Elektrotīkla uzturētājs AS “Sadales tīkls” sadarbībā ar tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumu “Tet” sākuši darbu pie projekta, kas ļaus Latvijā ieviest jaunu elektroenerģijas elastības pakalpojumu risinājumu elektroenerģijas tīkla pārslodžu efektīvākai pārvaldībai. Šāds risinājums patlaban ir aktuāls, jo pieaugošais saules paneļu un vēja ģeneratoru, elektroauto un to uzlādes staciju skaits palielina izkliedētās ģenerācijas apjomus un rada jaunus slodzes pīķus elektrotīklā. Risinājumu plānots izstrādāt, ieguldot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu.
Projekta laikā plānots izstrādāt un testēt platformas prototipu, ar kuras palīdzību elektroenerģijas tirgus dalībnieki spētu efektīvāk pārvaldīt elektroenerģijas tīkla slodzes un uzlabot tīkla stabilitāti. Nākotnē tas var mazināt nepieciešamību pēc dārgiem infrastruktūras uzlabojumiem, savukārt klientiem tas sniegtu iespēju pielāgot elektroenerģijas patēriņu, par to saņemot kompensāciju. Šāds rīks arī palīdzētu veicināt tālāku atjaunīgo energoresursu (saules un vēja) attīstību un pāreju no fosilajiem resursiem uz elektrību gan industriālajos procesos, gan mājsaimniecībās.
“Tehnoloģiju attīstības un Eiropas Zaļā kursa virzītās izmaiņas energoapgādē ir būtiskas, visai sabiedrībai nepieciešamas, taču tās nes līdzi virkni izaicinājumu, ar kuriem jāsaskaras visiem energoapgādes nozares spēlētājiem – gan pakalpojumu nodrošinātājiem, gan saņēmējiem. Šī projekta ietvaros izstrādāsim nepieciešamos tehniskos rīkus un informācijas tehnoloģiju sistēmas, lai veiksmīgi demonstrētu elastības pakalpojumu praktisko pielietojumu Latvijā”, uzsver Sandis Jansons, “AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs.
“Šis projekts ir īpaši nozīmīgs, jo Latvija ir pirmā valsts Baltijā, kurā tiek izstrādāti un testēti šāda veida elastības pakalpojumi. Projekta laikā izveidotā platforma palīdzēs labāk pārvaldīt tīklu un potenciāli var kļūt par jaunu biznesa iespēju elektroenerģijas tirgū. Ja testēšana būs veiksmīga, šāda sistēma būtiski mainīs to, kā tiek pārvaldīts elektroenerģijas patēriņš Latvijā,” uzsver Uldis Tatarčuks, “Tet” galvenais izpilddirektors.
Projekts apvieno nozares dalībniekus – no enerģijas ražotājiem un tirgotājiem līdz pat gala lietotājiem, kas piedalās slodzes pārvaldīšanā. Iecerētā platforma ļaus elektroenerģijas piegādātājiem un tirgotājiem prognozēt tīkla pārslodzes un piedāvāt risinājumus, kas balstās uz patērētāju brīvprātīgu elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas samazināšanu pārslodzes laikā. Tas nozīmē, ka lietotāji, pielāgojot savu elektroenerģijas patēriņu, varēs palīdzēt novērst tīkla pārslodzes un par to saņemt kompensāciju.
Jaunais elastības pakalpojuma risinājuma prototips spēs nodrošināt pilna apjoma pakalpojuma testēšanu visiem pilotprojektā iesaistītajiem dalībniekiem.



Nesaprotu – kas tieši netur krunku? Transformatori? Augstspriegumu līnijas? 240V vadi? 🤔
Vai nevar to lieko enerģiju pērvērst siltumā un akumulēt pieņemsim ūdenī lai ziemā būtu lētākas siltuma uzturēšanas izmaksas pašvaldībās?
Akumulēt kur?
Pašvaldības vulkānā. Vai geizerī.
Skandināvi akumulē smiltīs. Uzsilda pāris simtus līdz tūkstošus tonnu ar smiltīm un izmanto apkurē, elektrības ražošanā. Tad vēl ir kinētiskās baterijas, nu tādas, ko LV salika šogad, lai atslēgtos no RUS tīkla… tik tik publiski adreses pateica, ka 2 mig to var izlabot, un kā ievērojām ar Rēzeknes novadā notikušo, arī shahed var tik tālu mierīgi aizlidot… viens no kaļiņingradas, otrs no ruslandes…
Pieņemsim katlu mājā uzstādi tenu kas uztur temperatūru, visa pilsētas apkures sistēma kā akumulācijas tvertne. Kaut gada sākumā varētu uzkurbulēt to siltuma tilpumu lielo ¯\_(ツ)_/¯
Uzbūvē torni kurā pa dienu kad spīd saule uzvelk augšā 100 tonnīgu betona gabalu, bet pa nakti tas betona gabals laižas lejā un griež ģeneratoru.
ja sadales tikli ir noslēguši līgumus un uz papīra garantējusi 4-5 reizes lielaku jaudu, ka faktiski pieslēgums gala lietotājam, tad tur nekads lattelecom negkabs un cik isti latvijas pseidoprijekts izmaksas un lielie energiekartu ouznemumi jau sen to ir izdarijusi un ta pievienota vertiba ir daudz lielaka par piku izķeršanu.
acimredzot ir joprojam lieki ES lidzekli ko ir jaapgust ari ja nekas nesanaks
Kā tad, sakaru oparatoram ir pieredze ar interneta Mbit/s. Pieslēguma nosaukums: “100 Mbit/s”, bet līgumā ierakstīts ka garantē ne mazāk kā 2Mbit/s.
Tātad, ja maksā par 20A pieslēgumu, tad brīžos, kad varēsi saņemt 5A, atrēķinās proporcionāli no ampēru maksas.
Tie, kas Latvijā dzīvo ne pirmo gadu jau noprata, kas te būs. TET jau ir pieredze enerģijas tirgošānā kā neizdevīgākajam piedāvājumam. Tagad viņi uztaisīs neprātōgu risinājumu, lai ST varētu vainot saules mikroģeneratoru īpašniekus savās neizdarībās. Tas jau nekas, ka savulaik ar ārprātīgiem tarifiem un Nordpool “stabilitāti” paši mums uzspieda to mikroģenerāciju.
Man patīk, kā Sadales tīkls raujas un labo savas lažas. Un ko viņi teica pitms 4-5 gadiem?
PSRS laikos tīkls jau tika būvēts sazin kādām slodzēm, rūpnīcām utt. Un LV jau ir gatava mikroģeneratoriem, uzlādes tīkliem utt. A tagad degošu pakaļu skrien un mēģina kaut ko salāpīt. Izrādās ne visi var ražot tos pašus 10 kW. Uz manas ielas, pilsētā, nav fiziski iespējams visiem kaimiņiem likt saules paneļus, jo skapis neļauj, bet te tak bija netālu rūpnīca, un nekā, PSRS laiku tīkls, kurš ir ticis “modernizēts” kā izrādās saulainās vasaras dienās netur slodzi….