Francijas galvaspilsētas Parīzes dome pieņēmusi lēmumu, ka no 1. janvāra krosoveru īpašnieki par stāvvietām pilsētā maksās vairāk nekā tie, kas brauc ar cita tipa automašīnām. Plašākas detaļas, kā tiks noteiktas stāvvietu cenas vēl nav publiski izziņotas, taču tikšot ņemts vērā auto izmērs, svars un dzinēja tilpums.
Elektroauto īpašnieki, kā arī daudzbērnu ģimenes, kam gribot negribot nepieciešams lielāks auto, nemaksās lielāku summu par stāvvietu, proti, viņi iekļauti izņēmumu kategorijā. Frederiks Badina-Serpetjē, kurš pārstāv likumprojekta ierosinātājus EELV zaļo partiju, saka, ka šādi viņi vēlas cīnīties pret auto uzblīšanu.
Pilsētas pārstāvji skaidro, ka krosoveru skaits Parīzē pēdējos četros gados audzis par 60%, taču tie tik un tā ir tikai 15% no kopumā 1,15 miljoniem auto, kas katru vakaru tiek novietoti Parīzē. Tiek cerēts, ka šāds solis cilvēkus pamudinās iegādāties mazākus, vieglākus auto.
Parīzes mēra vietnieks mobilitātes jautājumos Dāvids Beljārds skaidro, ka krosoveriem nav vietas pilsētā. “Šeit nav grants ceļu vai kalnu taku. Krosoveri Parīzē ir absolūti bezjēdzīgi. Vēl sliktāk, tie ir bīstami, traucējoši un to ražošana patērē pārāk daudz resursu,” saka Beljārds.
Protams, nebūt ne visi ir sajūsmā par šādu galvaspilsētas pašvaldības rīcību. Autovadītāju aizsardzības organizācijas “40 millions d’Automobilistes” runasvīrs Pjērs Šesarī norāda, ka šāda rīcība ir absurda. “Tie ir ģimenes transportlīdzekļi. Cilvēki tos izmanto, lai dotos ārpus pilsētas savās brīvdienās un atvaļinājumos. Mēs cenšamies izpatikt ļoti nelielai īpaši urbānai iedzīvotāju daļai, kas krosoverus padarījuši par simbolu cīņā pret piesārņojumu.”
Fūu, paldies dievam, es savu elektrisko Hummer varēšu parkot bez maksas, jau sāku mazliet satraukties! :D
Atkarīgs no interpretācijas. Elektriskais hammers kvalificējas bezmaksas stāvvietai, bet kā plus-auto (neskaldīsim matus par virsbūves tipiem) tas tiek apbalvots ar lielāku stāvvietas maksu. Tai pat laikā EV ar vieglā auto virsbūvi – jā, turpina izmantot bezmaksas stāvvietas privilēģiju.
Viņi tak lēma par krosoveriem kopumā, nešķirojot pēc piedziņas veida.
Tur tak kaut kas bija ar par ģimenēm ar bērniem, un ar ko ID Buzz būtu izņēmums? Liels, smags. Sen jau vairs nav tie laiki, kad krosoveri bija rijīgāki par parastajiem pilsētas auto un vairāk smirdināja gaisu.
Piekrītu, Buzzam nav jābūt izņēmumam. Runa jau nav tikai par izplūdēm, bet arī svaru un izmēriem. Ja auto ir tikai par 50cm garāks, tad 100 auto jau pastiepj sastrēgumu garāku par 50m.
kas ir parastais pilsētas auto? Es par tādu sauktu smart izmēra auto, kas komfortabli brauc uz 50, bet braucot ātrāk jau nīkuļo – līdz ar to nemudina speedot.
Nu jau, nu jau, uz Jūrmalenes ir redzēti Smart ForTwo , kas iet ar 130 km/h. Un ne jau automašīnas garums veido sastrēgumus, bet gulēšana pie luksafora. Bieži vien blakus joslā jau ir aizbraukušas 5 mašīnas, kamēr tavā joslā miega mice nevar no telefona izlīst, vai pareizo ātrumu ieštepselēt.
