Barselona nav pirmā pilsēta, kas uzliek ierobežojumus īstermiņa īrēm, bet Barselona noteikti būs skaļākais piemērs, kam varētu sekot arī citas pilsētas. No 2029. gada netiks pagarinātas īstermiņa īres licences, kas izbeigs Airbnb un citu īstermiņa īres platformu darbību pilsētā.
Šāda īstermiņa dzīvokļu un māju īre rada galvassāpes vietējiem iedzīvotājiem – viesi mēdz būt skaļi, vietējie sūdzās par vēsturisko vietu pārmaiņām, bet vissliktākais ir īpašumu cenu celšanās. Cenu celšanās izspiež no pilsētas iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Esošās licences būs derīgas līdz 2028. gada nogalei, pēc tam tās nepagarinās. Kāpēc tik ilgi? Lai varētu atgūt vai vismaz daļēji atgūt investīcijas.
Barselona nav pirmā, kas šādi rīkojas. Ņujorka, Vankūvera un Tokija jau šobrīd regulē īstermiņa īres tirgu, Sanfrancisko un Sietlā ir ierobežojumi, kas neļauj vienam cilvēkam uzturēt vairākas īstermiņa īres vietas, Dallasā šāda īre ir pavisam liegta dažādās vietās pilsētā, Londonā, Amsterdamā un Parīzē ir ierobežots īres nakšu skaits. Barselona ar savu pieeju būs visagresīvākā pret īstermiņa īri. Viesnīcu un hosteļu darbību šis neietekmēs.
Ienākumi no tūristu izmitināšanas vairs nepaliks vietējo iedzīvotāju kabatās, bet aizies Viesnīcu ķēžu īpašniekiem, kas parasti nav vietējie. Nu neko, vietējie varēs iet strādāt viesnīcās…
Un tā kā nav alternatīvas tad varēs arī cenas par numuru viesnīcā optimizēt, tā teikt
Lielākajai daļai patiesi vietējo iedzīvotāju vairāk rūp, ka ir pieejami īres dzīvokļi.
Lielākajai daļai – kā? Vai kuru? Man jau patīk šie izteikumi kas sit pušu pat britu zinātnieku vispārzināmos atklājumus. Ja cilvēks var gūt ienākumus no sava īpašuma, pašvaldībai ir jārada stimuls iznomāt vietējiem (nodokļu atlaides vai citi labumi), nevis jāaizliedz. Ūdens vienmēr izgrauž klinti un zāle izaug cauri asfaltam, bet komunistu piemērs šķiet tik acīmredzams, bet daži par to negrib zināt….
Ja ceļo viens vai kā pāris , tad viesnīca ir ok. Ja ceļo ar ģimeni tad viesnīcās pidāvāto nummuriņu skaits strauji sarūk, bieži vien tie ir ekskluzīvāki un maksā vairāk, savukārt ņemot divus nummuriņus maksā dubultā.
Viss ir vienkārši – jebkura koplietošanas lieta – īpašumi, auto, skūteri vai jebkas cits – totāli degradē sabiedrības atbildību. Tipa, es notīšos, aiz manis kaut izgāztuve paliek. Nav mans, kam taupīt?
Īstermiņa sabiedrība, kura arvien skaļākus bet tukšākus lozungus sauc par ilgtermiņu. Neskaties uz maniem darbiem, klausies manos vārdos!
Kā lai ņem. Tad jau arī viesnīcas vai takšus izdemolētu.
Kāpēc dzīvoklī nevarētu kulturāli uzvesties?
Nu re, te arī izskaidrojums lielajam avāriju skaitam uz mūsu ceļiem – koplietošanas ceļi degradē atbildības sajūtu. Ja katrai mājsaimniecībai būtu ik mēnesi papildus jāmaksā piem. eur200-300 par to lietošanu, varbūt tas liktu justies atbildīgiem par to izmantošanu?
Gan jau ka vietējo viesnīcnieku lobijs. Ja gribētu risināt, kas liegtu ieviest drošības naudu līdzīgi kā auto nomās? Ja esi kādam traucējis, tas ir izsaucis policiju, fakts ir fiksēts un no depozīta automātiski samaksā sodu pašvaldībai, ja vēl ir atlikums – to paņem abnb, un nākamreiz skaļais viesis uzvedīsies rāmāk vai vispār atsijāsies, kas arī tikai uzlabotu servisa kvalitāti.