Mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijai draud Eiropas Savienības sankcijas un sodi, ja igauņi līdz 2030. gadam nepabeigs Via Baltica pārbūvi savas valsts teritorijā. Viena no prasībām paredz, lai visi krustojumi tiktu pārbūvēti par divlīmeņu satiksmes mezgliem, tomēr igauņiem ir savas grūtības un problēmas.
Kā zināms, Via Baltica ietilpst TEN-T ceļu tīklā starp galvenajiem Eiropas autoceļiem. Lai arī šoseja ir ļoti noslogota un svarīga, lielākā daļa no tās šobrīd ir ar vienu joslu katrā virzienā. Tik noslogtam ceļam tas nekur neder, tāpēc līdz 2030. gadam jāveic dažādi pārbūves darbi, lai to padarītu drošāku un tas atbilstu Eiropas Savienības likumdošanai.
“Mums jāievieš divlīmeņu satiksmes mezgli visos krustojumos. Tas nozīmē, ka uz šosejas nevar būt krustojumi, kur būtu iespējami kreisie pagriezieni. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai ceļam pa vidu ir drošības barjera, tādējādi būtiski samazinot frontālās sadursmes riskus,” intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR saka Igaunijas Transporta administrācijas ceļu uzturēšanas daļas vadītājs Tarmo Mottus.
Šīs prasības pirmkārt attiecas uz Via Baltica posmu no Tallinas līdz Uulu ciemam Pērnavas apriņķī. Tur ikdienā pārvietojas no 8 līdz 30 tūksošiem transportlīdzekļu. Igauņiem ir tiesības piemērot atkāpes posmam no Latvijas robežas līdz Uulu ciemam, jo šajā posmā ikdienā pārvietojas mazāk nekā 5000 transportlīdzekļi, tāpēc to, iespējams nevajadzēs pārbūvēt.
Šobrīd nav precīzi skaidrs, kas tieši notiks, ja igauņi nepaspēs laikus veikt visus darbus, taču gandrīz droši, ka no sankcijām un sodiem neizmukt. Igauņiem arī jāmeklē papildus finansējums, lai visus nepieciešamos darbus varētu paveikt laikus. Šobrīd notiek ceļa pārbūves darbi no Uulu līdz Pērnavai, kur tiek būvēts 2+2 joslu ceļš un tas tiks pabeigts nākamgad. Tāpat Tallinas tuvumā ir 39 kilometri 2+2 un 2+1 joslu šosejas, bet arī tur būs jāveic dažādi pārbūves darbi, kas izmaksās ap 79 miljoniem. Igauņu aplēses liecina, ka, lai savas valsts teritorijā pabeigtu pilnīgi visus darbus, vajadzēs vismaz 274 miljonus eiro. Tiek rēķināts, ka iekļaušanās termiņos nozīmē divreiz lielākus ieguldījumus nekā tie pagaidām paredzēti – tie ir papildus 50 miljoni eiro gadā, lai Via Baltica paspētu pārbūvēt līdz 2030. gadam. Igaunijas puse arī norāda, ka iegūt Eiropas finansējumu šiem projektiem ir arvien sarežģītāk, jo daudzas valstis vēlas to iegūt un paralēli notiek arī iekšējā konkurence, jo notiek arī Rail Baltica būvniecība. Igauņiem varētu nākties segt aptuveni 50% projekta izmaksu.
Pamatīgi Via Baltica būvniecības darbi norisinās arī Lietuvā, posmā no Kauņas līdz Lietuvas robežai. Tur jau norit 2+2 joslu šosejas būvniecība un to iecerēts pabeigt pāris gadu laikā. Ja lietuviešiem viss notiks pēc plāna, 2025. vai 2026. gadā no Kauņas līdz Polijas robežai varēs aizbraukt pa 2+2 joslu šoseju. Polijā līdz Lietuvas robežai jau ir izbūvēts 2+2 joslu ceļš un tas pamazām tiek atvērts satiksmei – uzreiz aiz robežas ceļš jau ir vaļā un pa to notiek satiksme, bet atsevišķi posmi iecerētajā maršrutā tiek būvēti. Kad būs pabeigts šis projekts, lietuvieši līdz 2030. gadam plāno pārbūvēt atlikušo Via Baltica maršrutu līdz Latvijas robežai.