Hm. Man likās, ka sastrēgumu pamatā ir auto daudzums, ko papildus veicina veicina ielu tīkla organizācija ar krustojumiem.
Kad cilvēku vietā auto vadīs paši auto – kā domā, vai sastrēgumi izzudīs? Nestrīdos, ka par kādu % tie samazināsies, bet – vai izzudīs? Jo sastrēgumu iemesls tavuprāt, ir auto garums, nevis to skaits.
P.S. Es teicu smart izmēra auto, nevis smart kā modeli.
Jo sastrēgumu iemesls tavuprāt, ir vadītāju gulēšana, nevis auto skaits.
Jā lielāko pienesumu esošiem sastrēgumiem dod bremzes un gulētāji, kas vienkāršas lietas padara sarežģītas.
Gulēšana pie krustojumiem un bezkaunīga iesprūšana krustojuma vidū, jau redzot, ka aiz krustojuma korķis turpinās, ir sastrēgumu viena puse. Otra puse ir satiksmes organizācija – ielu plānošana, luksoforu regulācija u.tml. Korķi Rīgā saruktu vismaz par trešdaļu, ja būtu uzbūvēts Ziemeļu šķērsojums. Kas ļautu tiem, kam no Kurzemes puses jātiek uz Vidzemi vai Rīgas otru ziemeļaustrumu galu, nebraukt cauri centram.
Rīgā luksoforiem cikli ir pieskaņoti sabiedriskajam transportam. Piemēram, trolejbusiem ir ierēķināta apstāšanās pieturvietās, lai pēc tam nav jāgaida ‘zaļais’. Bet pārējie ceļu satiksmes dalībnieki ir spiesti apstāties un gaidīt bez maz vai pie katra ‘staba’. Tādā garā, protams, var izveidoties situācija, ka kāds vadītājs aizmirst, kur bija jābrauc, kāpēc ir jābrauc, kādēļ vispār ir piedzimis…
Dzirdējām, lai dotos ārpus pilsētas un atvaļinājumā vajag krosovera bulciņu :D
Nez, man šis ļoti atgādina Rīgas centra padarīšanu aizvien nedraudzīgāku autovadītājiem un iedzīvotājiem ar ģimenēm. Un kas centrā notiek? Katra otrā bodīte ar uzrakstu logā “izīrē” vai “pārdod”. Cilvēki pārmigrē uz pilsētas nomalēm, tās ir ģimenei draudzīgākas. Blakus ir lielveikali un centrs tiek apmeklēts reti jo nevar nedz normāli aizbraukt, nedz noparkoties. Centrs izmirst, paliek tik biroji ar dārgu uzturēšanu, tūristi, dārgas kafejnīcas un grausti aizklāti ar plēvēm. Gaiss labs, tik ne gaisotne…
Daļēji Tev taisnība. Kopš Artilērijas ielā ieviesa maksas auto stāvvietas zonu , posmā no Brīvības ielas līdz Barona ielai ir aizvērušās 2 kafejnīcas, Palikusi tikai picērija, kas strādā uz piegādēm. Kamēr bija bezmaksas stāvēšana, darba ļaudis no darba brauca pusdienās, jo cenas bija pieņemamas. Tiklīdz par stāvvietu jāmaksā tikpat cik par pusdienām, pusdienošana vairs nav pievilcīga un klienti dodas tur, kur nav jāmaksā. Tērbatas ielā veikaliņi pamazām pazūd, paliek tikai dārgās kafejnīcas, bet darba cilvēks diez vai var atļauties katru dienu pusdienas ēst par 10 eur, viņš tomēr meklē kaut ko saprātīgās cenās līdz EUR5.
Man jau patīk “analītiskā žurnālistika” kas operē ar faktiem, kā vien vēlas) Pirmkārt, vai ir pārliecinoši fakti, kas liecina ka centrā kļūst mazāk tirgotavu dēļ ierobežojumiem auto?
