Eiropas Parlaments pieņēmis vairākas būtiskas noteikumu izmaiņas ar mērķi uzlabot un atvieglot elektroauto uzlādi uz Eiropas galvenajiem autoceļiem, kas ietilpst TEN-T tīklā. Galvenie uzsvari ir panākt lielāku uzlādes pieejamību un uzlādes jaudu, kā arī atvieglot norēķinus.
Šie jaunie noteikumi ir daļa no Eiropas Savienības “Fit for 55” likumu pakotnes ar mērķi 2030. gadā samazināt kaitīgo izmešu daudzumu par 55%, ja salīdzina ar 1990. gada līmeni. Noteikumi attieksies uz “TEN-T Core Network” tīklā ietilpstošajiem autoceļiem visā Eiropas Savienībā. Tie paredz, ka uz visiem šiem ceļiem vismaz ik pa 60 kilometriem (var arī biežāk) jābūt izvietotiem uzlādes punktiem ar kopējo jaudu 400 kW. Tas jāpaveic līdz 2026. gadam. Jau 2028. gadā minimālās prasības paaugstināsies un uzlādes punktam jānodrošina 600 kW pieejamā uzlādes jauda. Piemēram, 6 iekārtas, kas katra spēj dot pa 100 kW.
Atsevišķi noteikumi paredzēti kravas auto un autobusu uzlādei – vismaz ik pēc 120 kilometriem jābūt pieejamiem uzlādes punktiem, kas atbilst šo transportlīdzekļu vajadzībām, nodrošinot 1,4-2,8 MW jaudu. Tas gan atkarīgs no konkrētā autoceļa un tā noslodzes.
Līdz 2027. gadam tiks izveidota vienota Eiropas Savienības datubāze, kurā apkopos informāciju par staciju pieejamību, gaidīšanas laiku, kā arī uzlādes izcenojumu, turklāt nebūs svarīgi, kas ir tīkla operators katrā konkrētā valstī.
Noteikumi paredz vienkāršāku apmaksas sistēmu – tie, kas ar elektroauto ceļojuši pa Eiropu labi zina, ka šodien nepieciešams lejupielādēt duci dažādu lietotņu, iespējams pieteikties un abonēt dažādus uzlādes pakalpojumus un tā tālāk. Jaunie noteikumi elektroauto uzlādes apmaksu krietni atvieglos, jo tie paredz, ka lietotājam jābūt iespējai norēķināties ar savu maksājumu karti vai bezkontakta ierīci, savukārt cenām ir jābūt acīmredzami norādītām. Mērķis ir panākt to, ka uzlāde uz šiem lielajiem ceļiem jebkur Eiropā ir tikpat vienkārša kā degvielas ieliešana benzīntankā šodien.
Nedaudz nesaistītos jaunumos, Lielbritānijas valdība plāno pieprasīt, lai elektroauto staciju uzticamības rādītājs sasniedz 99%. Valstī veiktais pētījums liecina, ka 2017. gadā vidēji 15% uzlādes iekārtu Lielbritānijā nestrādāja. 2019. gadā tas bija samazinājies jau līdz 8%. Lielbritānija vēlas, lai teju visas stacijas, kas atrodas valsts teritorijā, tik tiešām strādātu, pieļaujot, ka nestrādāt var tikai 1%. Briti skaidri un gaiši ar pirkstu rāda Nīderlandes virzienā, kur jau ieviesta šāda prasība. Tas uzlādes iekārtu ražotājiem liek pacensties un piedomāt, lai viņu iekārtas būtu izturīgākas un tiešām strādātu.
Labas ziņas. Pagaidām šķiet, ka EP visu dara pareizi. 300kW Latvijā gan ir pagaidām tikai superčārdžeros, Ionity un Elektrum vienā vietā, taču Latvija ir maza un ik pa 60km Lietuvas un Igaunijas virzienā uzlikt papildus tur jau stāvošajam 50kW eMobi lādētājam vēl 2 lielos (150) jau būtu liels solis. Latvijā tīkls ir blīvs, ik pa ~30-40km uzlādes stacija jau ir, bet tās teju visas ir ar vienu knapu 50kW lādētāju.
