Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug. Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.
Darba sludinājumu skaits mazinājies
Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.
Līdz ar to var teikt, ka šis ir darba devēju gads, – respektīvi, mēs izvēlamies, kuri pie mums strādās, nevis otrādi. Šogad nevienu reizi neesam izmantojuši ārpakalpojumu, lai atrastu jaunus darbiniekus – tikai darba sludinājumu portālus, un ar to palīdzību arī pieņēmuši darbā vajadzīgos speciālistus.
Lai arī mēs paši mākslīgo intelektu izmantojam gan uzņēmuma iekšējām vajadzībām, gan arī sniedzot ārpakalpojumus saviem klientiem, pagaidām vēl darba sludinājumos neesam darbiniekam vajadzīgo prasmju prasībās minējuši, ar kādiem mākslīga intelekta rīkiem viņam vajadzētu spēt strādāt. Iespējams, ka drīz tas būs nepieciešams. Esam redzējuši, ka IT jomas kolēģi tā nereti dara. Tie ir uzņēmumi, kuri ir sapratuši, kādu īpašu risinājumu viņi vēlas būvēt.
Pieņemot darbā programmētāju, mums ir svarīga cilvēka personība, zināšanas, pieredze, spēja adaptēties un iekļauties darba ritmā. Pagaidām mākslīgā intelekta programmu pielietojums nav tik sarežģīts, lai speciālists, kuram piemīt visas iepriekšminētās kompetences, nespētu vajadzības gadījumā ātri papildus apgūt vajadzīgo arī šajā jomā.
Par programmētājiem pārkvalificēto jauno speciālistu pārprodukcija
Neskatoties uz to, ka Latvijas IT industrijā bieži tiek runāts par darbinieku trūkumu, šobrīd ir segments, kur pat ir novērojams zināms speciālistu pārsātinājums. Proti, pašreiz darba tirgus ir ļoti blīvs ar programmētājiem – iesācējiem, cilvēkiem, kuri pārkvalificējas no kādas citas profesijas. Šie cilvēki meklē darbu, bet nevar atrast savām zināšanām piemērotu, lai gan pieredzējušu IT speciālistu darba tirgū aizvien trūkst. Citiem šis darba meklēšanas process ieildzis uz pusgadu, gadu.
Savulaik bija diezgan populāri iegūt jaunu profesiju IT jomā, bija atbalsts, bet tagad cilvēki saskaras ar realitāti, ka uzsākt darbu jaunajā profesijā nav viegli. Protams, ka ir veiksmes stāsti, bet tie galvenokārt saistīti ar cilvēkiem, kuri arī līdzšinējā darbā veica pienākumus, kur bijusi nepieciešama matemātiskā domāšana. Cilvēka kopējās zināšanas nav iespējams tik strauji mainīt, visu no jauna iemācīties nav viegli. Primāri pārbaudām matemātisko, loģisko domāšanu, šie ir svarīgākie pārbaudījumi, ja ņemam darbā kādu, kurš pārkvalificējas, vēlas strādāt par jaunāko programmētāju. Tomēr, ja ir iegūts augstskolas diploms datorzinātnē, tas nozīmē, ka cilvēks ir orientēts uz mērķi un spēj to sasniegt, kā arī ir ar mums nepieciešamajām zināšanām, viņam ir profesijai atbilstošās kompetences. Absolventiem vēl nav darba pieredze, bet viņu prāts ir trenētāks un ātrāk apgūst papildus mums vajadzīgo.
ChatGPT bez cilvēka gala produktu vēl nespēj izveidot
Mēs, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi un organizācijas, regulāri veicam savas darbības stratēģijas atjaunošanu, un izstrādes darbos esam sākuši pielietot MI. Tas atvieglo programmēšanas darbus, piemēram, koda uzrakstīšanu. Esam iegādājušies ChatGPT licences, un programmētāji var apskatīties jau kādus mākslīgā intelekta sagatavotus koda gabalus. Koda rakstīšanā un skenēšanā jau kādu laiku izmantojam pieejamos MI asistentus.
Arvien biežāk ir redzami piemēri, kad IT uzņēmumi savā darbā izmanto MI rīkus, testē, kā tos labāk izmantot automatizācijas procesā, kā savus risinājumus paplašināt ar šiem ChatGPT risinājumiem, jaunos produktus sāk piedāvāt tirgū. Tā ir kā sniega bumba, kas veļas un kļūst lielāka.