Pats raksti par picu uz piegādi – kovida laikā cilvēki pierada pie tā, ka ēdienu piegādā kur tev vajag un piegāde nemaksā neko daudz. Kāpēc dedzināt degvielu līdz kafejnīcai?
Kovida laikā cilvēki atklāja arī to, ka var strādāt no laukiem/mazpilsētas un dzīve nesabrūk, tieši otrādi – tur ir patīkamāk dzīvot, jo mazpilsētās viss atrodas gājiena attālumā un nav Rīgas sastrēgumu, arī gaiss ir labāks, bet cenas pārtikas veikalos – bez lielpilsētas uzcenojuma. Savukārt kurjerpasts vajadzīgo piegādā uz skapi tieši tāpat kā [pie]Rīgā. Kāpēc man kaut ko pirkt bodītē, ja no inetbodes LV vai ārzemēs man to atvedīs par labāku cenu?
Es uz šiem novērojumiem nebūvēju teoriju, kas izskaidro centra veikalu iznīkšanu, jo ar tiem ir par maz lai ko secinātu. Vēl jāskatās īres cenas, darbaspēka izmaksas, ieradumu maiņa, utt. lai nebūtu kā tiem, kas apgalvo “pēc vakcīnas saņemšanas mana veselība pasliktinājās”, vienlaikus ignorējot faktu, ka ir pārslimojis kovidu vismaz vienu reizi.
Nu jau man palika interesanti, kur var pasūtīt pusdienu piedāvājumu ar piegādi, lai pusdienas + piegāde iekļautos 5 eur? Es labprāt nebraukātu apkārt, bet pasūtītu pusdienas uz ofisu par tādu cenu.
Vai gribi mainīt tēmu? Labi.
Es nezinu, jo nepasūtu pusdienas, bet aizeju uz virtuvi un paēdu, kas nu man ir. Jo savulaik izdarīju jēdzīgu izvēli.
Tavā vietā es gan laikam ņemtu pusdienas līdzi, jo piecītis sabiedriskajā ēdināšanā ir vai nu gluži vienkāršs ēdiens, vai ļoti maz ēdiena vai arī dārgāk par piecīti. Un tam nav sakara ar piegādi, bet ar to, ka ēšana ārpus mājas ir dārgāka, kā mājās. Nu, tu jau pats zini – telpas, iekārtas, darbinieku izmaksas, peļņa galu galā. Ja nu vienīgi no šaubīgajām vietām, bet es neriskētu.
Un kā ir ar ēstuvi attālumā no biroja, kas ir aizejams kājām, aizminams ar velo, aizbraucams ar skrejriteni kaut vai? Ja no biroja kaut kur ēst par 5eur pusdienu piedāvājumu ir jābrauc ar auto, tad kaut kas nav labi ar infrastruktūru paša biroja apkārtnē un tas ir atsevišķi no Artilērijas ielas risināms jautājums. Pusdienlaikā kaut kur ar mašīnu man pēdēji reizi bija jābrauc pirms kādiem gadiem 17. Braukšana, pat ja galamērķī ir kur noparkoties bez maksas atņem laiku un degvielu un vēl iespējams kaut kur jāpastāv pašķidrā korķī vai jāpagaida kamēr kāds izbrauks, lai vari ieparkoties – murgs. Ēdiens ir visur, un ja kaut kur nav, tad tā ir niša uzņēmējiem. Atdzen kebabu vai tako furgonu, pelni.
Nu man pie servisa dienas piedāvājums maksā 7Eur, bet 3 min braucienā ir kafuška, kur var paēst par 3,50. Tā kā servisā katru dienu ir mašīnas, kam jātaisa testa brauciens, tad saskrūvēju klienta mašīnu un braucu pusdienās, pie reizes notestēju, vai nekas negrab. Par 7-10 eur jau var tikai pa svētkiem atļauties ēst! ;)
Cilvēki pārmigrē uz pilsētas nomalēm, tās ir ģimenei draudzīgākas. Jo kurš tad grib dzīvot ar bērniem centrā, kur auto vīlē gar logiem un nav ne klusuma, ne gaisa?