Tas atkarīgs arī no elektrotīkla pārbūvēm. 150 kW lādētājs, lādējot kaut kādu Taycan, tērēs tikpat cik visa Latvijas mazpilsēta (Ērgļi, Talsi vai tml. izmēra pilsētiņa bez apkārt esošajām ražotnēm), kur lādētājs būs uzstādīts. T.i. tur visur ir jābūvē jaudīgāki elektropieslēgumi. Tas ir izdarāms, taču nebūs ne ātri ne lēti.
Vienota norēķinu sistēma, ieskaitot vienkāršu samaksu ar maksājumu kartēm – tad beidzot būs atjēgušies.
Nav obligāti tīkls jāpārbūvē, var būt akumulators, kas darbojas kā bufers
Da nevar būt, jau pamodušies. Mans bija domājis ka pēc gadiem 3-5 tik sāks mosties ka ir megabardaks un vajag standartizēt -)
Man un pagalmā dzīvojošam ezim ideja ka norēķiniem jābūt tikpat saprotamiem un vienādiem kā ierastajās tankštellēs bija skaidra jau dažus gadus atpakaļ -)
Bet nu labi, vismaz ir cerība ka būs vienota un saprotama sistēma, kuras lietošāna neprasīs padziļinātas alternatīvās valodas zināšanas
Būtu labāk ieguldījuši degvielas sintezēšanas izpētē. Bet es paredzu, ka tad kad ar elektrto auto industriju būs norauts lielais piķis, pateiks ka beateriju ražošana ir kaitīgs process un jāatgriežas atpakaļ pie iekšdedzes dzinējiem un jāsintezē degviela, lai atkal varētu baiso piķi saraust.
Diez vai tā būs. Drīzāk mēģinās “zaļināt” ūdeņraža ražošanu. Un paralēli elektriskajam transportam saražoto ūdeņradi nevis dedzināt pa tiešo, bet izmantot sintētiskās degvielas ražošanā. Tas būtu gan labi gan pareizi.
NIKOLA ir it kā jau uz finiša taisnes lai puslīdz masveidā palaistu apritē FCEL smagos. Par labu NIKOLA teiktam liecina info no BOSCH ka viņi strauji kāpina ši tipa dzinējsistēmu ražošanas jaudu.
Bet nu dzīvos redzēs kā ies ar jauna tipa baterijam un ar ūdeņraža šunām, katrai lietai daudz neskaidrību vēl
Atgriešanās pie iekšdedzes dzinējiem tīri ekonomiski un tehnoloģiski var notikt. Kā priekšnosacījumam gan vispirms būtu jānotiek kādam kataklizmam, kas iznīcina mūsdienu civilizāciju un atkal liek risināt izdzīvošanas pamatvajadzības, nedomājot par efektivitāti vai ilgtermiņa ietekmi uz vidi. Nav izslēgts, bet šobrīd ticamāks ir scenārijs, ka iekšdedzes dzinēji ies pa tvaika dzinēju taku. Zemā efektivitāte, augstās uzturēšanas izmaksas un radītais piesārņojums jau sen prasīja pēc kādas alternatīvas tehnoloģijas, kas šos iekšdedzes trūkumus risinātu. Kamēr nemācēja uztaisīt 60kWh akumulatorus, kas ievietojas mašīnai zem grīdas, kamēr nemācēja uztaisīt kompaktus, bet jaudīgus elektromotorus un elektroniku, kas tos efektīvi var kontrolēt, tikmēr iekšdedzes dzinējos bija jēga ieguldīt. Šobrīd citas problēmas jārisina: kā vienkāršot, padarīt lētākus un ilgmūžīgākus akumulatorus, izmantojot mazāk retos zemes metālus; kā palielināt uzlādes ātrumu, nedeldējot akumulatora mūžu; kā padarīt tos vieglākus un mazākus, saglabājot kapacitāti; kā efektīvi pārstrādāt pamatelementos pēc tam, kad savu nokalpojuši; kā visās pārējās valstīs izbūvēt tādu pašu uzlādes infrastruktūru kā, piemēram, Norvēģijā vai Zviedrijā; ko darīt ar naftas nozari, kura paliek nerentabla, ja transportam izmanto arvien mazāk degvielu, taču joprojām pagaidām neaizstājama naftas pārstrādes blakusproduktu ziņā – Īstie jautājumi, kas jārisina. Jautājums kā turēt pie dzīvības iekšdedzes dzinēju ražošanu, izgudrojot sintētiskas ogles, ko boilerī šķipelēt, kad ir jau atklāta… Read more »