RIGA COMM ir ikgadējs biznesa tehnoloģiju pasākums, kas apvieno uzņēmējus, IT profesionāļus, valsts iestāžu pārstāvjus un inovāciju entuziastus. Tā mērķis ir veicināt digitālo transformāciju, automatizāciju un tehnoloģiju partnerību veidošanu.
Šogad RIGA COMM piedalījās vairāk nekā 100 Baltijas un citu valstu IKT risinājumu izstrādātāju un piegādātāju no 13 valstīm. Divu dienu garumā 14 konferencēs uz astoņām skatuvēm uzstājās un pieredzē dalījās vairāk nekā 200 lektori no 17 valstīm.
RIGA COMM 2025 notika 9. un 10. oktobrī Ķīpsalas izstāžu centrā Rīgā, pulcējot vairāk nekā 3000 profesionāļu no Baltijas un citām valstīm. To var uzskatīt par vadošo Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādi un konferenci.
Tādiem glūņām un vienkārši dīkdieņiem kā man bija arī vairākas iespējas sevi vairāk un mazāk fiziski un intelektuāli aktīvi izklaidēt, par to pat saņemot nelielas balviņas vai kādu prezentlietu nieku. Atļaušos nedaudz vairāk pastāstīt tieši par to, kas man šķita pievilcīgs un interesants.
Programma un konferences
Pasākumā varēja baudīt 14 tematiskās konferences uz 8 skatuvēm, tostarp:
- AI & Machine Learning konference – risinājumi uzņēmumiem un valsts sektoram
- Fintech konference – finanšu tehnoloģijas un inovācijas
- Kiberdrošības konference – aizsardzība pret digitālajiem draudiem
- E-komercijas konference – moderni pārdošanas rīki un platformas
- Digitālā mārketinga konference – SEO, reklāmas, analītika
- HR Tech konference – viedie risinājumi personāla vadībai
- CRM konference – klientu attiecību pārvaldības sistēmas
- Women in Tech konference – sieviešu iesaiste tehnoloģiju nozarē
- E-mobilitātes konference – nākotnes transporta risinājumi
Ko vēl varēja baudīt RIGA COMM 2025?
- Tech Expo zona – iepazīšanās ar jaunākajiem digitālajiem produktiem un pakalpojumiem
- B2B tīklošanās – iespēja satikt potenciālos sadarbības partnerus
- Praktiskas meistarklases – padziļinātas zināšanas par konkrētām tehnoloģijām
- LMT un Latvijas IT klastera stends – vietējo inovāciju prezentācija
Plaši atvēlēts laiks MI un EV
RIGA COMM 2025 ietvaros īpaši izcēlās mākslīgā intelekta pieminēšana un arī pamatīgs uzsvars tika likts uz elektroauto. Izstādē gan bija atvesti tikai trīs elektroauto, tie uz kopējā fona nedaudz pazuda visā kņadā.
Abās dienās apmeklētāji varēja uzklausīt pieredzes stāstus par pārvarētajiem izaicinājumiem un uzzināt redzējumu par MI virzītām inovācijām. Konferences kulminācijā norisinājās diskusija par digitālā avangarda domāšanas veida veidošanu. Tā sniedza praktiskas idejas, kā efektīvāk vadīt pārmaiņas un ātrāk ieviest jauninājumus organizācijās.
Te gan jāpiemin, ka plaši tika runāts par cilvēkresursu optimizēšanu modernajā MI laikmetā, kas ne vienmēr ir pozitīvas vēsmas vismaz no darbinieku skatu punkta.
Uz Ignitis ON skatuves norisinājās e-mobilitātes konference, kurā par aktualitātēm apmeklētājus izglītoja profesionāļi no Ignitis Group, Schneider Electric, Avis Budget Group Latvia, Omniva, Mobilly, Latvijas Elektroauto biedrības, Carguru. Konferencē varēja uzzināt par jaunākajām e-mobilitātes tendencēm Baltijā, apskatīt praktiskus autoparku elektrifikācijas piemērus un risinājumus kravu un pēdējās jūdzes piegādēm.
Dambrete pret robotu
Ja bija nepārvarama vēlme jau uzreiz kaut ko zaudēt robotam (šoreiz ne savu maizes darbu), tad varēji doties pie Transporta un sakaru institūta jauniešiem stendā un ar negodu zaudēt šai intelektuālajā spēlē robotam ar datorredzi.
LMT risinājumi kravu uzskaitei
Tagad ir kārta tam, kas bija tiešām aizraujošs, taustāms un pat valstiski aktuāls.
Manuprāt, obligāti būtu jāpiemin nelielais LMT stendiņš, kurā varēja iepazīties ar datorredzes risinājumiem kravu uzskaitē un pat kravas auto tehniskās pārbaudes iespējās. Stendā ļoti interesanti pastāstīja par LMT veidotajām iespējām, kas ļauj ātri ar datorredzes palīdzību veikt kravu uzskaites līdz pat tam, ka datorredze spēj izmērīt iekrauto smilšu apjomu un ar algoritmu palīdzību noteikt sauso smilšu svaru, kas ir būtisks klientam.
Tāpat LMT piedāvā ar datorredzi mērīt iekrautos kokmateriālus, smiltis un citas kravas, ko iepriekš būtu grūti precīzi uzskaitīt, tika pat solīta aptuveni 97% precizitāte.
