Virtuālajā telpā mākslīgā intelekta (MI) ģenerētais saturs parādās arvien biežāk, un to aizvien grūtāk ir atšķirt no oriģināla. Lai kaut kā risinātu šo problēmu, Eiropas Savienības (ES) amatpersonas ir apspriedušas papildu pasākumus, kas MI rīkus, piemēram, “ChatGPT” padarītu atklātākus, pārredzamākus un saprotamākus sabiedrībai.
Vakar, 5. jūnijā, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente vērtību un pārredzamības jautājumos Vera Jurova (Vera Jourova) norādīja, ka uzņēmumiem, kuri izlaiž ģeneratīvos MI rīkus ar “potenciālu radīt dezinformāciju”, savā saturā jāievieto etiķetes, kas informē, ka to radījis mākslīgais intelekts. Šāds skaidrs marķējums informētu lietotāju, ka konkrētais satura gabals varētu ietvert nepatiesu informāciju.
Jurova arī konkrēti minēja tos uzņēmumus, kuriem šādi drošības pasākumi savos pakalpojumos būtu jāintegrē. Tie ir, piemēram, “Microsoft” un “Google”, kuri piedāvā MI čatbotus “Bing” un “Bard”, kas šobrīd visai bieži sniedz aplamu un neprecīzu informāciju.
Jāpiezīmē, ka ES 2018. gadā izveidoja “Dezinformācijas prakses kodeksu”, kas darbojas gan kā vienošanās, gan kā instruments tehnoloģiju nozares dalībniekiem, kuriem savos pakalpojumos jāintegrē risinājumi dezinformācijas apkarošanai. Lielākie tehnoloģiju uzņēmumi, kā “Meta”, “Google”, “Microsoft” šo kodeksu jau ir parakstījuši. Turpretī “Twitter” nesen no tā izstājās.
ChatGPT ģenerē patiesi kvalitatīvus tekstus (laba valoda, viegli lasāmi), bet kad sāk meklēt/pārbaudīt minētos faktus, tad tiešām nevar atrast tiem apstiprinājumu pat ar google. Pieļauju, ka tas būs līdzīgi kā ar Wikipedia – lielisks primārās informācijas avots, bet oficiāli uz to atsaukties nevar. Par šo nav oficiāls lēmums, bet sabiedrība to neformāli ir pieņēmumi un akceptējusi. Gan jau ar ChatGPT būs kāds līdzīgs vidusceļš jāatrod, lai šo rīku pielietotu pēc iespējas labākajā tā veidā.
Un homosapiens nevar dezinformācju saģenerēt? -)
viņam tas padodas lēnāk un viņš par to parasti grib saņemt naudu (lasi žurnālists).
Tie Eiropas jampampiņi varētu labāk nodarboties ar kautko svarīgu.
Piemēram, ieviest tā saucamo Right2Repair.
Vai aizliegt plastmasas sūdus no Ķīnas.
Un dotēt to mašīnu īpašniekus, kuri nemet savu auto šrotā pēc katriem 3 gadiem.