Tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums Tet turpina mērķtiecīgu virzību uz ilgtspējīgu un klimatam draudzīgu darbību, ieviešot jaunu elektroenerģijas tarifu plānu “Dinamiskais+”. Jaunais pakalpojums klientiem nodrošinās lielāku elastību, izdevīgākas cenas un atbalstu zaļās enerģijas izmantošanai. Vienlaikus Tet turpina atbildīgi izturēties pret saviem klientiem, laikapstākļu un citu ārējo faktoru ietekmē nemainot fiksēto cenu pakalpojumus.
Pašreizējās elektroenerģijas cenu izmaiņas galvenokārt ietekmē ilgstošais aukstuma periods janvārī un februārī, kas palielina patēriņu un noslodzi tirgū. Tāpat šī brīža ģeopolitiskā un drošības situācija pasaulē, tostarp militārie konflikti, ietekmē globālo enerģijas tirgu, kas savukārt var radīt svārstības elektroenerģijas cenās.
Tet atbildīgi izturas pret saviem klientiem, nodrošinot fiksētas cenas visā līguma darbības laikā – noslēdzot līgumu uz noteiktu termiņu, cena paliek nemainīga neatkarīgi no tirgus svārstībām. Vienlaikus uzņēmums paplašina izvēles iespējas, piedāvājot jaunu elektroenerģijas tarifu “Dinamiskais+”, kas ļauj klientiem elastīgāk sekot tirgus izmaiņām un efektīvāk pārvaldīt savas izmaksas.
Jauns tarifu plāns – lielākai elastībai un izdevīgumam
Jau šobrīd aptuveni 70 % Tet elektroenerģijas klientu izvēlas par elektrību maksāt, ņemot vērā biržas cenas, kas apliecina augošu interesi par elastīgiem un tirgus situācijai pielāgotiem risinājumiem. Jaunais tarifu plāns ir izstrādāts, lai sniegtu klientiem plašākas izvēles iespējas un piedāvātu tirgus situācijai atbilstošus risinājumus, vienlaikus veicinot atbildīgu enerģijas patēriņu.
“Dinamiskais+” tarifu plāns paredzēts klientiem ar vidēju un lielu elektroenerģijas patēriņu, kā arī tiem, kuru patēriņš būtiski mainās dažādos periodos. Klientiem aizvien ir pieejams arī līdzšinējais “Dinamiskais” tarifs un tas ir izdevīgs tiem, kuru elektroeneģijas patēriņš ir mazs vai vidējs.
Abi tarifu plāni ļauj elektroenerģijas lietotājiem pielāgot patēriņu tirgus situācijai un izmantot zemāku cenu periodus, tādējādi gan ietaupot, gan atbildīgi izmantojot resursus.
Ilgtspēja kā Tet stratēģijas pamats
Tet sistemātiski īsteno ilgtspējas stratēģiju, kuras pamatā ir dekarbonizācija, dematerializācija un atbildīga biznesa attīstība. Elektroenerģija veido būtiskāko daļu uzņēmuma enerģijas patēriņā, tāpēc pāreja uz atjaunīgajiem resursiem ir viena no prioritātēm.
Uzņēmuma mērķis 2026. gadā ir Latvijas izcelsmes zaļo enerģiju Tet pakalpojumu nodrošināšanai izmantot 45 % apmērā, savukārt līdz 2030. gadam ir iecerēts uzņēmuma darbību pilnībā nodrošināt ar atjaunojamo elektroenerģiju. Papildus tam kopš 2023. gada Tet datu centros DC6 un Dattum rezerves ģeneratoru darbināšanai tiek izmantota atjaunojamā Neste My dīzeļdegviela, un drīzumā ekspluatācijā tiks nodots arī jaunais datu centrs Salaspilī (DC7), kurā ieviesti inovatīvi un energoefektīvi risinājumi.
Šie pasākumi ļaus uzņēmumam līdz 2030. gadam samazināt tiešās emisijas vismaz par 42 %, salīdzinot ar 2023. gada līmeni.