Tev bērni ir? Vecākiem ir ļoti daudz argumentu par labu dzīvesvietas maiņai uz pierīgas pašvaldībām. Mašīnas Rīgas centrā ir mazākais iemesls, kas pamudina pārcelties prom no Rīgas centra. Finansiālais ieguvums gan ir pamatīgs, kas ir stāvējis rindā uz bērnu dārzu novērtē dāsno pierīgas pašvaldību atbalstu privātajam bērnudārzam, jo ģimenei no savas kabatas to prieku apmaksāt ir ļoti sālīti. Ja vēl pieskaita NĪN atlaides un citus bonusus tur brīžiem pat pus tūkstotis salasās mēnesī un tas ir labs arguments par labu Pierīgai.
Dažādas pieredzes. Nepiekrītu. Rīgā traucēkļi bija citi cilvēki, kaimiņi, lai cik pieklājīgi tāpat dzirdami, atver logu dzirdi auto, atver logu pīķa stundā – iekšā nāk kle-kle-kle pierīgas dīzelis ieguldījumus neprasa. Atver logu naktī ik pa stundai nāk no vecrīgas dziedātāji mājās. Apkārt parki, apkārt veikali, bērnudārziņš ar kājām. Būtībā viss ar kājām sasniedzams! Bet izdevumu, lai paklusē. Mājai izdevumi ir lielāki un es pat teiktu, nekad nebeidzas… Ā, par auto – ir n-tie pierīgas ciemi kuros ir daudz reizes nedrošāk uz ielas par Rīgas pilsētu. Būs tev 5 mājas tālāk kamiņš dalbojobs/reiseris, varbūt pat strādās SWH, vai arī nākošā pāķciema iedzīvotāji atklās ka Wāze te gar tavu māju izved ātrāk. Nebūsu laimīgs. Tā kā ir ļoti visādas vietas un visādas pieredzes.
Viss jau būtu labi ar to Pierīgu, kā raksti. Ja vien pierīdznieki nebraukātu 2x dienā cauri Rīgai ar auto. Starp citu, tas tak ir pamatīgs robs ģimenes budžetā?
Dzīvojot Rīgas centrā tāpat ģimenei bija 2 mašīnas un tika braukāts krustu šķērsu pa visu Rīgu, vadājot bērnus uz dārziņiem kur ir brīvas vietas, jo piemājas dārziņā rindu izstāvēsi tikai tad, kad bērns jau pabeigs pamatskolu. Vēlāk treniņi, pulciņi un citas aktivitātes uz kurām ar sabiedrisko nevar paspēt laikā aizbraukt. Katram savi aprēķini un izpratne par to, kas labāk un ērtāk.
Vēl viena liela problēma ir skolu eksāmenu rezultāti. Tā kā nauda seko skolēnam, tad puslīdz jēdzīga mācību kvalitāte ir Rīgas centra skolās, bet tālāk no centra jau rezultāti bēdīgi. Kurš vecāks skaidrā prātā laidīs bērnu skolā, kurā labi ja 15% tikai knapi nokārto centralizētos eksāmenus?
