Vācija ir panākusi vienošanos ar Eiropas Komisiju, kas paredz, ka pēc 2035. gada Eiropas Savienībā joprojām var tirgot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju, taču ar nosacījumu, ka šie auto darbojas tikai ar sintētisko degvielu jeb “e-fuel”. Par to ziņo gan Berlīnes, gan Briseles amatpersonas.
Plāns aizliegt iekšdedzes dzinējus jaunās mašīnās no 2035. gada iepriekš raiti virzījās cauri Eiropas Savienības iestāžu koridoriem, taču pēdējā brīdī Vācija un vēl vairākas citas valstis pret to iebilda un centās panākt izņēmumu, proti, atļaut iekšdedzes dzinējus arī pēc 2035. gada, ar nosacījumu, ka tie izmanto sintētisko degvielu.
Viens no atslēgas cilvēkiem šajā jautājumā ir Vācijas transporta ministrs Folkers Visings, kurš atbalstīja šādu risinājumu. “Ceļš ir skaidrs un Eiropa paliek tehnoloģiski neitrāla. Automašīnām ar iekšdedzes dzinēju arī pēc 2035. gada varēs veikt pirmreizējo reģistrāciju, ja tās izmanto CO2 neitrālu degvielu. Mēs saglabājam dažādas izvēles iespējas klimatneitrālai, pieejamai mobilitātei,” sociālās saziņas vietnē “Twitter” raksta Visings.
Vācijas parlamentā atsevišķas frakcijas iebilda pret iekšdedzes dzinēju aizliegšanu Eiropas Savienībā, jo tas būtiski kaitētu Vācijas autobūves sektoram un tiktu zaudētas darbavietas. Tomēr arī pašā Vācijā un tās autobūvē nav vienprātības – Porsche aktīvi investē sintētisko degvielu izstrādē un ražošanā. Porsche zīmola un visa Volkswagen koncerna valdes priekšsēdētājs Olivers Blume ir aktīvs šīs idejas virzītājs un atbalstītājs.
Taču VW koncernā par šo jautājumu nav saskanīgas atbildes – VW un Audi zīmolu vadītāji jau pirms ilgāka laika apstiprināja, ka tie atteiksies no iekšdedzes dzinējiem savās mašīnās vēl pirms 2035. gada. VW zīmola valdes priekšsēdētājs Tomass Šēfers izteicies, ka sintētiskajām degvielām ir pielietojums aviācijā, kravas transportā un citos grūtāk elektrificējamos sektoros, taču vieglajiem pasažieru auto būtu jābūt elektriskiem.
Arī citi vācu ražotāji paziņojuši par plāniem atteikties no iekšdedzes dzinējiem – Mercedes to plāno izdarīt līdz 2030. gadam. No lielajiem autoražotājiem vienīgi BMW nav nospraudis striktu termiņu, kad tas notiks. Bavārieši investē dažādās tehnoloģijās – notiek iekšdedzes dzinēju attīstība, turpinās sadarbība ar Toyota un ūdeņraža degvielas šūnu attīstīšana, kas materializējusies ar ūdeņradi darbināmā X5. Tas gan pagaidām ir ļoti ierobežotas tirāžas modelis, kas paredzēts testiem un tehnisko iespēju demonstrācijai nevis pārdošanai. Tāpat BMW strādā pie elektroauto un 2025. gadā redzēsim viņu jaunās paaudzes elektroauto Neue Klasse.
Pieņemu, ka EK piekrita jo parēķināja, ka degviela, kas ražota sintētiski – sagūstot oglekli no atmosfēras nekādi nesanāks lētāka nekā tikai elektroenerģija, kas nepieciešama šī oglekļa sagūstīšanai, neierēķinot pārstrādi. Attiecīgi sintētiskās degvielas būs drīzāk nišas produkts ļoti bagātiem cilvēkiem, kas ne par ko nav ar mieru braukt ar EV, nevis masu tirāžu transportam. CO2 atfiltrēšana no atmosfēras protams ir vajadzīga un tajā būtu jāinvestē, taču, ja šis pats ogleklis uzreiz pēc tam vēlreiz tiek izpūsts atmosfērā kopā ar vēl papildus piesārņojumu, tad jēga no tā maza un visticamāk akcīze to atspoguļos.
Bet ja vecie auto varēs braukt ar fosilo degvielu, tad tirgū būs fosilā degviela un kā varēs pārabudīt ka pēc 2035.gada nopirktais auto brauc ar nefosīlo?
