijām, tostarp jauniem dzinējiem un pārnesumkārbām.

Līdz trešās paaudzes modelim bija jāgaida vien seši gadi, proti, 2011. gadā debitēja trešās paaudzes auto, taču šo auto jāpiemin cita iemesla dēļ – tieši trešajā paaudzē pirmoreiz debitēja GLE nosaukums. Tiesa, ne uzreiz 2011. gadā, bet gan 2015. gadā, kad tika prezentēts šīs paaudzes feislifts. Tas bija laiks, kad Mercedes pats bija izlēmis vienkāršot un sakārtot savu nosaukumu nomenklatūru, lai tā būtu labāk saprotama klientiem, tāpēc notika atteikšanās no iepriekšējā nosaukuma. Šodien Mercedes nosaukumu hierarhija ir krietni saprotamāka un visi SUV izmanto trīs burtu apzīmējumu – “G” burts ņemts no vācu valodas vārda “Gelandewagen”, kas nozīmē bezceļu auto. “L” burts ir kā savienojums, bet trešais burts nosaukumā nozīmē pozicionējumu starp Mercedes modeļiem. Tātad, visi SUV tagad ir “GL”, bet “GLE” nozīmē, ka šis konkrētais auto ir kā E-klases līdzineks. 

Visbeidzot šajā stāstā nonākam līdz 2019. gadam un šobrīd aktuālajam ceturtās paaudzes GLE – auto garums nu jau tuvojās pieciem metriem un pirmoreiz tas bija pieejams arī ar septiņām sēdvietām. Tāpat parādījās plug-in hibrīda jaudas agregāts, un kaudze jaunu tehnoloģiju, lai vēl vairāk noslīpētu, uzlabotu braukšanas nianses.

Tehniskie parametri

Standarta izpildījumā GLE garums ir 4,92 metri, platums 1,95 metri, augstums 1,80 metri, bet riteņu garenbāze ir bez pieciem milimetriem trīs metri. Tas, protams, ir gana daudz, lai varētu piedāvāt versiju ar septiņām sēdvietām.

Līdz ar auto modernizācju nāk arī vienkāršots dzinēju piedāvājums – benzīna dzinēju piedāvājums startē ar GLE 450, kurā izmantots 3.0 litru sešcilindru turbodzinējs, tam attīstot 381 zirgspēku (500Nm), kas līdz 100km/h ļauj ieskrieties 5,6 sekundēs. Tiem, kam patīk liela tilpuma dzinēji, nopērkams arī GLE 580 – tas aprīkots ar 4.0 litru V8 bi-turbo motoru, šādā versijā tam attīstot 510 zirgspēkus (730Nm), bet ieskrējiens līdz 100km/h prasa 4,6 sekundes. 

Mercedes joprojām saglabā uzticību arī vecajam labajam dīzelim – pieejams GLE 300d, kas aprīkots ar 2 litru četrcilindru dzinēju, tam attīstot 270 zirgspēkus (550Nm), bet ieskrējiens līdz 100km/h prasa 6,9 sekundes. Ja 2 litru dzinējs šķiet nepiedienīgi mazs, nopērkams arī GLE 450d ar 3.0 litru sešcilindru dzinēju, kas attīsta 366 zirgspēkus (750Nm), bet sprintā līdz 100km/h tam vajag 5,6 sekundes. Gan benzīna, gan dīzeļa dzinējus papildina “mild-hybrid” sistēma, kas nosaukta par “EQ Boost”, tam ļaujot samazināt degvielas patēriņu un arī kaitīgos izmešus. Tā sniedz papildus 20 zirgspēku jaudu brīžos, kad tā nepieciešama straujākam paātrinājumam un braukšanu pilsētā padara ļoti mierīgu, bet par to vēlāk.

Visbeidzot mēs nonākam arī līdz plug-in hibrīdiem, kur mums arī ir zināmas izvēles iespējas – ja gribam plug-in hibrīdu ar benzīna dzinēju, jāpērk GLE 400e. Tajā 2 litru četrcilindru dzinējs kopā ar elektromotoru attīsta 375 zirgspēkus (650Nm). Kā zināms retums pieejams arī plug-in hibrīds ar dīzeļdzinēju GLE 350de – arī tajā tiek lietots 2.0 dzinējs, bet sistēmas kopējā jauda ir 333 zirgspēki (750Nm). Abos gadījumos elektromotoru baro iespaidīgs 31,2kWh ietilpīgs akumulators, kas šāda tipa mašīnās nav gluži rekords, bet ir pietiekami iespaidīgs rādītājs. Pieejamas arī ātrās uzlādes iespējas ar 50kW jaudu, bet elektriskā režīmā vien šie abi modeļi spējīgi veikt ap 100 kilometriem. Visus iespējamos jaudas agregātu veidus papildina 9-pakāpju automātiskā pārnesumkārba un šeit nekādu citu izvēles iespēju nav. Tāpat visas pieejamās versijas ir ar Mercedes 4MATIC pilnpiedziņas sistēmu.

