Web Analytics
More
    Reklāma

    Mākslīgais intelekts veicina krāpšanos un tādēļ grāmatveži vairs nevarēs kārtot eksāmenus attālināti

    Jaunākie raksti

    Lielbritānijā atrodas pasaulē lielākā grāmatvedības iestāde “The Association of Chartered Certified Accountants” (ACCA). Tā nav īsti ne skola, ne universitāte, drīzāk profesionāla organizācija, kas sertificē grāmatvežus un rīko eksāmenus, kas ļauj iegūt šo kvalifikāciju. Kopš kovida laika eksāmenus tur bija iespēja kārtot attālināti, taču ACCA nolēmusi no šīs kārtības atteikties, lai cīnītos ar pieaugošo krāpšanos.

    Šī iestāde, kurai ir teju 260 000 biedru, paziņojusi, ka no 2026. gada marta pārtrauks ļaut studentiem kārtot eksāmenus attālināti. Izņēmums būs ārkārtas gadījumi. ACCA vadītāja Helēna Branda uzsvērusi, ka krāpšanās metodes kļūst arvien sarežgītākas un pārdomātākas, pateicoties arī mākslīgajam intelektam. Šīs metodes attīstās ātrāk nekā eksāmenu uzraudzības sistēmas. Līdz ar to pieņemts lēmums ļaut kārtot grāmatvedības eksāmenus tikai klātienē.

    Par problēmas nopietnību liecina arī pat ļoti nopietni krāpšanās gadījumi. Jau 2022. gadā Lielbritānijas grāmatvedības un audita nozares regulators ziņoja, ka krāpšanās profesionālajos eksāmenos esot aktuāla problēma arī globālos grāmatvedības un audita uzņēmumos, kam soda naudās jāmaksā vairāki miljoni dolāru. Starp tiem ir arī tā sauktais “lielais četrinieks” jeb KPMG, PwC, EY, Deloitte un citas lielākas kompānijas, kas saņēma treknu sodu par savu darbinieku krāpšanos eksāmenos un izmeklētāju maldināšanu.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    13 komentāri
    nedarata
    30.12.2025 09:39

    Kas ir ar tiem grāmatvežiem? Blakus novadā pašvaldībā ir 24 grāmatveži, bet manā pašvaldībā ir 4 algu grāmatveži. Citā pašvaldībā ir 7 algu grāmatveži (no 29) un vēl kaudze ekonomistu. Tur vēl nāk klāt grāmatveži pagastos. Kasieri 4x mazāk, iedz. skaits 2x lielāks, nekā blakus novadā. Pilnīgi nekādas kolerācijas ar iedz. skaitu (kas dilst mega ātri), fiktīvas darba vietas?

    JanisB
    30.12.2025 09:59
    Reply to  nedarata

    Pamatā atkarīgs no katra paša (šajā gadījumā pašvaldības rocības). Pašvaldības un to uzņēmumi nereti ir ļoti lēni uz kaut kādām pārmaiņām. Man viens paziņa (jauns cilvēks, 30+), kas pirms kādiem dažiem gadiem vēl strādāja vienā no Talsu novada uzņēmumiem, teica, ka vēl salīdzinoši nesen apkārt viņš zināja tādas vietuas kur fizisti tantes darbojas ar kladītēm un pildspalvām… Es pats arī esmu redzējis vēl pagaišgad/šogad, kad grāmatveži cītīgi no visām pusēm ir aprakstījuši rēķinu kopijas savām vajadzībām ar kaut kādiem grāmatojumiem… Līdz ar to pat, ja ir kaut kāda grāmatvedības sistēma, tur vēl cilvēki kaut ko manuāli uz lapas skaita, savelk kopā…

    Rēķinies arī, ka reģionos būs problēma ar kvalificētu darba spēku – domā 25-30 gadīgam grāmatvedim gribas sēdēt kkādā reģiona pašvaldībā par algu 1500 eur bruto? Vai viņš dosies uz Rīgu? Reģionus tur pamatā sēž 50+ tantuki.

    nedarata
    30.12.2025 10:45
    Reply to  JanisB

    Manā čuhņā tie tantuki sēž jau 30+ gadus.

