Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2024. gadā veica 876.0 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1.1 trilj. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2.4 milj. maksājumu 2.7 mljrd. eiro apjomā.
Salīdzinājumā ar 2023. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2024. gadā palielinājās par 77 %, bet maksājumu kopapjoms – par 95 %. Skaita pieaugumu noteicis karšu maksājumu skaita kāpums, taču straujo apjoma palielināšanos veicinājis viens no klientu kredīta pārvedumu veidiem – iekšbankas maksājumi –, kuros ietverts arī pakalpojums, ko bankas atsāka piedāvāt pēc ilgāka pārtraukuma, – “noguldījums uz nakti” juridiskajām personām. Šādi noguldījumi ļauj katru nakti noguldīt norēķinu kontos esošos naudas līdzekļus noguldījuma kontā, par to saņemot procentu maksājumus, bet nākamajā dienā nauda atgriežas norēķinu kontā un ir izmantojama ikdienas norēķinu vajadzībām.
Savukārt kredīta pārvedumu skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 100.0 milj. maksājumu 146.9 mljrd. eiro apjomā (attiecīgi samazinājums par 0.5 % un pieaugums par 4.7 %).
Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).
Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2024. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju).
Iedzīvotājiem bija pieejami 55.4 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS), 880 bankomāti Latvijā, kā arī 7.1 tūkst. POS un 7 bankomāti, ko Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina ārvalstīs. 2024. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.1 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).
Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
Un tam visam vajadzēja notikt ar 21% pvn.
Tu vispār iedziļinājies par ko ir raksts?
Jā , tam visam vajadzētu notikt , nu labi nevis ar 21%, bet nu vismaz ar 10%.
Vai tev ir kāds konkrēts scenārijs prātā, kurā vēlies saprast, kā tas varētu notikt?
Jā man ir.
Tu uzskati, kad tu savam ģimenes loceklim pārskaiti naudu, tev būtu jāmaksā 10%, 21% katru reizi? Šie ir skaitļi par digitālajiem pārskaitījumiem kopumā, ne tikai pirkumiem veikalos/uzņēmumos. Tāpēc saku, ka tu nemaz neizlasīji līdz galam par ko ir raksts. Latvijas gada budžets ir kādi 15 miljardi. Šeit summa pārsniedz 70 reizes to. Tagad ir labāk saprotams, kur tu kļūdījies?
Nu ja radiniekam, vajadzētu iekasēt 5% ienākuma nodokli. A visus pārējos finanšu pakalpjumus minumums ar 10%.
Tu gribi, lai valsts iekasē nodokļus no jebkura pārskaitījuma? Iedomājies tu aizsūti mātei dzimšanas dienā 100€. Valsts savāc 5€ tāpat vien. Tu tur nopietni to visu saki, vai vēl joprojām esi tālu no realitātes? :D
Nē es negribu. Bet tāpat jau pa zibenīgo maksājumu banka paņem savu procentu.
Es tā joka pēc atrāvos no ikdienas. Un iztēlojos ka esmu nodokļu inspektors un man sacēlās redzot kur var iešķiņķot. :D
Trakais. Šitā mēs bez naudas paliksim, ja tu tiksi pie šprices un tev būs labs garīgais :D
Ja man ir 50 euro skaidrā naudā, un es tos iedodu frizierim, viņam ir 50 euro. Ja viņš tos 50 euro iedod telpu iznomātājam, tie joprojām ir 50 eur. Ja telpu īpašnieks man tos 50 euro samaksā par īpašuma remontu, man joprojām ir 50 eur. Mēs to apli varam griezt bezgalīgi un nauda nezaudē vērtību. Ja pa vidu ir banka, viņa par katru pārskaitījumu patur savu % un jau pēc noteikta skaita rotāciju mums nekas nepaliks pāri no 50 eur, jo visu būs savākusi banka!
Banka jau ir tāds pats pakalpojumu sniedzējs kā frizieris
Ar vienu nosacījumu. Kā no friziera tu vari atteitkeis., bet no bankas nē
Un tieši kāpēc tu nevari atteikties no bankas?
Jo algu skaita tiaki caur bankām
Nu, ja tu tā gribi.
Manā skatījumā (vai situācijā) arī īsti nevar, jo… kas ir lielākie izdevumi? Komunālie, kredīts/līzings, ēdiens+apģērbs+izklaide. Grozies kā gribi pirmie divi sastāda lielāko daļu, kurus bez bankas īsti nevari apiet. Bet nu protams, katram tā situācija var būt savādāka.
Nu pamēģini saņemt algu skaidrā naudā, nopirkt mašīnu, kas dārgāka par 7 000 eur vai nekustamo īpašumu! :)
Pff, kāda skaidra nauda? Kurā gadsmitā tu dzīvo? Par bitkoiniem tu neko neesi dzirdējis? :D
Pārskaitot BTC no viena maka uz otru tīkla komisija var būt pat lielāka, kā bankai! :D
Un var būt arī mazāka.