Šajā tehnisko datu sadaļā mēs vēl varējām iepīt arī GLE-AMG versijas, tomēr tās vairāk vai mazāk ir pašas par sevi, tāpēc šoreiz no tā atturēšos.

Kas tad te ir jauns?

Vēlreiz atgādināšu, ka šeit mēs runājam par modernizētu versiju nevis pilnīgi jaunu modeli, kas, protams, vienu vai otru pozīciju apskatā maina. Daļa no iepriekš aprakstītajiem dzinējiem ir jauni līdz ar šo feisliftu, respektīvi, modernizētas versijas. Tāpat auto ir piedzīvojis plašas kosmētiskās izmaiņas – lielākās un pamanāmākās, protams, auto priekšpusē, kur ir jauna dizaina priekšējā radiatora reste. Mūsu gadījumā tajā ir ļoti daudz mazu Mercedes zvaigžņu. Tāpat izveidots jauna dizaina priekšējais bamperis un jauna dizaina lukturi ar atšķirīgu dienasgaismas zīmējumu. Jāsaka, ka man personīgi vecais lukturu dizains simpatizēja vairāk.

Arī aizmugurē izmaiņas ir visnotaļ līdzīgas un kosmētiskas – pamainījies bamperu dizains, mazliet atšķirīga stila lukturi un citas vizuālās izmaiņas. Mašīnas dizainā atsevišķas izmaiņas var viest arī tas, kādu versiju izvēlaties – varam dabūt arī AMG dizaina elementus, Night Package un dažādus citus variantus.

Jaunumi arī auto salonā, tiem nesot gan funkcionālas, gan vizuāla izskata pārmaiņas. Pieejama jauna dizaina stūre, kas joprojām aprīkota ar skārienjutīgajām pogām. Ja Volkswagen grupas gadījumā daudzos apskatos gan es, gan otrs Māris, esam sūdzējušies par to, cik dranķīgi šis risinājums strādā praksē dažādos viņu auto, tad Mercedes tas ir integrēts krietni labāk un nerada dusmas, proti, ir jūtama gradācijas sistēma tam, ko dari un ir saprotams, cik daudz jāpakustina pirksts, lai izdarītu to, ko gribi. Nebūs tā, ka pirksts paslīdēs milimetru tālāk un pēkšņi uzsprāgs bungādiņas no tā, cik skaļi esi uzgriezis mūziku. Pogas var nospiest arī fiziski un sajust atgriezenisko saiti, bet patiesībā tas baigi nav vajadzīgs, jo skāriensistēma strādā ļoti labi. Tās ir lietas, ko gluži vienkārši sagaidi no Mercedes.

Ja runājam par kopējo salona iekārtojumu, tad šis varētu būt viens no konservatīvākajiem šodien nopērkamajiem Mercedes, kādu varam atrast. Protams, te daudz kas ir digitalizēti, ar skārienvirsmām, lieliem ekrāniem un tamlīdzīgi, bet šeit nav, piemēram, Hyperscreen, ko varam atrast citos modeļos. Ja pieskaramies tieši ekrānu tematam, tad priekšā dominē divi 12,3 collu ekrāni, kas pēc feislifta aprīkoti ar modernāko MBUX multimediju sistēmas versiju. Vadītāja ekrānu varam konfigurēt dažādos veidos, izvēloties gan klasiskās, apaļās mērskalas, gan arī, piemēram, navigāciju visa ekrāna platumā. Izvēles opciju ir diezgan daudz, bet pats ekrāns ir viens no labākajiem visā autobūvē – košs, ar lielisku izšķirtspēju un labi pārskatāms, lai varētu atrast visu nepieciešamo informāciju. 