Vai tiešām 70 % Tet elektroenerģijas klientu izvēlas par elektrību maksāt, ņemot vērā biržas cenas? Būt pakļautam un dzīvot pēc mistiskas biržas mistiskām cenām? Varētu visur ieviest biržas cenas. Piemēram, aizej uz veikalu, parādi aplikāciju par biržas cenām pienam un pērc litru par 12 vai 36 eirocentiem( patreiz tādas veikalu cenas pienam ir Igaunijā un Polijā), nevis par 1.50 €/L.
Divi jautājumi – kā var pienu saražot pa 12c litrā un kāpēc Tu LV pērc pa 1.5, ja par rimi var nopirkt 2 lētāku?
Tāda patreiz ir cena. Piena nozarē jau no rudens ir problēmas ar cenām. Igaunijas (arī Baltijas)lielākā un modernākā piena pārstrādes rūpnīca e-piim ir bankrota stāvoklī. Tāpēc tu veikalā vari nopirkt lētāk sviestu, sieru,…. Šonedēļ vienā Polijas tirdzniecības tīklā UHT pienam cena ir 1,5zloti, kas ir 36 eirocenti. Bet 12 eirocenti bija Igaunijas tirdzniecības tīklā. Protams, ilgtermiņā skatoties, šāds cenu līmenis nav atbilstošs mūsdienu naudas vērtībai.
Izmantoju Tet biržas plānu jau teju 2 gadus, sanāk jūtami lētāk. Baigi līdzi nesekojam, tikai kad veļu mazgājam.
Šo februāri gan sanāca dārgāk par Stabilo.
Dzīvoklī ar 100-200kwh patēriņu vispār nav jēgas biržai. Ja patēriņš ir 2000 kwh, tad gan ir stipri jārēķina, vai tā birža atmaksājas, kad uzskrien līdz 4eur/kwh, un tev tieši tajā brīdī ieslēdzas apkures sistēma. Es labāk dzīvoju ar fiksētiem 10 centiem par kwh, jo tad varu prognozēt savus rēķinus.
Kautkad uz aci rēķināju, sanāca, ka birža gadā vidēji ir zem 6c. Cena 4 eur/kwh nav bijusi, 1.2 EUR bija 2025. gada janvārī uz 1h. Šoziem max liekas, ka bija 65c, vidēji jan bija 11.4c manam patēriņam. Fiksētā cena nekad nebūs labāka par biržu, jo fiksēto rēķina kā birža + visu iespējamo svārstību riski + apstrādes izmaksas + pārdošanas izmaksas.
Atskats vēsturē: Maksimālā stundas cena: 4000 €/MWh jeb 4 €/kWh (bez PVN un sadales tarifiem) laikā no 18:00 līdz 19:00.
Kā reiz fiksētajam apstrādes izmaksas ir reizi divos gados izvērtējot un noslēdzot līgumu. Biržai savukārt katru stundu jārēķina cik klients tajā stundā par tās stundas biržas cenu ir patērējis. Tas pats par pārdošanas izmaksām – kas tieši ir lētāk pārdodot biržas cenu un dārgāk pārdodot fiksēto? Riski ir abos virzienos. Tirgotājs ieceno gan pieaugumu, gan arī kritums viņam dod plusu un attiecīgi cena tiek fiksēta diezgan tuvu reālajai vidējai.
Un pareizi te rakstīja – katru mēnesi saņemt citādu cenu un raustīties, kas tur kurā brīdī biržā palecies, vai stabili zināt savu patēriņu un mēneša izmaksu – es labāk par pēdējo
Tieši dzīvoklī dzīvoju un regulāri parēķinu cik par kwh būtu aprēķināts ar Stabilo. Pagaidām tikai vienā mēnesī esmu bijis zaudētājs, pārējos ir jūtams ieguvums.
Vairākus gadus lietoju biržas tarīfu. Baigi neviens neseko, bet lielākais patērētājs ir el.boileris un tas tiek uzsildīts paleto, veļļu parasti uzliekam, kad ir lēti, bet šo īpaši neskatās. Cepeni lietojām brīvdienās, kad esam mājās un elektrība ir lētāka. Vidējais pa gadu sanāk zem 10centiem. Elektriskās plīts nav.
