Internets neko neaizmirst. Tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad komunikācija ar mākslīgā intelekta (MI) čatbotiem daļai kļuvusi par ikdienu. Vieni šādā veidā meklē palīdzību profesionālajā jomā, citi – padomus privātajā dzīvē un ikdienas jautājumos. Vienlaikus ir būtiski padomāt, ar kādu informāciju dalies, jo nevari zināt – iespējams, kādudien tas var tikt izmantots pret tevi tiesā. Šāda scenārija iespējamību apstiprinājis pats “OpenAI” vadītājs Sems Altmens.
Viņš nesenā intervijā atzinis, ka sarunām ar “ChatGPT” šobrīd nav juridiskās aizsardzības, kāda ir, piemēram, komunikācijā ar ārstu, advokātu vai psihologu. Līdz ar to nav izslēgts, ka sarunas ar čatbotu, ieskaitot sensitīva informācija, kopīgotie dokumenti var tikt pieprasīti, piemēram, tiesā vai nodoti kādām citām trešajām pusēm. Altmens norāda, ka, ja rastos juridiska nepieciešamība nodot šo informāciju tālāk, “OpenAI” tas būtu jādara.
Tā kā arvien vairāk cilvēku izmanto mākslīgo intelektu psiholoģiskajam atbalstam, medicīniskām un finanšu konsultācijām, šī privātuma problēma kļūst tikai aktuālāka. Altmens pats atzīst, ka dažkārt vilcinās nodot personīgu informāciju “ChatGPT”, jo nav pārliecināts, pie kā tā varētu nonākt. Viņš uzskata, ka steidzami nepieciešams politisks un juridisks regulējums, lai aizsargātu lietotāju datus un privātumu.
Ja viņiem ir iespēja nodot precīzu info policijai, tad loģiski liktos, ka viņiem ir arī tehniskas iespējas pašiem skatīties, ko lietotāji raksta. Izcils piemērs kāpēc šitos publiskos LLM nevajadzētu izmantot – ne tikai tas čatbots mācās no Tevis rakstītās informācijas, bet realitātē Tev ir jāpaļaujas uz google, meta u.c. godaprātu, ka viņi slepus neizmantos potenciāli sensitīvu informāciju citām lietam.
Skaidrs, ka google, meta vai jebkuram citam neinteresē, ka Anna vai Pēteris jautā čatbotam, kā uztaisīt karbonādi. Bet, ja Jānis strādā, piemēram, kādā ministrijā, vēstniecībā, lielā uzņēmumā – tur jau sākas nopietnas intereses par to, kādus ievades datus Jānis liek iekšā čatbotam, lai tas izdod kaut ko ārā…
izej Ģintermuižas saīsināto kursu un varēsi taipot kur un ko gribi
Beigās jāpieraksta “in Minecraft” un tad juridiski, neko nevar piešūt.
Pirmkārt MI dažos gadījumos ir jāiesaista iestādes/ specialisti/ uzreiz.
Otrkārt te kļūst interesanta noilguma tēma.
Gan pēc civilkodeksa,gan pēc kriminālkodeksa un galvenais nodokļu jautājumā vai ne?
🔐 Privātuma aizsardzība saziņā ar mākslīgo intelektu (MI) Lielisks jautājums, Gaismīte! Sazinoties ar MI, ir svarīgi apzināties, ka šīs sistēmas var apkopot, analizēt un saglabāt informāciju. Lai pasargātu sevi, te ir daži praktiski padomi: — 🛡️ 1. Nesniedz sensitīvu informāciju – Izvairies no personisko datu (piemēram, personas koda, bankas informācijas, veselības datu) ievadīšanas MI sarunās. – Ja apspriedi jūtīgus jautājumus, dari to vispārīgi, bez konkrētiem vārdiem vai detaļām. — 📜 2. Iepazīsties ar privātuma politiku – Pirms MI izmantošanas, izlasi platformas privātuma noteikumus — tie atklāj, kā dati tiek apstrādāti un kam tie var tikt nodoti. – Piemēram, Datu valsts inspekcija iesaka vienmēr noskaidrot datu apstrādes mērķi un iespējas tos dzēst. — 🔒 3. Izmanto drošus savienojumus un ierīces – Sazinies ar MI tikai caur drošu interneta savienojumu (piemēram, mājas Wi-Fi, nevis publisko). – Pārliecinies, ka ierīcē ir atjaunināta operētājsistēma un drošības iestatījumi (piemēram, divu faktoru autentifikācija). — 🧠 4. Apzinies “iedomāto anonimitāti” – Pat ja izmanto segvārdu, MI sistēmas var analizēt tavu rakstības stilu, IP adresi un citu metadatu. – Tāpēc anonimitāte nav garantēta, ja vien neizmanto īpašus rīkus (piemēram, VPN vai Tor). — 🧰 5. Izvēlies MI platformas ar augstu datu aizsardzības līmeni – Dažas MI sistēmas piedāvā… Read more »
Labs 🤣🤣🤣
pats izdomáji vai nospéri no káda?
Ko konkrēti? MI? Aizņēmos uz laiku!