Un visi darbojas ēnu ekonomikā bez nodokļiem :)
Un tad pienāk reize, kad tāds kapeikpis****, kurš nopirka brenda X televizoru zināma brenda vietā un tam nobeidzas pults. Latvija neņem pretī neviena universālā pults teiksim un šādas pultis iegādāties Latvijā nevar. Šādu pulti var nopirkt Ķīnā, bet ķīnietis nesūtīs preci kamēr neiedosi tos 50EUR, piemēram. Tev ir skaidrā naudā 50 EUR un ķīnietim ir pults. Rezultātā tu neesi gatavs maksāt par pulti no kā maksājuma atvilks pārdevēja galā komisiju un ķīnietis nepārdod pulti un nenopelna par darījumu. Ekonomika stāv uz vietas un nodokļi netiek iekasēti nevienā no pusēm. No kā medicīnas darbinieki, policisti, vugd, utt. saņems algas, ja ekonomika ir apstājusies, jo daži apgroza savus 50 EUR savā starpā skaidrā naudā un nemaksā nedokļus? Var jau būt vari pārslēgt uz TV tās pogas, izoperēt sev apendicītu, tikt galā ar zagli, kurš ielaužas dzīvoklī un nodzēst ugunsgrēku, bet tā nav iekārtota pasaule un neredzu pamatojumu, lai bankas par maksājumiem neņemtu %, jo jebkurš, kurš kaut ko dara par to saņem atalgojumu. Cita lieta ir kā valsts un banku sektors sadarbojas, lai tas būtu arī iedzīvotāju interesēs vai gluži pretēji tās neņemtu vērā.
Aizmirsi pieminēt aurBaltic , rail baktic, ierēdņus utt tiem arī kapeiciņa mazāka būs
Cik klašu izglītība?
Latvijas izglītības sistēmai tici?
Kā pirms 200 gadiem pirka zīdu no ķīnas vai tēju no Indijas? Ekonomika stāvēja uz vietas? :)
Vai otrā pasaules kara laikā bija bezskaidras naudas norēķini? Vai tanki apstājās, lidmašīnas nelidoja, rūpnīcas neko neražoja, palīdzību no Amerikas nesūtīja?
Pirms 200 gadiem valūta bija pakļauta zeltam un sudrabam. Kopš 1971 gada 99% padaukes valūtas nav pakļautas zektam un sudrabam. Tās ir fiat valūtas kas balstas uz politikiem ekonomiskiem procesiem kā arī saboedribas uzticībai.
Tad kāpēc mums nekad, nekam nepietiek naudas, ja mēs to visu laiku drukājam klāt, nevis rokam ārā no zemes dzīlēm?
Nu, ja Tev ir švedu burka un pārējiem, tad pārskaitījumi ir bez maksas savā starpā vai kaut vai Revolut maksājumi ir bez komisijas maksas..
Cik tev gadu un vēl pasakām tici? Atver swedenes konta pārskatu un paskaties cik bankai samaksā Pamatkomplekta mēneša maksās. :) Vari mainīt saskaitāmos vai reizināmos vietām, bet summa no tā nemainās!;)
Nedaudz izbrīna vidējā maksājuma summa: 1125 EUR ja skatāmies pēc šiem datiem “”vidēji dienā veikti 2.4 milj. maksājumu 2.7 mljrd. eiro apjomā”. Vai nu patiešām esam turīga valsts vai šajos datos ir arī maksājumi starp juridiskajām personām. Ja tā, tad šie dati tā īsti arī neko neatspoguļo.
Šo summu būtu interesanti paskatīties, ja blakus noliktu ciparus ar naudas apjomiem, kas kopumā tiek izņemti no bankomātiem. Tas iedotu pilnāku ainu, cik īstenībā ne-/labi iet vai neiet ar to bezskaidro naudu.
Latvija bez šaubām ir viena no bagātākajām.Es to redzu katru dienu.Eiropā nav daudz tādu,kur jau vismaz 10 gadu garumā vari redzēt visjaunāko mašīnu klāstu lielā daudzumā.Ne Austrijā,ne Vācijā,ne Itālijā ielās neredzēsi visu to skaistumu,kas ir pie mums un tādā daudzumā.Nedēļa no auto izstādes pagājusi,bet jaunie «Mustangi» jau te.Par «Poršiem» nemaz nerunājot.Un pēdējā gada laikā,veikalos norēķinoties par pārtiku,liekas esmu gandrīz vienīgais,kas maksā ar karti.Kādas te vēl šaubas:)?
Mums acīmredzot ir iespaidīgs karuseļu parks un te nav runa par Disnejlendas tipa karuseļiem un piedevām viss vēl tādā pelēkā miglā ;)
Neaiztieciet baņķierīšus 😡