Izskatās, ka pat Vatikāna mūros mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par karstu tematu. Mēs nesen rakstījām, ka Vatikāns ar MI palīdzību tiešraidē plāno tulkot Svētās Mises un pāvests Leo XIV savā nesenajā tikšanās reizē ar Romas diecēzes priesteriem nācis klajā ar diezgan tiešu aicinājumu izmantot savas smadzenes nevis ChatGPT, kad tie gatavojas svētdienas sprediķiem.
Pāvests norādījis, ka pēdējā laikā arvien biežāk redz un dzird situācijas, kurās priesteri “grēko” ar tehnoloģiju palīdzību. Viņaprāt, garīgajam vēstījumam ir jānāk no sirds un paša pieredzes, nevis no algoritma, kas sakombinējis skaistas frāzes. Vai tu gribētu doties uz baznīcu un klausīties, priestera “uzpromptotu” sprediķi? Diezin vai.
Savā uzrunā Leo XIV uzsvēra, ka nekas neaizstāj personīgu klātbūtni un sarunu. Viņš aicināja priesterus vairāk laika veltīt lūgšanām un patiesai savas kopienas iepazīšanai.
Interesanti, ka šis aicinājums izskan laikā, kad MI rīki kļūst arvien pieejamāki un kārdinājums “optimizēt” darbu parādās pat visnegaidītākajās profesijās. Tomēr pāvesta ziņa ir skaidra: tehnoloģijas ir foršas, bet garīgajā darbā tām ir robežas. Neviens robots pagaidām nevar aizstāt patiesu cilvēcisku siltumu un izpratni, ko draudze sagaida no sava mācītāja.
Cik ir sanācis būt ar šo, teiksim tā, nozari saistītos pasākumos un paklausīties tās darbinieku performances, šķiet, ka tā tukšā muldēšana un visgudrā morāles lasīšana tiešām ir viena no pirmajām lietām, ko mierīgi varētu aizvietot ar MI risinājumiem. Tā kā nekā negaidīta te nav.
Protams, ir tikai apsveicami, ka tie priesteri paši ir sapratuši, ka te ir vieta optimizācijai.