Vairojot kompetenci pētīt un attīstīt kosmosa tehnoloģijas Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu komanda sekmīgi veic pirmo stratosfēras balona platformas lidojuma izmēģinājumu. Šogad plānoti vēl vairāki izmēģinājumi, trenējot studentu prasmes izstrādāt tehnoloģijas, kas raķetei ļaus sasniegt līdz pat 40 km lielu augstumu.
Startējot raķeti no stratosfēras balona, zemākas gaisa pretestības dēļ tā spēj sasniegt daudz lielāku augstumu, nekā palaižot to no zemes, skaidro komandas galvenais mehānikas inženieris Daniels Strankals.
RTU studentu un RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēnu komanda jau ir apliecinājusi prasmes būvēt raķetes – kā pirmie Baltijā viņi uzbūvēja un startēja divas lieljaudas raķetes, otrā raķete demonstrācijas lidojumā pārsniedza 1,9 km augstumu. Tagad studenti sev izvirzījuši ambiciozāku mērķi – izstrādāt ievērojami sarežģītākas kosmosa tehnoloģijas un piedalīties European Rocketry Challenge (EuroC), starptautiskās sacensībās, kur startē Eiropas lielāko universitāšu komandas, pievēršot globālās aviācijas un kosmosa industrijas skatienus Latvijai.
Lai raķetes starts daudzu kilometru augstumā no stratosfēras balona būtu tikpat stabils kā uz zemes, tā tiek palaista no speciālas platformas, kad balons ir sasniedzis noteiktu augstumu. RTU komanda ir izstrādājusi un pirmajā lidojumā pārbaudīja svarīgākās sistēmas – daudzfunkcionālu platformu nākotnes raķešu startiem un zemes antenu rotatoru precīzai platformas izsekošanai lielā attālumā. Tika arī implementēta platformas reāllaika triangulācija, lai noteiktu tās precīzu atrašanās vietu arī tad, ja GPS saskaras ar signāla traucējumiem vairāku kilometru augstumā, stāsta komandas galvenais programmatūras inženieris Gundars Matīss Melderis. Studenti turpina pilnveidot uztveršanas stacijas un antenas, lai būtu iespējams sazināties un kontrolēt platformu visa lidojuma laikā. Tiek veikti arī sistēmu programmatūras un elektronikas uzlabojumi, veidots digitālais misijas kontroles centrs datu pārredzamībai un kontrolēšanai reāllaikā, tiek pārbaudīta un verificēta bioloģisko pētījumu kamera, kā arī ieviests mehānisms, kas ļaus atkabināt raķetes starta platformu no stratosfēras balona jebkurā brīdī, tā nepieciešamības gadījumā pārtraucot lidojumu.
Paralēli studentu komanda izstrādā sistēmas bioloģiskajiem eksperimentiem, kas pavērs iespējas veikt pētījumus mikrogravitātes apstākļos ilgāku laiku un ar mazākiem izdevumiem, nekā tas šobrīd iespējams ar pieejamo infrastruktūru uz Zemes, papildina D. Strankals. Pirmajā stratosfēras balona lidojumā studenti arī testēja hermētisko korpusu, ko iespējams izmantot šādiem pētījumiem. Šajā pavasarī plānoti vēl vairāki izmēģinājuma lidojumi, lai pārbaudītu un turpinātu pilnveidot visu sistēmu darbību.
Kosmosu tehnoloģiju izstrāde RTU notiek zinošu mentoru – raķešu konstruktora Andreja Puķīša un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidenta Paula Irbina – vadībā programmā «Vertikāli integrēts projekts».