Un cik tu esi ietaupījis? Cik tu 2025 gadā patērēji kWh? Es cepeni un visas citas lietas lietoju tad, kad man vajag, nevis gaidīt brīvdienu lai uzceptu cepeti un ietaupītu veselus 10 eirocentus.
Baigi neviens neseko.., bet tomēr seko.. apenes vai zeķes būs jāvelk otreiz, jo šodien nevarēs mazgāt, biržā cena augstu. Jāmazgājas arī būs aukstā udenī, bolieri nedrīkst slēgt. Nu nez, pakārtot savu dzīves ritmu biržas cenām ir nu tā sev. Elektrības cenai nav sakara ar brīvdienām. Pavisam citas lietas ietekmē cenu
Biržas cenas ir lieliska iespēja radīt neskaidrības un spekulēt. Un kultivēt pseidozaļo murgu, jo katra dziļāka atkarība vai iztrūkums it kā pamato zaļo kursu. Kaimiņi paši nesaražo visu nepieciešamo elektrību? Iemesls spekulēt biržā, poh, ka tas viss sit pa pašu ražošanu un mājsaimniecībām.
UN beigās biržas cenu rēķins atnāk kā vidējā dienas cena. nav ņemts laiks, kad patērēta elektrība… tikai šogad sadales tīkls sāk granulēt datus ik pa 15 minūtēm. Un kopš tā laika, elektrības reālāis patēriņš no ST ir gļukains, lēni nāk.. vairs nav pieejams nākamajā dienas rītā, bet pēcpusdienā at best. Vismaz Enefits, Ignitis nespēj ātrāk dabūt un apstrādāt datus.
Izlīdzinātais maksājums ir kā radīts tiem, kas vēlas lai viņus appiš. Jo neba nu elektrības piegādātājs paliks mīnusos :) Viņiem viss ir saarēķināts, kā arī ir sviras, lai ietekmētu pat elektrības ražošanu ;)
Vai tiešām domā, ka pie biržas tarifa Tu iziesi plusos un tirgotājs mīnusos :D Tici man, abos gadījumos noteiktā laika periodā plusos paliks vien tirgotājs. Pie tam Tu jauc divas lietas: izlīdzinātais maksājums nav tas pats kas fiksētais ;)Tas ka priekš Tevis ir radīta ilūzija, ka vari 24/7 skatīties biržas cenā un 3:00 naktī mazgājot veļu pa 0.0 EUR sajusties kā “uzvarētājs” ir jauks mārketings. Tas ka nepiemērots tarifs var Tev radīt lielākas izmaksas nekā tās varētu būt – jā tas ir fakts. Bet teikt ka birža pēc definīcijas ir kas labāks par fiksētu tarifu ir muļķīgi.
Tirgotājs nepaliks mīnusos arī tirgojot ar biržas tarifu.
Protams. Tirgotāja tarifā ir speciāla pozīcija tirgotāju pūļu apmaksai: piegādes maksa. Sliņķis meklēt, bet liekas, ka man bija kkas 0,0035EUR/kwh.
Toties fiksētajā tarifā ir biržas prognoze + svērtais riska segums + apstrādes maksa + klientu apkalpošanas maksa. Rezultāts ir būtiski dārgāks. Kkad uz aci sanāca ap 40% plusā uz gadu
Ko Tev dod tas ar aci uzmestais 40% “izdevīgums”, ja viņš veidojas balstoties uz vidējo cenu naktīs vai darba dienās pa dienu kamēr neesi mājās. Ir jāsalīdzina gala rēķins pie identiskiem elektrības patēriņa paradumiem, lai varētu pateikt ir vai nav kas izdevīgāks. Dzīvoklī dzīvojot, jā – pielāgošanās biržas cenām ir efektīvāka – vari ieslēgt veļas mašīnu vai šmorēt cepeti stundu vēlāk vai agrāk. Ja dzīvo privātmājā kur ūdens apgāde, apkure uz elektrību – tad biržas “pīķa” stundās taču neslēgsi ārā apkuri vai neiesi uz krūmiņiem. Tāpēc tādos gadījumos fiksētā cena ir kā sava veida apdrošināšana pret negaidītiem cenu kāpumiem un rēķiniem. Domāju šī gada janvāris/februāris daudziem lika uz biržas cenām paskatīties kritiskāk. Atliek cerēt, ka uz pārējo mēnešu fona spēs atpelnīt.
