Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” turpina attīstīt modernu un elastīgu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru Latvijā. Nesen atklātajā saules elektrostacijā Olaines novadā uzņēmums uzsāks elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izbūvi. Projekta investīciju apjoms sasniegs 1,8 miljonus eiro.
Olaines saules parka bateriju jauda būs 4,5 megavati (MW) ar uzkrāšanas ietilpību 9 megavatstundas (MWh). Ar šādu zaļās enerģijas apjomu BESS nodrošinās elektroenerģiju aptuveni 1100 mājsaimniecībām vienas diennakts laikā, tādējādi uzskatāmi atspoguļojot energouzkrāšanas tehnoloģijas nozīmīgo kapacitāti.
“Mēs straujiem soļiem virzāmies uz priekšu, lai Latvijā attīstītu elastīgāku zaļās enerģijas ražošanu un lietošanu. Nupat septembrī palaidām savā saules parkā Nīcā pirmo BESS, un tagad tam seko BESS izbūve saules parkā Olaines novadā. Abi projekti ir nozīmīgi ieguldījumi “Elenger” atjaunojamās enerģijas modernajā pārvaldībā, kā arī veicina Latvijas enerģētikas sistēmas drošību, tirgus attīstību un valstī noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,” stāsta “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.
“Ko sniedz BESS Latvijas iedzīvotājiem? Papildus tam, ka tā samazina elektroapgādes padeves pārtraukumu risku un veicina ātrāku atjaunošanos pēc šādiem incidentiem, bateriju energouzkrādes sistēmas ļauj arī samazināt elektroenerģijas izmaksas. Sistēma uzkrāj enerģiju brīžos, kad tā ir lētāka vai saražota pārpalikumā, un atdod to energoapgādes tīklā laikā, kad pieprasījums un cenas ir augstākas. Tā tiek mazinātas izmaksas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Turklāt BESS veicina lielāku zaļās enerģijas īpatsvaru elektroapgādē, ļaujot mājsaimniecībām un privātajam sektoram – tostarp “Elenger” klientiem – izmantot arvien lielāku daudzumu atjaunojamās enerģijas,” stāsta D. Skulte.
Olaines novadā esošo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,4 miljoni eiro, “Elenger” atklāja šogad aprīlī. Saules parks aizņem 9 hektārus un tajā uzstādīti 7056 saules paneļi, kuri spēj saražot 5,3 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas gadā. Šajā saules parkā BESS būvniecību plānots uzsākt šogad, savukārt nodošana ekspluatācijā paredzēta 2026. gada sākumā.
“Elenger” grupa saules enerģijas ražošanu uzsāka 2019. gadā, kad kopā ar partneruzņēmumu atklāja tobrīd lielāko saules parku kompleksu Igaunijā – Pērnāvā, kur tika uzstādīti 13 000 saules paneļu ar kopējo jaudu 4,7 MW. Kopš tā laika “Elenger” izbūvējis vairākus desmitus saules parku visā Igaunijā, kā arī divas saules elektrostacijas Latvijā – Nīcā un Olainē. “Elenger” Tallinas saules parkā ir uzsākta arī BESS izbūve ar uzkrāšanas ietilpību 18 MWh.
ar bachām vajag nosegt autostāvvietas un jumtus,nevis lauksaimniecības zemi
Ja tev būtu tas, kā bizness, kur tu izvēlētos likt? Specifiskā vietā, kas nav tavs īpašums, kur jāmaksā būtu lietošana vietas īre, tad vēl jāatrod vieta, kas ir pietiekoši augsta, lai nebūtu ēnas pareizajos laikos, un ar to visu vēl jāparedz, ka nākošo 10+ gadu laikā nekas nemainīsies, kas ietekmētu ierīces atdevi. Vai vienkāršāk nopērc zemes pleķi “nekurienē”, kur ērti ir tikt klāt īpašumam, veikt apkopes un nekas apkārt netraucē.
Nevajag ļaut likt baterijas uz lauksaimniecības zemēm. Tiešam jaizmanto jumti un degredētas teritorijas.
Bet no elektribas cenas viedokļa vasarā. Mauciet pēc iespējas vairāk, lai enerģijas ir pa minusu
Vai kādam ir zināma birokrātu definīcija “lauksaimniecības zeme”? Tā ir zeme, kur nav mežu. Bieži vien tā ir kā slogs zemes īpašniekiem – tā jāpļauj vismaz reizi gadā, lai neuzliktu papildus nodokli. Ja iestāda atsevišķus kokus, tiek uzskatīts ka ir “aizaugums”, kaut gan ir appļauts ap tiem, un jācīnās par papildus nodokļa atcelšanu.
ja tev tas ir apgrūtinajums, tad pārdot. ja esi slinks, tad izīrē zemniekam.
un lauksaimniecības zeme ir visa tā, kas nav meža, apdzīvota, rūpnieciska vai kā citādi speciāli iezīmēta zem dzelzceļa vai parka.
Kas ienes vairāk naudas ekonomikā un kas patiesībā dabai draudzīgāk? Zemnieki veicina eutrofikāciju, kuras rezultātā aizaug grāvji un ūdens tilpnes, slāpts zivis. Pesticīdi, amonjaks, un herbicīdi nonāk apkārtējā vidē. Bieži var novērot arī Glifosātu lietošanu pirms ražas novākšanas, lai izkaltētu labību jau uz lauka. Vai tas viss ir vajadzīgs?
Viss jau būtu jauki, ja dēļ šitām paneļu fermām neskrietu gaisā balansēšanas izmaksas. Valstiski domājot, nevajadzētu ļaut veidot paneļu fermas bez atbilstoša apjoma akumulatoriem.
Vispār šitas ir efektīvākais $$$ lauksaimniecības zemes izmantošanas veids.