Izejot no tabulas links uz kuru ir zemāk par Igauniju būtu mazāk jāsatraucās, kā ar mūsu valsti būs, viss pats no sevis maģiskā veidā notiks? Par to neko neatradu rakstā.
https://tradingeconomics.com/country-list/corruption-index
Ja kritērijs ir auto skaits dienā, tad to varētu pieregulēt ar degvielas cenām…
Un turpmāk vest visas kravas ar divriteņiem.
Es to sapratu tā – paliks kravas auto un pasažieru autobusi, bet tie kas grib dzīvot ciemos, tur arī dzīvos. Savas kartupeļu vagas, savs kazu piens, viss savs un dabīgs, reizi nedēļā atbrauc autoveikals ar nepieciešamajām precēm. Un mobilais internets, protams))
Publika ar kazām būs spiesta pāriet uz 100% naturālo saimniecību un atslēgties no civilizācijas. Citādi viņi vnk nosprāgs badā dēļ naudas trūkuma, jo nevarēs norēķināties ar pārējo pasauli. Vispār tas ir nonsenss. Tāpat kā ex-kolhozu tantes ar 1-2 govīm.
Kā reiz tantes ar divām govīm bija pirms kolhoza , kas tām šīs govis atņēma .
Ned… Tantes ar 2 govīm pirms kolhoza vnk nevarēja izdzīvot. Vai arī ja izdevās, par dzīvošanu to nevarēja saukt. Piemēram izlasi kaut vai mūsu pašu klasiķus.
Kāpēc nosprāgs badā? Dārzeņus un gaļu audzēs paši, maizes piegādes – vietējā mēroga, nevis no Igaunijas otra gala. Ja kāds grib ēst avokado u.c. lietas no pasaules otra gala – autoveikals, vietējais veikals vai ja dikti gribās, sēdies auto un dragā 20-50km līdz pilsētai līdz apniks maksāt $$$ par kārumiem.
Nauda? Nu, kaut ko taču tur ražos – materiālo vai intelektuālo produktu, bez tā neviens neizdzīvos.
Runa jau tik par to, ka nafig nav vajadzīgs dzīvot laukos un katru dienu dragāt ar auto 50-100km vienā virzienā uz pilsētu, kas rada gan sastrēgumus, gan piesārņojumu, gan avārijas dēļ pārgurušajiem vadītājiem, kas nesagaidīja brīvdienas lai izgulētu miegu.
Mēs tā kā par 2 dažādām lietām runājam. Es par naturālo saimniecību, tu par vietējo saimniecību un protekcionismu :)
> ja igauņi nepaspēs laikus veikt visus darbus ..
Skatoties kādā tempā igauņi pārbūvēja A2 posmu līdz Bērzkrogam, vienīgā problēma varētu būt tikai naudas jautājumi..
Tad jau Latvijai arī vajag iešķiebt sodu par VIA Baltica posmu caur Ādažiem! :D
ViA Baltica tiek plānots jauns maršruts no Saulkrastiem uz Vangažiem, taču būvniecība sāksies pēc 2030. gada https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/
Bet no ķekavas apļa līdz grenstālei tue viss pavisam ok?
Visu 4 joslas un divlīmeņnieki?
Grenctāles virzienā E67 tranzīta ceļam Iecava un Bauska ir kauna traipi. Pie mums ‘Via Baltica’ vietā ir ‘apskati Latvijas pilsētas un ciemus’. Labi, ka tagad apbrauc Saulkrastus, tiks garām Ķekavai. Paliks Baltezers, Ādaži un stūķēšanās uz apvedceļa (te jāizceļ P5/A4-E67/E22 regulētais krustojums Kokneses virzienā). LV E67 jau netiek galā ar 30 tūkstošiem ikdienas labos apstākļos