Pat ja benzīntanka darbinieks neļaus pildīt, varēs aapildīd kannā fosilo un garāžā ieliet pec 2035.gada radītajā auto.
Ja iekšdedzes dzinēju atļauj, lai tajos dedzinātu H2, tad liekas loģiski, bet ja vares liet visu veco fosilo tad nav saprotams.
Toyota baigi attīsta H2 ICE engine.
Un izskatās ka strādā labi –
https://m.youtube.com/watch?v=TRDQ5KoR_s8
Pieņemsim, ka pēc 2035. joprojām būs kāds, kas gribēs pirkt auto ar iekšdedzes dzinēju. Nav skaidrs kā dēļ, bet pieņemsim. Šiem cilvēkiem tiks piedāvāta sintētiska degviela, kas ražota sagūstot atmosfēras oglekli un to laboratoriski pārvēršot par ogļūdeņradi procesā, kas prasa aptuveni piecas reizes vairāk elektroenerģijas nekā nepieciešams lai nobrauktu tos pašus kilometrus ar elektrību. Parasts fosilais benzīns visticamāk nopērkams vairs nebūs. Arī pirms 2035.gada ražotos auto pildīs tikai sintētisko. Nebūs lēti, bet ja par katru cenu uzstāj, ka jābrauc ar iekšdedzes dzinēju un nav nepieciešamības iebraukt pilsētas centrā, tad šāda iespēja tehniski pastāvēs. Jāņem gan vērā, ka vismaz šobrīd ar sintētisko degvielu vēl neizdodas sasniegt Euro7 izmešu rādītājus, jo sintētiskā degviela izdala tik pat daudz CO2 un NOx kā parastā, taču papildus izdala vēl slāpekļa 2 oksīdu un pat metānu, kas nav klātesošs parastas fosilās degvielas izmešos. Citiem vārdiem – nevar cerēt, ka sintētiska degviela mazāk piesārņo vidi. Savukārt H2 pildīšana ikdienas automašīnās ar iekšdedzes dzinējiem ir vēl mazāk ticama. Dedzināt ūdeņradi pa tiešo iekšdedzes dzinējā ir aptuveni uz pusi mazāk efektīvi nekā to laist caur degvielas šūnu un griezt riteņus ar elektrību, un, tiklīdz riteņus griež elektrība, akumulators ir un būs lētāks un vienkāršāks risinājums elektrības vadāšanai par degvielas… Read more »
Vari pat nezīlēt. Pašreizējām auto cenām un vidējam ienākumu līmenim turpinoties, degvielas auto nevaid miris vismaz nākamos 200 gadus.
2035.gadā nebūs parastās degvielas? :)
Par to jau raks ka tikai sintētisko vares liet mašīnā kas ir 2035.gada janvāris, Bet tu jau saproti, ka 2034.gada decembrī nopirktais BMW vai Volvo tomer varēs dedzināt fosilo degvielu.
Ar H2 ICE neļaujies youtube muļķošanai, jo jau ir bendzīna dzinēji, piemēram toyota prius, kas strādā ar efektivitāti nevis 25% kā youtube saka, bet ar 45% efektivitāti, kas jau ir pavisam tuvu degvielas šunas efektivitātei 50-65%.
Turklāt Big Oil un enerģijas kompānija sola uz 2030.gadu H2 cenu 1kg -1$, pie patēriņa degvielas šūna 0,7-1kg uz 100km, pat ja H2 ICE ir neefektīvais 25%, tad patēriņs ar visu tukšgaidu pie sarkanās gaismas utt būtu pat ja 3-5kg uz 100km, tad kapēc lai nebeaukt pa 5$ _ 100km?
Ja ar lekteību cena tada pati!?
45% lietderības koeficientu iekšdedzes dzinējam – līdz neredzēšu praksē, neticēšu. Klasiskais dzinēja dizains uz to nav spējīgs un visādi dīvaiņi – vankelis ātri sāk laist gar “virzuli” un viņa radinieks E-Rex pastiprināti dilst zem virzuļiem. Dedzināt ūdeņradi klasiskajā iekšdedzes dzinējā ir ražotāju kruķis luksa klases auto īpašniekiem ar lielu krānu smadzeņu vietā, kas līdz vienkāršajiem mirstīgajiem nenonāks. Vēl par zaļumu runājot, ūdeņraža dedzināšana kopa ar parasto āra gaisu klasiskajā dzinējā rada arī slāpekļa oksīdus. Tad arī katalizatoru vajadzēs ;) Tā ka vairumā visticamāk būs vien kaut kas degvielas šūnas stilā plus akumulators. Un tā pati sintētiskā degviela “vecākiem” degvielas auto. Nākamajos 20 gados gan jau kaut ko labāku izdomas arī akumulatoru uzbūvē un lādēšanā, arī uzlādes vietas būs vairāk.