Patlaban mēs uz MI skatāmies, kā uz rīku, kas mums palīdz vēl labāk automatizēt procesus, kā ātrāk, kvalitatīvāk un vairāk paveikt darbus, nevis kā uz iespēju samazināt darbinieku skaitu. Nedomājam, ka tik ātri piepildīsies pasaulē populārās prognozes par darbinieku strauju aizstāšanu ar MI rīkiem. Darbiniekiem var pamainīties veicamie darba uzdevumi, bet neredzam, ka jau šobrīd varam rīkam dot komandu, lai tas izpildītu programmas koda sarakstīšanu konkrētai specifikācijai: “Lūk, gatavs jaunais kods! Lietojiet!”
Izmēģinot MI iekļaušanu koda rakstīšanā, esam konstatējuši, ka reizēm tas ved pa nepareizo ceļu, un cilvēks – zinošs darbinieks ir tas, kurš konstatē kļūdu un regulē tālāk šo procesu, lai tomēr uzrakstītu pareizi. Tuvākajos gados tas noteikti arī īpaši nemainīsies – mākslīgais intelekts palīdzēs ar vienkāršiem uzdevumiem, bet, kur nepieciešamas lielākas zināšanas matemātikā, algoritmu pielietošanā u.tml., izšķirošā nozīmē būs darbiniekam. Ja lietas ir komplicētas, robotam tas vēl nav pa spēkam, viņam ir jāiedod precīzi uzdevumi, kas ne vienmēr ir iespējams. Vispirms mākslīgais intelekts jāapmāca, lai iegūtu pareizās atbildes, kas komplicētās sistēmās pagaidām nav iespējams, tas tupinās mācīties. Līdz ar to vismaz šobrīd nav pamata apgalvot, ka ar MI varētu būtiski ieekonomēt uz cilvēkresursiem. Vienlaikus pieļaujam, ka Junior līmeņa speciālistu, kam jāveic vienkāršākie uzdevumi, skaits tiešām varētu nākotnē MI jaudas dēļ samazināties.
Tajā pašā laikā jāatceras, ka MI ir ne tikai iespēja, bet arī risks. Runa nav tikai par tā pareizu izmantošanu, piemēram, koda rakstīšanā, bet arī par informāciju, kādu mēs iepriekšminētajam ChatGPT sniedzam. Tā, piemēram, mums ir iekšējie noteikumi darbiniekiem, kādu informāciju drīkst un kādu nedrīkst apstrādāt ar MI palīdzību. Par drošību šajā ziņā tiek domāts arī ES līmenī, lai MI jomā veidotos droša un tiesiska ekosistēma.
Tas nozīmē, ka MI sniedz lieliskas iespējas attīstīt un uzlabot mūsu darba procesus, taču tas jāizmanto uzmanīgi un atbildīgi. Tā ieviešana nepieprasa tūlītēju cilvēka darba aizstāšanu, bet gan sadarbību un atbalstu, īpaši sarežģītu uzdevumu veikšanā. Ir būtiski izveidot stingrus noteikumus, kas palīdzētu aizsargāt sensitīvu informāciju un novērstu drošības riskus. MI nākotne ir daudzsološa, bet tā potenciāls pilnībā realizēsies tikai tad, ja mēs to apvienosim ar cilvēka zināšanām un prasmēm.
MI pagaidām nespēj izkonkurēt IT speciālistu – jākrāj zināšanas pašiem
Sākas jaunais mācību gads un mūsu vēlējums jauniešiem cītīgi krāt zināšanas eksaktajos priekšmetos, kas noteikti nākotnē, ja vien būs vēlme, sniegs iespēju strādāt arī labi apmaksātajā IT nozarē. Katrā ziņā IT studentu skaits pasaulē aizvien pieaug. Darba ikdienā redzam, ka par prasmīgu programmētāju kļūst tikai uzcītīgākie, kuriem ir attīstīta matemātiskā un loģiskā domāšana, kuri daudz interesējas un nemitīgi krāj papildu zināšanas IT jomā – profesionāļi nekad neapstājas krāt prasmes un zināšanas. Jaunas zināšanas ir apsveicamas jebkurā vecumā, bet masveidīga pārkvalificēšanās par programmētājiem ir radījusi jaunāko programmētāju – to, kuri sāk programmēt, ne vecuma ziņā jaunāko – pārprodukciju Latvijas IT tirgū, daudziem cerības par tūlītēji labi atmaksātu darba šajā profesijā nav atmaksājušās.
Reālie darba uzdevumi nozarē ir tādi, kuri vismaz pašreiz vēl prasa cilvēka plašās zināšanas un iesaisti, un pagaidām ne MI, ne kāds cits robots nespēj pilnībā automatizēt mūsu darbā nepieciešamos procesus, pēc specifikācijas pilnībā uzrakstīt kodu u.tml. Ņemot vērā straujo digitalizācijas gaitu, iespējams, tas var notikt pārskatāmā nākotnē, bet ne šodien – MI ir varens virzītājspēks, bet pagaidām ne tik spēcīgs, lai pilnībā konkurētu ar IT speciālistu.