Arī multimediju sistēma kopumā darbojas ļoti labi, lai gan atsevišķos momentos bija novērojama minimāla aizture. Šeit, protams, viss notiek ar pieskārienu – vai nu pa tiešo uz ekrāna, vai izmantojot viduskonsolē novietoto skārienpaneli. Turpat ir arī īsceļu pogas galvenajām funkcijām, kas ļauj ātri un ērti pārlēkt uz biežāk lietotajām funkcijām kā navigācija, audio/radio un tā tālāk. Viduskonsole ir tiešām pamatīga un masīva, kas rada tādu kā kokpita sajūtu – jūties krietni nodalīts no blakussēdētāja. Jāpiebilst, ka sēdekļi ir tiešām fantastiski ērti. Kā daudzos jaunajos Mercedes, sēdekļu regulācijai ir atsevišķs panelis pie durvīm – pie tā ir krietni jāpierod, bet, tiklīdz pāris reizes kaut ko esi paregulējis, darbības kļūst automātiskas un saprotamas. Jā, īpatnēji, bet, ja tas ir labi nostrādāts kā šajā gadījumā, tad viss kārtībā. Vietas priekšā ir ārkārtīgi daudz, arī aizmugurē sēdošie nekādi nevar sūdzēties – pat aiz gara auguma vadītāja aizmugurē būs daudz vietas, lai visi ērti iekārtotos.

Salonā kopējā materiālu kvalitāte ir lieliska – gan priekšējais panelis, gan sēdekļi, durvju apšuvums, viduskonsole, viss ir uz tausti patīkams, solīds, stingrs un nostrādāts. Ražotāja pārstāvji saka, ka priekšēja paneļa koka apdares līste ražota no īsta koka. Tikai durvju apakšdaļā ir atrodama mistiski lēta paskata plastmasa, kas arī uz tausti šķiet nākusi no lētā gala mašīnas. Mašīnai par šādu cenu tomēr varēja pacensties kaut maķenīt vairāk. Jā, tur lejā, protams, bieži neskatīsimies ar acīm un negrābstīsimies ar pirkstiem, bet tik un tā. Vēlviena lieta, kur gribas uzdot jautājumus Mercedes inženieriem un produktu plānotājiem – ko jūs esat izdarījuši ar ātrumpārslēga un pagriezienu slēdžiem pie stūres? Tur viss strādā labi, bet tie ir tik tieviņi un maziņi, ka šķiet – uzspiedīsi mazliet stiprāk un tie nolūzīs. Arī tīri sajūtu līmenī tie šķiet vienkārši lēti un ne visai kvalitatīvi.

Tas viss ir labi, bet kā ar braukšanu?

Kā jau rakstīju tehnisko parametru rindkopās, šis ir teju piecmetrīgs auto. Un to jūt no pirmajiem braukšanas metriem – uzreiz jūtams, ka brauc ar lielu, pamatīgu mašīnu. Man parasti nav pilnīgi nekādu problēmu braukt pa Rīgu ar dažādām mašīnām, bet jāatzīst, ka ar šo auto braucu piesardzīgāk nekā ar citiem. Ne jau tāpēc, ka tas ir ļoti dārgs, bet gan tāpēc, ka tas ir liels. Pat noregulējis spoguļus pēc saviem ieskatiem, vienā no krustojumiem nepamanīju auto sev aizmugurē. Parasti tā negadās. Labi, ka nostrādāja aklās zonas brīdinājums un arī aizmugurē esošais auto vadītājs, redzot manu ieslēgto pagrieziena rādītāju, necentās spītīgi līst sānos, bet gan palaida joslā. Arī parkošanās prasa zināmus izaicinājumus tieši izmēra dēļ. Iebraukt jau var daudz kur, bet durvis ir lielas, tāpēc tomēr jāpaskatās, lai no auto varētu izkāpt un pēc tam arī iekāpt. Vienvārdsakot, šis nav pats pateicīgākais auto pilsētai.

Ir pāris funkcijas, kas atvieglo braukšanu pa šaurākām ielām – gan pieminētais aklās zonas brīdinajums, kas strādā tiešām ļoti korekti un neuzbāzīgi, gan papildinātās realitātes navigācija, gan arī “Traffic Light View”. Par visu pēc kārtas – papildinātās realitātes navigācija nozīmē, ka pirms krustojuma, kurā jānogriežas, ekrānā tiks parādīts attēls no priekšā esošās kameras un tajā ar bultiņām ļoti uzskatāmi tiks parādīts, kur ir jāiegriež. Ja tepat Latvijā tas lielākoties nav vajadzīgs, jo tomēr pārsvarā zini, kur jābrauc, tad kaut kur ārzemēs tas var lieti noderēt, izvēloties pareizo ielu. Sīkums, bet lieti noder. Tāpat kā “Traffic Light View” – ideja pavisam vienkārša, proti, apstājoties pie luksofora, ekrānā tiek parādīts… Luksofors. Jā, visbiežāk vienkārši skatīsies ārā pa vējstiklu vai sānu logu, lai sagaidītu zaļo signālu, bet kuram gan nav gadījies nostāties tā, ka luksoforu īsti nevar saskatīt. Tad nu šis to risina. Kaut kādā mērā lieki, bet būtu arī stulbi sūdzēties.