ak pareizi, pērkot biržā, tevi kā klientu neapkalpo, un tirgotājam nav klientu apkalpošans maksa. Tu pa tiešo pārskaiti uz birzu par leketrību. Arī tavus datus neapstrādā par tavu tās stundas patēriņu, vai nu jau 15minūšu patēriņu. Protams, ir cilvēki kam patik visam tam sekot un tā tērēt savu dzīvi, bet pārsvarā to laiku var iztērēt lietderīgāk un ar lielāku pievienoto vērtību
Nezinu, man mājās nav iespējas pārslēgties uz citu elektrības tarifu un ne līdz galam saprotu, kā tas darbojas. Bet pieņemu, ka ikdienai biržas tarifu neņemtu, jo tipiski elektrība ir dārgāka tad, kad man to vajag lietot normālos diennakts laikos. Auto uzlādei pa nakti gan varētu derēt, jo naktī elektrība parasti maksā ļoti maz.
Ā un vēl jau tajos fiksētajos līgumos ir punkts par tiesībām pārtraukt līgumu, ja paliek par dārgu. 2022 tādu pasākumu bija kaudzēm, kad fiksētais tarifs LE likās par dārgu
Protams, ka nepaliks. Bet cik nopelnīs uz mani ;) VAiG padomāt kādu uzcenojumu viņi uzliek cik tur gadu līgumam, salīdzinot ar konstantu uzcenojuma % biržas tarifam. Jā, es laidīšu cepeškrāsns pirolītisko tīrīšanu 0.003 EUR laikā un viņi droši var likt tam virsū savu % :)))
Lūdzu uzraksti 2025.gadā patērētās kWh un samaksātos EUR ar PVN, neskaitot obligātās piemaksas par pieslēgumu( visiem ir vienādas), jo savādāk nevar saprast tavu revolucionāro degsmi uz biržām. Vienīgi, ja pārstāvi viņus.
Vajag ar visiem pieslēgumiem, jo atšķiras ļoti pat 1F16A pieslēgums no 3F32A.
Bet jāsalīdzina ir lielo patērētāju izmaksas, kas kurinās ar siltumsūkni, jo uz tipisku dzīvokli ar 70-100kwh patēriņu nav jēgas rēķināt atšķirību.
Protams, ka nav jēga rēķināt atšķirību mazajam sadzīves patēriņam. Ar to es gribēju panākt, lai šie gudrie biržas elektrības matemātiķi paši izrēķina savu nepamatoto apmātību, nevis stulbi klausa reklāmrakstiem. Parsvarā biržas pieslēgumi ir domāti uzņēmumiem, kuri nav noslogoti uz 100% 24/7, un līdz ar to var pārslēgt kautkādas ražošanas darbības uz nakti. Bet pie mums, cilvēciņi ar pārliecinātu seju, mēģina iestāstīt, ka biržas pieslēgums ir izdevīgs dzīvoklī. Kas tāds ir jādara dzīvoklī, lai tas būtu izdevīgi? Sievai likt mazgāt un gludināt veļu naktī? Svētku cepeti ēst naktī? Tas pats arī uz standarta privātmājām. Nekā personīga, vienīgi matemātika. P.S. Mūsdienu skolās matemātikas apguve ir minimāla. Pārbaudijumiem pietika 10%. Lūk arī rezultāts.
Biržas cenas lietotāji ir līdzīgi kazino klientiem, viņiem liekas, ka viņi spēs biržā(a ļa brīvajā tirgū) apspēlēt kazino.
Nez kad tas vārds “ilgspējīgs” būs gana nodrāzts un būs jāķerās pie nākamā ar ko tautu čakarēt?