Par to krānu, tur ir teiciens par skabargām acīs un baļkiem.
Milzu Vēja parki, kas atrodas jūrās, lai tos ar vadiem saslēgt ar sauszemi tie ir miljardu miljardi, tāpēc daudzi vēja parku attīstītāji ir paziņojuši, ka jūrā izvietiea elektrolaizerus, un pa trubu laidīs H2 uz sauszemi, kas izmaksās krietni mazāk. Un arī H2 ir uzglabāšanas risinājums, nevis vadi, kuros elektrība ir uzreiz jāliek lietā, bet ja nav patērētāju, tad jāslēdz vēja turbinas ārā, lai nenosvilināt visu tīklu.
Attiecīgi rodas mizīgs daudzums H2.
Un ja tā cena ir H2 ir lēta, tad patērētājam vienalga uz efektivitāti, ko te Īlēna maska nozombētie vislaiku piesauc.
Arī kondicionieris ir ļoti neefektīva manta, kad ražo aukstumu, bet vienalga izmanto tos aukstuma iegūšanai. Tas kondicionieris man (un pārējiem kam ir kondicionieris) izmaksāja vasarā daudz vairāk nekā tagad apkure pa dārgo.
Nav iespējama zaļā enerģija bez enerģijas uzkrāšanas. Liela apjoma uzkrāšana un uz ilgu laiku, tas ir par H2.
Un ja tas jau ir iegūts un uzglabāts, ražot no tā elektrību, lai pildītu elektroauto ir neefektīvi, efektīvāt ir iepildīt uzreiz mašīnā :)
Šobrīd šis vēl nestrādā. Ir pirmie pētījumi H2 ražošanai pa tiešo no jūras ūdens, taču lielā mērogā tas vēl nedarojas un galīgi nav lēti. Attiecīgi ar pašreizējām tehnoloģijām vispirms ūdens ir jādestilē, kam aizietu liels daudzums no vēja saražotās enerģijas, pēc tam destilētais ūdens ar elektrolīzes palīdzību jāpārvērš par H2, kas arī ir labākajā gadījumā ir ar 75% efektivitāti. Pārvest ūdeņradi no tā vēja parka var vai nu saspiežot līdz kādām 250 atmosfērām un ar tankeri vai arī ar zemāku spiedienu pa gāzes vadu. Abi varianti šobrīd sanāk neekonomiski – saspiest ūdeņradi līdz vairākiem simtiem atmosfēru prasa ļoti daudz enerģijas, savukārt ja spiediens ir zems, tad nav jēgas, jo ūdeņradim parādās kaut cik vērā ņemams enerģijas blīvums tikai pie vairākiem simtiem atmosfēru. Zudumi visā tehnoloģiskajā procesā no vēja ģeneratora līdz krastam ir pārāk lieli. Ja šķiet, ka kabelis ir miljardi (tā protams nav, kabeļu guldīšana no vēja ģeneroatoriem uz krastu ir labi atstrādāta tehnoloģija un izmaksas ir relatīvi zemas, salīdzinot ar gāzesvadiem). Šis arī ir galvenais iemesls kā dēļ pagaidām H2 offshore projektus neredzam, tie nav ekonomiski pamatoti salīdzinot ar elektroenerģijas pārvadīšanu bez pārveidošanas. Zaļās enerģijas uzkrāšana ir izpētes vērta, taču ūdeņradis pagaidām piedāvā pārāk zemu efektivitāti relatīvi pret izmaksām.… Read more »
Par pētījumiem rinājot.
Palasi
https://www.cell.com/iscience/pdf/S2589-0042%2821%2901466-8.pdf
a ko darīs pārējie, kas nevarēs atļauties EV?
Atļausies lietotus EV un tāpat kā ar dūmiņauto, novērsīs lielākās vainas kas traucē braukšanai un piecietīs mazākas vainas.