Šito gan es nesaprotu – ja tik daudzi par savu un bērnu nākotni domājoši cilvēki pārceļas uz Pierīgu, tad kur problēma pacelt dzimtās pašvaldības skolu līdz līmenim, kas pārspētu Rīgas 2. līmeņa skolas (liksim mierā top3 ģimnāzijas)? Tiešām cilvēki ir tik pārguruši no darba un braukāšanas, ka vieglāk ir to bērnu sūtīt Rīgas skolās? Labi, vidusskolas klases bērns jau pats var braukāt uz Rīgu, bet sākumskola un pamatskola? Pirms gadiem diviem lasīju par Maskavas krieviem, kas Babītē (?) uzcirtuši skolu ar angļu mācību valodu, kurā laiž savējos un ņem citus (vēstnieku u.c. klejojošo cilvēku bērnus), pieaicinot labus pedagogus un veidojot programmu, kas vērsta uz apguvi, nevis atsēdēšanu. Neko vairāk neesmu dzirdējis, bet ideja man šķiet gana jēdzīga – lūk, tā ir investīcija bērnu nākotnē, bez ikdienas vazāšanas uz/no Rīgas. Nevajag pat tik smalku līmeni, bet ja vecāki kas Pierīgas pašvaldībā maksā nodokļus, meklētu dialogu ar pašvaldību un prasītu normālu skolu, tad neredzu iemeslu, kāpēc tur nestrādātu labi skolotāji par labu atalgojumu, kas neizdeg strādājot vairākās skolās lai nopelnītu vajadzīgo algu. Šobrīd pašvaldības konkurē savā starpā ar NĪ nodokļa atlaidēm u.c. labumiem – lai konkurē arī ar skolu līmeni! Un tur jau pat sanāktu skolas buss tiem, kas no sava kakta… Read more »
Nav taču laika iet runāt ar pašvaldību – jāsēž pašu radītājos sastrēgumos :D
Kāda šķirba, vai tu no Ziepniekkalna ved bērnu uz 1.ģimnāziju, vai no Mārupes? Vienā pusē ielai Mārupe, otrā pusē Rīga. Ceļš līdz centram identisks, abi brauc pa vienu un to pašu maršrutu! Kur ir atšķirība?
Tā starptautiskā skola Piņķos ir ļoti laba, ja būtu liekas 20 štukas, ar lielāko prieku izmantotu šīs skolas pakalpojumus. ;)
Pagaidām pašvaldības nav gatavas maksāt tādu kāpostu. Pašvaldības labprāt investē infrastruktūrā, kur ir ES līdzfinansējums, nevis personālijās.
Diemžēl mums visa valsts sistēma ir tendēta uz čomu būšanu (ne profesionāļiem), max 4 gadu domāšanu un kapeiku jāšanu nevis ilgtermiņa investīcijām kur vajag ieguldīt daudz un nopietni ar atdevi pēc 10-15 gadiem.
Problēma arī tāda ka maz kurš audzēknis reāli velk to skolas līmeni kas ir Babītē pa 20k gadā.
Ir vajadzīgas divas lietas: vieniem iegūt zināšanas ar prasmēm nevis ķeksi par izglītību otriem spējas un vēlme šīs zināšanas un prasmes dot. Diemžēl 95% gadijumos pašreizējā sareformētā sistēmā nav ne pirmā ne otrā. Pavirsu tam tagad gandrīz katrā klasē ir kāds īpaši apdāvināts ar tiesībām, kas neļauj ne pārējiem mācīties (pat ja viņi to vēlās) ne skolotājam tās zināšanas dot (ja viņš arī to vēlās un spēj). Risinājums būtu šādu apdāvināto nodošana skološanai pie viņu tiesību aizstāvjiem, bet kā to panākt?
Vnk jāpārskata izglītības sistēmu, kadrus bez spējām kaut ko apgūt nosūtot mācīties darīt to, kas atbilst viņu spējām. Ir taču cilvēki, kuri brīnišķīgi strādā ar rokām, taču neko nejēdz no 5+ klases matemātikas. Nav ko viņus (un pakārtoti pārējos) spīdzināt.
Izlaidušies ir tie mūsdienu skolotāji, pieraduši saņemt algu par to, ak iet uz darbu un labākajā gadījumā uzdod, nevis māca un skaidro! Darba rezultātu ir jāmēra pēc eksāmenu rezultātiem. Piemēram, ja klasē 70% izkrīt matematikā, bet Angļu valodu nokārto 99%, tad matemātikas skolotājs ir zābaks, kurš pelnījis tikai 30% no savas algas, bet angļu valodas skolotājam pienākas prēmija par labi padarītu darbu.