Sarunā arī uzzināju, ka tieši LMT ir atbildīgi par tehnoloģijām, kas tieši tevi ķer pie sarkanajām gaismām Rīgā. Protams, ja nebūtu LMT, tad atrastos kāds cits ar šādu tehnoloģiju.
Manuprāt, šis nelielais LMT stendiņš bija perfekti informatīvs un sabalansēts ar nelielu demonstrāciju, kā arī stendā esošie cilvēki bija super atsaucīgi un bija gatavi ar aizrautību izstāstīt par šo LMT veikumu.
Valsts dati mākoņos
Ieguldot vairāk nekā 12 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, Latvijā jau šobrīd top nacionālais valsts datu apstrādes mākonis. Šī projekta īstenošanai izvēlētas četras valsts institūcijas – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs.
Valsts un pašvaldības vairs nevar atļauties katrā iestādē uzturēt speciālistus, kas nodarbosies ar serveru uzturēšanu, datu glabāšanu, datu aizsardzību, tāpēc šobrīd tiek veidots modelis, lai valsts pārvaldē šos datus droši glabātu un apstrādātu vienuviet.
RIGA COMM 2025 blakus atradās divi no tiem – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas valsts datu apstrādes mākoni. LNB datu centri un mākoņdatošanas platforma ir daļa no valsts mēroga infrastruktūras, nodrošinot skaitļošanas resursus, tostarp augstas veiktspējas skaitļošana (HPC), tīmekļa resursu un informācijas sistēmu izmitināšana un datu glabāšanu īstermiņā un arī ilgtermiņā un kultūras mantojuma vajadzībām.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir valsts kapitālsabiedrība, kas var noteikt savu pakalpojumu cenu, kamēr trīs pārējie minētie ir budžeta iestādes, kuru mērķis nav pelnīt.
Par valsts mākoņdatiem dzirdēsim vēl daudz un dikti. Cerēsim, ka tikai pozitīvā gaismā.
Latvijā izstrādāts WhatsApp reklāmu rīks
NESS mani pie sevis ievilināja ar interesanti noformētu stendu un solījumu, ka platforma ir izstrādāta Latvijā. Sākumā šķita, ka runa ir par bērnu drošību WhatsApp (te vainojams mans iedzimtais, pozitīvais naivums un stenda noformējums), bet faktiski šī ir iespēja reklamēt savu produktu vai pakalpojumu, izvērst lojalitātes programmas jaunos līmeņos un arī vākt lietotāju atsauksmes, kas tiek pēcāk pakopotas NESS Connect platformā.
NESS Solutions WhatsApp rīks ir daudzfunkcionāla platforma uzņēmumiem, kas ļauj veidot interaktīvas kampaņas, automatizēt klientu apkalpošanu un integrēt WhatsApp saziņu ar citām populārām ziņapmaiņas lietotnēm.
NESS piedāvā izmanto esošo klientu tālruņu numuru datubāzi, lai veidotu personalizētas kampaņas un veicinātu zīmola atpazīstamību. Te ir arī iespēja informēt par īpašajiem piedāvājumiem, palielinot pārdošanas apjomus. NESS arī piedāvā smuku demonstrāciju, kas atrodama QR kodā.
MI rīks vecā fotoaparātā un veiklības pārbaude
Būšu godīgs, dažu stendu saturu pamatīgi aizēnoja izklaides iespējas. Viena no tām bija iespēja ātri izveidot savu mākslīgā intelekta papildinātu fotogrāfiju. Senā fotoaparātā bija iebūvēta planšete ar kameru, varēji izvēlēties, ko tieši MI pieģenerēs klāt (izvēlējos būt pirāts) un pusminūtes laikā tika arī izdrukāta fotogrāfija tīri labā kvalitātē.
Tāpat varēju arī pārbaudīt savu veiklību, ķerot krītošas nūjiņas Ignitis stendā. Šis bija ļoti iecienīts stends ar savu izklaidi un mazajām balviņām, bet atļaušos šaubīties par tā informatīvo nozīmīgumu.
Daži ieteikumi turpmākajiem gadiem
Atļaušos pie reizes norādīt uz pāris niansēm, kas šķita dīvainas tik lielam, plaši apmeklētam un ar tehnoloģijām cieši saistītam pasākumam. Laikam lielākā mana iebilde ir pret absolūti statiskajiem ekrāniem ar runātāju plānotajiem uzstāšanās laikiem. Runātājiem tika dots noteikts un ne pārāk ilgs laiks, kas nozīmēja, ka uz dažām skatuvēm jau pēc pirmajiem trim runātājiem laika nobīdes bija tik liela, ka pēcāk nemaz nevarēja saprast, kas tad īsti šobrīd uzstājas. Ekrānos pat netika rādīts pulksteņa laiks. Manuprāt, tur bija jābūt kā minimums izceltam esošajam runātājam un laikam līdz nākamās uzstāšanās sākumam, lai skatītāji var plānot savu dienu.
Savukārt dalībniekiem dažbrīd būtu bijis noderīgi piedomāt pie stendu apgaismojuma, kas droši vien ir izstāžu centra maksas pakalpojums. Bet atšķirības starp diviem blakus esošiem stendiem varēja būt burtiski kā diena pret nakti.
Visādi citādi bija patīkami redzēt, ka pie mums Latvijā un Baltijā ir uzņēmumi, kas atraduši savu vietu MI un mašīnmācīšanās laikmetā. Mani mazāk interesēja digitālā mārketinga, CRM un HR tehnoloģiju sadaļas, pārējais bija veidots saprotami un publikai izklaidējoši.