Auto aprīkots ar pneimatisko balstiekārtu, kas braukšanu pa mūsu galvaspilsētas izdangātajām ielām padara pārsteidzoši līganu un komfortablu. Brīžiem varbūt pat pārāk līganu, bet par komfortu absolūti nevar sūdzēties – šis ir viens tiešām ērts SUV. Viduskonsolē atrodama arī poga, kas ļauj manuāli pacelt vai nolaist automašīnu, ja nu ir tāda vajadzība. Te mēs mazliet varam pieskārties tādai lietai kā “off-road” režīmam. To ieslēdzot, varam redzēt dažādus datumus par slīpuma/sagāzuma leņķiem un citu bezceļu braukšanai raksturīgo informāciju. Šādas lietas ir, piemēram, Subaru vai Land Rover mašīnās. Tāpat kā dažos no jaunajiem Land Rover, kameru sniegtā informācija ļauj veidot attēlu, lai mēs varētu saprast, kas notiek zem priekšējiem riteņiem. Neliekuļosim – GLE nav un netiks izmantots kā bezceļu auto. Lielākajā daļā gadījumu nopietnākais bezceļš, ko šis auto sava mūža laikā pieredzēs, būs ceļu remontdarbu zonas vai grants piebraucamais ceļš pie lauku mājas. Šī vienkārši ir forša funkcija, kas paņemta no G-klases. Nav jau slikti, ka tāda ir, pat, ja lielākoties tā nenoderēs praksē.

Mūsu gadījumā testējām 2.0 litru dīzeli GLE 300d izpildījumā. Jāteic, ka dzinējs zemākos pārnesumos un ātrumā ir mazliet paskaļš, tomēr šosejas ātrumā tas pazūd fonā un absolūti nav dzirdams. Par sevi tas minimāli atgādina, ja iemīsiet pedāli grīdā, lai kādu apdzītu. Un apdzīt ar šo auto nav grūti. It nemaz nē. Katrā ziņā šim dzinējam pilnīgi pietiek jaudas un griezes momenta, lai šo lielo auto kustinātu uz priekšu bez piepūles. Īpaši jau mūsu šosejas ātrumos. 

Ja pilsētā man šis auto nekādas patīkamās sajūtas neradīja, tad uz šosejas GLE bija brīnišķīgs – kluss, ērts un absolūti savā elementā. Kilometri paskrien bez piepūles gan man kā vadītājam, gan arī mašīnai. Tur pat nav, ko piebilst. Tur viss vienkārši ir ļoti labi. 2.0 litru dīzelis diezin vai būtu tā versija, kuru es izvēlētos pats personīgi, šādam auto tomēr piestāv lielāks cilindru skaits un tilpums – 3 litru un sešcilindru dzinēji gluži vienkārši būtu baudāmāki, lai gan arī šis bāzes versijas 2 litru dzinējs neliek justies slikti par savām izvēlēm dzīvē. Mercedes 9-pakāpju ātrumkārba lielākajā daļā gadījumu strādā nemanāmi un nerada nekādus iebildumus, tomēr ir atsevišķas situācijas, kad tā šķita maķenīt neizlēmīga, piemēram, pie apļveida krustojumiem. Pareizā pārnesuma izvēla prasīja maķenīt ilgāku laiku nekā gribētos. 

Cenas

Par kaifu ir jāmaksā, vai ne? Modernizētais GLE maksā līdzīgi kā tā konkurenti – BMW X5, Volvo XC90 un citi. Proti, šajā GLE 300d izpildījumā ar dažām ekstrām mums jāšķiras no aptuveni 90 tūkstošiem eiro. Plus mīnus. Arī šobrīd Mercedes dīlera noliktavā pieejami šādi GLE cenās no 90 līdz 97 tūkstošiem. Gribam jaudīgākas versijas, sešcilindru dzinējus vai plug-in hibrīdus, būs jāiekāpj 100+ tūkstošu eiro teritorijā. 

Secinājumi

Mercedes ar GLE modernizāciju ir izdarījusi visu, kas bija nepieciešams, lai tas saglabātu konkurētspēju šajā segmentā. Es brīžiem nebeidzu brīnīties, cik daudz feisliftoto BMW X5 ir uz Latvijas ielām, bet šis Mercedes noteikti ir ļoti cienījams konkurents pie mums populārajam bavārietim – ārkārtīgi komfortabls, kluss, ar modernām, labi strādājošām braukšanas palīgsistēmām un baudāmu, visā visumā kvalitatīvu salonu.