Šis ir informācijas tehnoloģiju sistēmu programmēšanas uzņēmuma SIA “Codex” valdes viedoklis par mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu, kā arī aktualitātēm IT darba tirgū kopumā.
Varēja pavākt statistiku, kas tas par profesijām no kurām pārkvalificējas par programmētājiem. Iespējams ka aprakstītajiem indivīdiem ir vel cits ne mazāk labs (varbūt pat labāks) pielietojums darba tirgus tehniskajā sfērā. Tikai attiecīgās darba vietas publiski nezīmējas, tapēc nav tik vienkārši atrodamas.
Narkotikas, ieroču tirgus? :)
Tā nav tehniskā sfēra, bet izklaide un pakalpojumi.
Es teiktu, ka pirmās nepieciešamības preces un aizsardzības joma
Narkotikas – pirmās nepieciešamības prece? :D Nu kādam varbūt tā ir.
Umm NLP šeit ir Natural Language Processing. Neirolingvistiskā programmēšana ir galīgi cita joma 😁
Tā gan. Ir liels piesātinājums ne tikai ar jauniem speciālistiem un tiem kas pārkvalificējušies, bet arī nebeidzams skaits atbalsta programmu kas joprojām turpina reklamēt IT kā sapņu profesiju. Laika jautājums līdz visas šīs programmas radīs tik lielu piesātinājumu ka tirgus to nespēs pavilkt. Katrs otrais ar viduvēju izpratni par programmēšanu centīsies tikt IT firmās jo nauda tur protams ir laba. Bet nevienam nevajag tik daudz jauniņos, esmu to teicis jau kopš sākās visas IT Tech Girls un tamlīdzīgās programmas. Mērķis atbalstāms, bet kopumā nesamērīgs. Drīz vien redzēsim iztrūkumu citās profesijās un iesim to pašu ceļu visus vēlreiz pārkvalificējot. Un cietīs diemžēl tie paši cilvēki.
Ir ļoti daudz tādu, kas uz IT ir pārmetušies tikai naudas dēļ, tiem noteikti nebūs viegli.
Viens radagabals savu bērnu par katru cenu gribēja izmācīt un iedabūt IT jomā, kaut gan viņam tas absolūti neinteresē. Nu tad tagad ir reality check, ka darbu dabūt nevar, un arī tās mācības ir pazaudēts laiks (nosacīti).
Ja laidīsi luni IT jomā, neko nenopelnīsi. Ja nav vēlmes un neinteresē, labāk uzreiz skatīties ko citu.
Ja gribi laist luni – tēmē uz valsts vai pašvaldības iestādi. Arī atbildības nekādas, sliktākajā gadījumā var tiesāties par atlaišanu un arī tad dabūt kompensāciju.
Desmitniekā.
pilnīgas muļķibas.
tā parasti gvelž tie, kas līmē asfaltu vai līmeņo gulšņus.
un iedomājas, ka tur nu tiešām visi to vien tik dara kā dzer kafiju … nu akurāt kā EV pie uzlādes.
Redz kas ir – izmetot no kabinetiem 2/3 birokrātu-liekēžu (it īpaši no augšējiem stāviem) dzīve nekādi neapstāsies, pat vienkāršāk ritēs jo nebūs kas liek mietus spieķos. Bet izņemot no aprites 2/3 asfalta līmētājus, gulšņu līmeņotājus, vistu audzētājus, maizes cepējus, santehniķus u.t.l. sekas sajutīs jau pēc dažām dienām.
Piekristu ka tur visi cītīgi sviedros strādā ja nebūtu tā, ka uz jebkuru jautājumu valsts institūcijām atbilde jāgaida apaļi 30 dienas (likumā noteikta kārtība, jāatbild LĪDZ 30 dienu termiņā). Un tad vēl to saņemot jāmēģina saprast kas tajos pātaros “sadaļas punkta apakšpunkta norāde” 3 lappusēs domāts, jo prasiji tā, ka būtu jāsaņem atbildi “jā” vai “nē”. Un par to ka cilvēks kas grib vienkārši veikli un labi izdarīt vienkāršus darbus (tai vietā lai ieslīktu birokrātiskās darbībās) tur nesadzīvo ar sistēmu ir tas ko redzu apkārt.
Tā kā nebūt nav muļķibas, maksimums “ne 100% taisnība”.