Ja esi “Gmail” lietotājs, tev tagad jābūt īpaši uzmanīgam. “Forbes” informē, ka hakeru grupējums “ShinyHunters” nesen guva piekļuvi “Google Salesforce” datubāzes sistēmām. “Google” ir apstiprinājusi šo kiberuzbrukumu un paziņojusi, ka nopludināti vispārīgi dati, kā klientu un uzņēmumu nosaukumi, bet ne paroles. Vienlaikus kompānija vērš uzmanību, ka datu noplūdes rezultātā vairāku “Google” pakalpojumu, tostarp “Gmail” un “Cloud”, lietotājiem tagad ir nopietns risks kļūt par pikšķerēšanas uzbrukumu upuriem.
Pirmās ziņas, ka šādi mēģinājumi jau notiek, parādījušās vietnē “Reddit”. Vairāki lietotāji aprakstījuši situāciju, ka “Google” pārstāvji ir sazinājušies ar viņiem pa telefonu, lai it kā informētu par drošības pārkāpumu “Gmail” kontā. Šādā veidā kiberuzbrucēji mēģina pārņemt kontroli pār lietotāja “Gmail” kontu, radot iespējamu “konta atiestatīšanu” un pēc tam pārtverot paroles, lai vēlāk bloķētu konta īpašnieku. Vēl viena metode ietver ļaunprogrammatūras ievadīšanu “Google Cloud”.
Abas šīs metodes tiek uzskatītas par ārkārtīgi bīstamām un šobrīd lielākoties apdraud “Gmail” un “Cloud” kontu īpašniekus – kopumā ap 2,5 miljardus lietotāju visā pasaulē. Norādīts, ka lielāka interese hakeriem ir par uzņēmumu kontiem, taču arī privātpersonas var viegli iekrist šajos slazdos.
Lai tavi dati būtu drošībā, tev jāpārliecinās, ka konts ir aizsargāts pret nesankcionētu piekļuvi. Šim nolūkam “Google” piedāvā vairākus drošības pasākumus. Pirmkārt, izmanto “Google Security Checkup”, lai automātiski identificētu drošības ievainojamības un saņemtu konta drošības ieteikumus. Otrkārt, aktivizē “Google Advanced Protection” aizsardzības programmu, kas nodrošina papildu drošību – bloķē potenciāli kaitīgu failu lejupielādi un ierobežo piekļuvi “Gmail” datiem tām lietotnēm, kas nav “Google” pārraudzībā. Treškārt, izmanto piekļuves atslēgas paroļu vietā. Šādā veidā būsi labāk aizsargāts pret hakeru uzbrukumiem un pikšķerēšanas mēģinājumiem.
Var kaut vienu atsauci uz avotiem iekļaut rakstā? Ne jau tāpēc, ka noticētu, bet tāpēc, ka kursors nav tāds ziņu smagsvars, kurš varētu bez atsaucēm uz avotiem ziņot par šādiem notikumiem. Un nē, “Forbes informē, atrodi tālāk pats” arī neder.
Šeku reku ir pats pirmavots: https://cloud.google.com/blog/topics/threat-intelligence/voice-phishing-data-extortion
Palaidi būtību garām.
Pie kājas tas viss ir. Patērētājiem tajos epastos tāpat nekā nav. Lai miljonāri nervozē.
Beidzat izplatīt viltus ziņas!
Atsauce uz šo viltus faktu ir Fake. 😂