    JanisB
    30.12.2025 14:28
    Reply to  nedarata

    Nu tur jau tā lieta – tie, 50, 60, 70 gadīgie tur sēž, jauniem nav intereses un viņu tur nav. Tāpēc arī smagi stagnē.

    Digitālais Donžuāns
    30.12.2025 19:40
    Reply to  JanisB

    Jauniem ir interese. Reģionos grāmatvedība bieži nav profesija, bet Farona, Naoeljona status, pozīcija. Tantes sēž 20 ,30 gadus, jūtas neaizvietojamas un bloķē jebkādas izmaiņas. Jaunie nav neieinteresēti viņus vienkārši neielaiž vai izspiež ārā. ..un nevajag tagad D .. st, jā ar lielo D..st ka ir kaut kas savādāk. Arī es ar mieru būtu papīrus pacilāt pašvakdības srktora pa 1000eur uz rokas… un interese ir..

    FKT
    31.12.2025 14:23
    Reply to  JanisB

    Visu pasaules lielāko un spēcīgo valstu prezidenti ir 70+ gadīgi. Neizskatās, ka Ķīna smagi stagnē. Ja jau 30 un 40 gadnieki būtu tik gudri un spējīgi, tad kāpēc nespēj kaut sasniegt un izdarīt pareizi ?

    Biteme
    31.12.2025 15:24
    Reply to  FKT

    Grāmatvedis var būt jauns, bet prezidents – nē.

    Gunbox
    30.12.2025 10:23
    Reply to  nedarata

    1 amatpersona uz 7 cilvēki. Vai 1 valsts sektorā strādājošais uz 33. Vācijā 1:16 un 1:50.
    Es domāju, ka tas ir labs piemērs, ka, jo mazāka valsts, jo vairāk amatpersonu nepieciešams un lai tiem izmamsātu algas, ir ļoti daudz grāmatvežu 😂…teiksim kā ir – Latvijā, ja pat 50% amatpersonu apcirptu, nekas no tā nemainītos. Birokrātija ir saģenerēta neefektīvi, attiecīgi darba vietu nepieciešamība ir absurda, mazprofesionāla un jā, fiktīvas darba vietas. Skat, gadus N atpakaļ nekustamā īpašuma sektorā sūtīja katram ierakstītu vēstuli par sākot no 1 santīma parādu valstij. Un tas nenotika vienu brīdi, pieļauju kopš neatkarības atgūšanas savus 20 gadus. Kādam tak tas bija jādara un Latvijas pastam labs pienesums.
    Tas ir tā pat kā uzņēmumā. Laikā, kad visu varētu elektronizēt un tas nemaz neizsaka milzīgus ieguldījumus… Pat pluss nākotnei, jo vajadzīgs mazāk darba spēka… noliktavā glabājas 10 kubi makulatūras un katru dienu plusojas vēl pa vienai A4 kastei.

    Karlis
    30.12.2025 15:43
    Reply to  Gunbox

    šķiet ka polārais sapnis tev iestājās.

    Kristine
    30.12.2025 16:04
    Reply to  Gunbox

    Zin, Latvijā cilvēks kļūst par amatpersonu dažādos dīvainos veidos. Piemēram, ja tu piedalīsies kaut vienā iepirkuma komisijā, tu jau kļūsi par amatpersonu (un tiksi ieskaitīts konkrētā gada statistikā), un tev būs jāsniedz amatpersonas deklarācija tajā gadā

    bomarstiim
    30.12.2025 11:07
    Reply to  nedarata

    24 grāmatveži, vai 24 darbinieki? 24 grāmatveži jau būtu tāds neliels shared service centrs, kas var lielos uzņēmumus apkalpot.

    nedarata
    30.12.2025 11:15
    Reply to  bomarstiim

    Zem darbinieku sadaļas tie grāmatveži salikti.

    Nora Krūze
    02.01.2026 23:51

    Sveiki,birokrāti,nosauciet profesiju,kur varēs normāli nopelnīt maizi?

    Reklāma