Ir ģimenes, kas neietilpst mazā auto, taču ikdienā es īsti neredzu tajos krosoveros ģimenes – tur sēž viens, max 2 cilvēki. Un visi tie +platuma un +garuma centimetri pat pie fiksēta auto skaita ir apgrūtinājums pilsētas satiksmē gan pašam, gan citiem. Vietās, kur varētu noparkoties paralēli ietvei trīs, reizēm var nostāties tikai divi. Stāvvietā pie veikala knapi var no mašīnas izkāpt, neapskādējot ar savām durvīm blakusstāvošos, jo abās pusēs ieparkoti absurda izmēra krosoveri. Un tie, kas apgalvo, ka tie nepatērē vairāk degvielas un nerada lielāku piesārņojumu – Ņūtona otrs kustības likums.
Ja pilsētas auto nebrauktu neko ātrāk par 50km/st tiem nevajadzētu būt arī tik drošiem. Patiesībā, būvējot tos mazāk drošus, cilvēkiem būtu iemesls braukt uzmanīgāk un nepaļauties uz glābējtenoloģijām. Tagad bieži vien cilvēks nopērk SUV lai tā būtu vairāk pasargāts pret idiotiem uz ceļa, neviļus veicina to, ka pats pēc laika, jūtoties vairāk pasargāts, jau brauc mazāk rēķinoties ar mazākiem auto. Protams, tas ir rupjš vispārinājums – bet līdzīgi kā ar pārlieku roku mazgāšanu, kam būtu jāpasargā no slimībām, tieši novājina imūnsistēmu.
Visi tie drošie cilvēki, kad savārās ziepes, tad kaut kā atklājas ar kājām gaisā. Elektro droši vien nē, bet visas tās bulciņas veļas uz jumta pie katra sūda…
Pareizi ir, visiem tik tagad džipu džipu vajag=krosoveri. Kam puslētā dzīvojošam vajag krosoveri? Nav viņš nearko lielāk par sedanu vai avantu. Turklāt ja ir liftback kā Octavia tad tur var salikt vairāk kā gandrīz jebkurā krosoverā līdzīga izmēra. Argumenta ka augstāks, tālāk redz, vieglāk parkoties jo neuzduras apmalēm smīdina, vajag mācīties parkoties un braukt, ja ik pa laikam pastīsies uz ceļu ne telefonā, tad var būt arī vairāk redzēs😄
Bet ja pieiet tam visam no citas puses kāda kuram daļa ko es pērku un ar ko braucu. Te jau skaidri redzams, ka vienkārši piesienās cilvēkiem.
Pareizi, Rīgā “džipu” nevajag, tur vajag kaut ko līdzīgu Bradley lai var gan normāli pa bedrēm/lūkām pārvietoties, kā arī pret 20+ cm augstām apmalēm noparkoties.
“Visiem vajag” patiesībā ir “nav izvēles”. Pamēģini nopirkt EV hečbeku vai mazo klasi ar jēdzīgiem parametriem un par pieejamu cenu. Nu pamēģini :)
Pirms 10gadi, kad biju Parīzē mani pārsteidza, ka tur tik daudz nelielo auto atširībā no Rīgas, kur liela daļa pilnīgi bezjēdzīgi iepirkuši milzīgus džipus, un cīnās ar sarežģīto noparkošanos dēļ lielajiem gabarītiem.
Tagad gan visi auto ir palikuši lielāki, hečbeki lielāki par 90’to gadu universāļiem..
Tas arī bija paredzams. Auto ražotāju tendencei nokaut mazo auto klasi un ražot tikai SUV un vēl ko lielāku par lieliem cipariem, sākas pretdarbība. Parīze pēc būtības ir “mazo auto” pilsēta vēsturisku iemeslu dēļ. Un lai necer ka Parīzes ielas pārbūvēs par autobāni, lai tur daži resnie varētu dragāt ar džipiem un pikapiem. Cerams, ka šī tendence tikai kļūs spēcīgāka un izplatīsies arī citur.