Lai veicinātu klimata tehnoloģiju attīstību Baltijā, inovāciju vadības uzņēmums “Helve” kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas domes atbalstu ir izveidojis jaunu pirmsakselerācijas programmu “Future Hub Climate”. Pirmsakseleratora mērķis ir palīdzēt idejas stadijas jaunuzņēmumiem no visas Baltijas izstrādāt savus produktus un nekavējoties tos pārbaudīt praksē, sadarbojoties ar pieredzējušiem lielajiem uzņēmumiem. Programma notiks no oktobra līdz decembrim, un pieteikšanās ir atvērta līdz 12. septembrim šeit.
“Klimata tēmas jau ilgu laiku dominē mediju virsrakstos, un laika gaitā tās kļūst arvien aktuālākas. Tēmas nozīmīgumu apliecina fakts, ka klimata tehnoloģijas jau gadiem ilgi ir visstraujāk augošā investīciju vertikāle Eiropā. Lai gan Baltijas klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir liels potenciāls strauji augt tehnoloģiju pasaulē, ekosistēmā ir zināmas nepilnības, kas kavē ātrumu, kādā jaunuzņēmums spēj nonākt pie pirmajiem klientiem un investīcijām. Mēs ticam, ka “Future Hub Climate” palīdzēs šīs nepilnības novērst, ne tikai sniedzot nelielu, bet svarīgu kapitālu produkta izstrādei, bet arī sniedzot uzņēmumiem iespēju pārbaudīt savus produktus tirgū kopā ar pieredzējušiem uzņēmumiem,” atklāj Āris Brencis, “Future Hub Climate” programmas vadītājs.
“Future Hub Climate” programma ir veidota uz esošās kopraides programmas “Future Hub “pamata, kas jau vairāk nekā 3 gadus palīdz lielajiem uzņēmumiem risināt aktuālus biznesa izaicinājumus, piesaistot jaunuzņēmumu palīdzību. Taču “Future Hub Climate” jaunuzņēmumi un lielie uzņēmumi nonāk mainītās lomās – programma prioritizē jaunuzņēmumu vajadzības, kamēr uzņēmumi ieņem atbalsta lomu.
No šodienas “Future Hub Climate” aicina agrīnās stadijas klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumus no visas Baltijas pieteikties pirmsakselerācijas programmai, kuras mērķis ir palīdzēt jaunizveidotajiem uzņēmumiem noteikt savu produktu gatavību ieiešanai tirgū. Programmas mērķis ir uzņemt 8 daudzsološas komandas, lai atbalstītu tās ar līdz 5000 EUR finansējumu produkta izstrādei un savienotu ar korporatīvajiem uzņēmumiem, lai 10 nedēļu laikā veiktu produktu validāciju.
“Jaunuzņēmumu skaits ir cieši saistīts ar katras valsts inovācijas jaudu un spēju konkurēt globālā līmenī. Mēs esam pārliecināti, ka ir būtiski atbalstīt jaunu jaunuzņēmumu izveidi un attīstību Latvijā. Mēs cieši sadarbojamies ar vietējo ekosistēmu šī mērķa sasniegšanā. Tā kā klimats ir globālās politiskās dienaskārtības augšgalā, nav pārsteidzoši, ka mēs redzam, cik svarīgi ir pievērst īpašu uzmanību šai konkrētajai vertikālei. Mēs jau iepriekš esam atbalstījuši ar klimatu saistītas programmas, piemēram, “CityToSea”, un uzskatām, ka “Future Hub Climate” nodrošinās nepieciešamo nepārtrauktību starp iepriekšējām programmām un jaunuzņēmumu pirmajām piesaistītajām investīcijām,” stāsta Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors.
Programma noslēgsies jaunuzņēmumiem, prezentējot savu produktu validācijas rezultātus klimata tehnoloģiju investoru priekšā Baltijas ilgtspējas inovāciju balvas laikā 2023. gada 7. decembrī, Rīgā, Splendid Palace.
Gudri vārdi, kas neko nepasaka un nenozīmē dzīvē
Ja tur ir iesasitīts Liaa, tad naudu dabus savējies, kāds viņu darbinieku draugs.
Tur nevienu neinterese nekadas inovācijas, interese tikai veids kā izvilkt naudu pareizajam cilvēkam.
Uvarētaja ideja noteikti būs kaut kāds aliaexpress noperkams produkts.
Kas liek tā domāt?
kas neliek ta domāt?
Kristap nosauc pēdējos LIAA iztērētos simtus miljonus eiro 10 gados vismaz 3 tehnologiju inovaciju ilgtspejas veiksmes stāstus, kas nav nonākuši inovaciju imitācijas ilgtspējas gruvešos….
bet to basu var attiecināt ari uz latvijas banku fintech inovācijam, augstskoku dizaina fabrikām, lielajiem valsts uznemumiem LMT, Latvenergo, Lattelecom, LVRTC un citiem šoferu dēliem kas dara visu(nedara neko) lai tehnologiju plaisa ar Igauniju pieaug nevis samazinas
Aha, #vissirsliktiunmesvisimirsim.
aha #vissirlabiunrozabrillespalidz
turpinam izlikties ka airbaltic bitcoin bilesu tirdznieciba ir ilgtspejiga LATVIJAS nakotnes nokia un palidzes panakt igauniju GDP uz iedzivotaju kas ir 50% liekaks ka mums
Jā, kopumā labā ir vairāk nekā sliktā. Kas attiecas uz airBaltic crypto/NFT darbībām, tad, manuprāt, tas ir vairāk mārketinga fuflis bez lielas pievienotās vērtības.
ar kritisko donasanu programs lab ka vispar kaut kas notiek bet kvantitate nepariet kvalitate un ja igauni uz microsoft bazes izbidija skype un tagad bida talak, tad latvija uz airBaltic, lattelecom, lmt, latvenergo, lvrtc, latvijas bankas potenciala top tikai sofera delu cienigs airbaltic bitcoin/nft fufelis jo ir tacu nodoklu maksatjs kas par to samaksas
Izklausijas ka pirmseksalerators, morale iet leja.