Vēl jau ir “alternatīvas” daudzskaitlī, nemitīgā “veikšana”, jo darbības vārdi latviešu valodā ir beigušies, “atbildīga” izmantošana vai lietošana (ja tajā brīdī operators ieslēdz ārprātīgu tarifu), utt…
Ārprātīgais tarifs rodas dēļ nesakārtotas sistēmas. Visi rakstīja par veiksmīgu atslēgšanos no BRELL, bet aizmirsa izskaidrot tautai, ka mums elektrību balansēja KRIEVI. Tagad balansēšanas maksa ir pārlikta uz ražotājiem un vēja parki, saules parki savus ģeneratorus uzreiz slēdz ārā, kad biržā cena krasi samazinās, jo balansēšanas maksa ir lielāka, par elektrības cenu, kas tiek nodota tīklā. Kad izslēdzas vēja parki un saules parki, tirgus nosvārstās un tiek mākslīgi dzīta augšaā cena, jo rodas deficīts. Arī LAtvenergo svus TEC mēdz ziemā dzīt remontā, tādā veidā taisot deficītu un uzturot augstu cenu.
Jā, izlasīju visu un varēju vien ūsās pasmaidīt par atslēgas vārdu bingo tvērumu. :)
> Ilgtspēja kā Tet stratēģijas pamats
Nē, piķis ir viņu stratēģijas pamats, kāpēc vajag dirsnīt?
Murgains reklāmas raksts.
Vārdu “ilgtspēja” spēju uztvert vairs tikai kā lamuvārdu
Ak šie reklāmas raksti. Lasi kaut 3 reizes, bet tā arī īsti nepasaka pašu lietas būtību – ar ko īsti atšķiras jaunais tarifs no esošā Biržas cenu pieslēguma. Tā vietā aizpilda teksta lauku ar visādiem ilgtspējas murgiem. Pilnīgi prasītos kāda cenzūra no kursors.lv, kur šādus “ūdens palagus” derētu atsviest atpakaļ.
Es tieši gribu preses relīzes (korekti norādot, ka tās ir preses relīzes) publicēt “as is”. Lai mums ir šādas diskusijas, kur tiek norādīts, ka uzņēmumi neprot komunicēt savus jaunumus.
Es gan nebiju domājis kā redakcionāli iejaukties saturā (rediģēt), bet “atmest atpakaļ” visu rakstu kopumā ja tas ir tik zemā līmenī kā šis. Bet arī Tava doma ir skaidra un atbalstāma – mums jāredz savi “varoņi” – pie tam inovāciju līderi kā viņi mēdz to sev piedēvēt. Laikam Tet čatbots šo būs rakstījis :D
Redzot kā tiek veidotas šādas preses relīzes, es pieņemu, ka nekāda pēcapkalpošana tām nebūtu pat, ja es censtos kaut ko iespringt un prasīt mainīt. Bet tas, ko mēs mēdzam darīt – reti tizlām relīzēm es mēdzu uzlikt zobgalīgus vai pat nereti izsmejošus virsrakstus. Lai tie uzņēmumi vismaz šādi ierij.
Izlasīju visu PR un tā arī nesapratu ar ko jaunais tarifs būs labāks/piemērotāks utt. Tikai tāds garš sapenterēts teksts par neko.
Vienam ir abonēšanas maksa un lētāka apkalpošanas maksa par katru kWh, otram nav abonēšanas maksa un dārgāka maksa par katru biržas kWh.
Gribas teikt woooow, kaut jāsaka kārtējais sū.. uz marketologu kociņa.
Elektrum visi tarifi lētāki un nekādas abonentmaksas, pārējie perekupi var atmesties
Viņi varēja ielikt ekrānšāviņu no viņu tīmekļa vietas, tagad šeit ir teju turpinājums filmai Apļu lordi.
elektroenergijas joma ir viens riktigs bardaks
Elektrum (Latvenergo) ~700 000+ (Latvijā)
Tet ~100 000+
Enefit ~80 000 – 90 000
Ignitis ~20 000 – 30 000
bet ST apgalvo ka legali esot pieslēgti 805 000, pārējos 100-150 000 tirgotāji tet, enefit, Latvenergo pieslēguši nelegāli?