Vācu autobūves milzis Volkswagen panācis vienošanos ar arodbiedrībām, liekot punktu darbinieku streikiem un protestiem, kas pēdējo nedēļu laikā satricināja autoražotāju. Vienošanās starp iesaistītajām pusēm paredz gan darba vietu samazināšanu, tāpat efektivitātes uzlabojumus un izmaksu samazināšanu, tomēr galavariants ir daudz mērenāks nekā VW vadības sākotnējais piedāvājums, darbiniekiem nodrošinot tik ļoti svarīgo darba drošības aspektu, proti, masveida atlaišanas un rūpnīcu slēģšana Vācijā nenotiks.
Kad vienošanās stāsies spēkā, tiek cerēts ietaupīt apmēram 4 miljardus eiro ik gadu. Rūpnīcu kapacitāte tiks samazināta par 750 tūkstošiem vienību, tāpat nākamo 5 gadu laikā par 35 tūkstošiem cilvēku tiks samazināts darbinieku skaits. Tiesa, nenotiks atlaišanas, bet štatu samazināšana notiks citādi – uz tā rēķina, ka cilvēki izvēlas nomainīt darbavietu, dodas pensijā un citu tamlīdzīgu iemeslu dēļ. Aizejošo darbinieku vietā netiks piesaistīti citi cilvēki.
Šīs vienošanās nosacījumi krietni mērenāki nekā bija sākotnējais piedāvājums no Volkswagen vadības, abām pusēm beigu beigās panākot kompromisu. Volkswagen koncerna izpilddirektoram Oliveram Blumem šī ir iespēja turpināt darbu, izlabojot iepriekš pieļautās kļūdas, un cenšoties tikt galā ar problēmām, kas radušās zaudējot pozīcijas Ķīnas tirgū, kā arī saskaroties ar problēmām pārejā uz elektroauto. Pēc tam, kad tika paziņots par jauno vienošanos starp autorazotāju un arodbiedrībām, Volkswagen akciju vērtība nedaudz palielinājās, tomēr tās ne tuvu nav tik vērtīgas kā gada sākumā – salīdzinot ar gada sākumu, VW akciju vērtība šobrīd ir kritusies par vairāk nekā 20%.
Viens no atslēgas punktiem ir pārkārtošanās ar rūpnīcām – VW Golf ražošana no Volfsburgas tiks pārcelta uz Meksiku, taču Volfsburgā ražos elektrisko Golf. Tas tiks ražots uz jaunas platformas, kas šobrīd tiek attīstīta kopā ar Rivian, bet tirdzniecībā šim modelim būtu jānonāk tikai ap 2029. gadu. Samazināsies Cvikavas rūpnīca, no kurienes tiks pārcelta ID.3 un ID.4 ražošana, šiem modeļiem turpmāk tiekot ražotiem Volfsburgā un Emdenā, savukārt Cvikavā galvenais uzsvars būs uz Audi Q4 e-tron ražošanu.
Koncerna vadība to pamato ar centieniem optimizēt ražošanu vienlaikus saglabājot Vāciju kā centrālo ražošanas vietu.
Volkswagen krīze, protams, piesaistīja arī politiķu uzmanību, Vācijas pašreizējam kancleram Olafam Šolcam aicinot rast risinājumu un nepārcelt ražošanu prom no valsts. Panākto vienošanos novērtējis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks. “Mums visiem jāstrādā kopā, lai atkal atjaunotu un stiprinātu mūsu auto nozari, dodot tai svaigu impulsu pārejā uz elektromobilitāti. Tas ir svarīgi, lai mēs saglabātu darbavietas un ražošanu šeit Vācijā.”
Darbinieki tikmēr piekrituši atteikties no dažādām finansiālajām kompensācijām un bonusiem, kas viņiem parasti pienāktos, balstoties uz dažādiem iekšējiem līgumiem. Arī tas, protams, ļaus ietaupīt vērā ņemamus līdzekļus.
Viens no Volkswagen krīzes iemesliem bija tieši elektroauto – tie izrādījušies ne tik konkurētspējīgi kā cerēts, turklāt tirgus izaugsme nenotiek tik strauji kā cerēts vēl pirms dažiem gadiem. Komplektā ar ķīniešu autoražotāju straujo izaugsmi ne tikai vietējā tirgū, bet arī Eiropā un Ziemeļamerikā, Volkswagen radās problēmas. Jāatzīst, ka arī mašīnu augstās cenas un daudzās ziņas par programmatūras problēmām noteikti nenāca par labu klientu uzticībai VW zīmolam un visam koncernam kā kopumam.
Volkswagen finanšu direktors Arno Antlics pēc vienošanās pauda, ka šis darījums ražotājam sniedz tik ļoti nepieciešamos ietaupījumus, viņam runājot ar piesardzīgu optimismu. Antlics gan uzsvēra, ka Volkswagen jāturpina intensīvi strādāt, lai uzlabotu rūpnīcu efektivitāti, kā arī dažādus citus iekšējos procesus, lai veicinatu savu konkurētspēju, mazinātu izmaksas un spētu konkurēt ar citiem ražotājiem gan tehniski, gan cenas ziņā.
“Tagad tikai sāksies īstais darbs. Mums ļoti daudz jādara, lai uzlabotu darba efektivitāti mūsu rūpnīcās Vācijā, uzlabojot dažādus procesus un nodrošinot kompānijas pāreju uz elektromobilitāti,” izteicās Volkswagen finanšu direktors.
Volkswagen vadība arī apņēmusies līdz 2030. gadam gādāt par darba drošību, proti, tas nozīmē, ka nenotiks kolektīvā atlaišana un darbavietas ir drošībā. Tas bija viens no galvenajiem strīdu cēloņiem, VW faktiski pārkāpjot pašu koplīgumā ierakstītās lietas. Skaidrs, ka arī darbinieku arodbiedrība rūpīgi uzraudzis, vai koncerna bosi tik tiešām pilda solījumus un tiek darīts tas, kas sarunāts. Iepriekš izskanēja, ka VW vadītājs Blume ik gadu saņemot aptuveni 10 miljonus eiro lielu atalgojumu, no kura viņš nebija gatavs atteikties, to samazinot, kas, protams, izsauca diezgan asu reakciju gan starp darbiniekiem, gan sabiedrībā.



vw rupnicas neslegs, bet Drezdene un Osnabruka VW. partrauks razosanu 2025 un 2027 gada iespejams mekles kadu pirceju.
Kāds par ar kaut ko par kaut ko vienojies, bet laimīgie VW akcionāri varēs turpināt vērot ka kūst viņu nauda… vai arī steigā pārdot.