Web Analytics
More
    Reklāma

    Padomi veiksmīgai budžeta pārvaldīšanai inflācijas apstākļos (video)

    Jaunākie raksti

    Katrs no mums ikdienā apzināti vai netieši veic darbības sava personīgā vai ģimenes budžeta pārvaldīšanai. Vai nu tā ir izdevumu apkopošana mēneša sākumā, izvēle veikalā starp dažādu cenu precēm vai naudas atlikšana nebaltai dienai – tie ir finanšu lēmumi, kuri ietekmē katra labklājību. Tomēr ikdienas straujajā ritmā tiek aizmirsts, ka veiksmīgas budžeta pārvaldīšanas galvenais mērķis ir ar laiku uzlabot esošo situāciju vai vismaz to stabilizēt, un lai to panāktu, budžeta plānošana ir jādara mērķtiecīgi. Lai palīdzētu uzlabot savas finanšu plānošanas prasmes, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja un finanšu eksperte Anna Fišere-Kaļķe ir sagatavojusi praktiskus budžeta plānošanas padomus.

    Ar ko sākt budžeta plānošanu?

    Iesākumā būtu jānosprauž mērķis – piemēram, vēlme uzkrāt drošības spilvenam, sākt iekrāt bērnu izglītībai vai vienkārši sakārtot savas finanses, lai ikdienā nebūtu jāraizējas par ikmēneša izdevumu apmaksu. Kad mērķis definēts, jāķeras pie pašreizējās finansiālās situācijas novērtējuma. Tam noderēs blociņš, MS Excel tabula vai kāda no budžeta plānošanas lietotnēm.

    Reklāma

    Vienā pusē ir jāsaliek visi ieņēmumi – alga, pabalsti vai jebkādi citi ieņēmumi. Otrā pusē jāuzskaita visi izdevumi – rēķini, saistības, izdevumi par pārtiku, transportu utt. Lai precīzi sarakstītu izdevumus un saprastu, kur tiek novirzīti finanšu līdzekļi, ir vērts apskatīt iepriekšējā mēneša (vai vairāku) bankas konta izrakstu.

    Ja ikdienā bieži neizmantojat bankas karti, bet, piemēram, iepērkaties pārtikas veikalā, kas klientiem piedāvā atlaides ar klienta karti, pirkumu vēsturi, iespējams, var apskatīt arī veikala klientu portālā.

    “Kad sākam runāt par izdevumiem, nāk prātā rēķini un maksājumi, bet īstenībā vislielākie tēriņi ir pārtika, un kā otra lielākā izdevumu pozīcija tradicionāli ir mūsu mājoklis,” saka Anna Fišere-Kaļķe.

    Tāpat bieži tiek aizmirsti tādi izdevumi kā abonementi – Netflix, Spotify, iTunes vai Microsoft lietotņu mēneša maksa. Visi šie izdevumi ir jāiekļauj savas finansiālās situācijas aprēķinā. Tikai izejot cauri ikmēneša izmaksām, būs iespējams saprast, kurās pozīcijās tiek tērēts vairāk, nekā vajadzētu, un kuras pozīcijas nav iekļautas budžetā vispār.

    “Lai pieņemtu lēmumus finanšu situācijas uzlabošanai, ir jāzina, kāda ir bilance jeb atlikums, proti, vai bilance ir pozitīva, vai tomēr budžets pārtērēts. Precīzs aprēķins palīdzēs saprast, kā rīkoties tālāk,” skaidro finanšu eksperte.

    Kad esošā situācija noskaidrota, jāveido rīcības plāns

    Bieži vien tikai mirklī, kad izdevumi ir pārskatāmā veidā attēloti vienkopus, varam ieraudzīt patieso budžeta ainu. Iezīmējas visi mazie izdevumi, kas ikdienā pazūd lielāku pirkumu vidū. Un parādās arī budžeta trūkumi, piemēram, nav paredzēts nekas uzkrājumiem nebaltai dienai vai kādam ilgtermiņa mērķim. Šajā brīdī ir jāsāk veidot rīcības plāns, pārskatot, kurus izdevumus iespējams samazināt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Iespējams, pārtika ir jāiegādājas vienreiz nedēļā, lai izvairītos no ikdienas pirkumiem. Katrs pirkums ir jāvērtē kā investīcija savā labklājībā.

    “Kad mēs pieķeramies pie savām finansēm, mēs mēdzam būt diezgan kategoriski, līdzīgi kā brīdī, kad, piemēram, izlemjam ieturēt diētu. Ļoti bieži cilvēki sāk diezgan ātri padoties, jo nevar tik krasi mainīt savu ikdienu. Tāpēc ieteikums ir neiet galējībās. Atrast zelta vidusceļu. Kad mēs sarēķinām ieņēmumus, izdevumus un izvērtējam savas izdevumu pozīcijas, mēs skatāmies, ko mēs varam uzkrāt un atlikt saviem mērķiem. Mērķiem ir jābūt skaidriem, ir jāsaprot, kur tu gribi iet – tu gribi labāk dzīvot, tu gribi nebaidīties par savu rītdienu, gribi drošības spilvenu, vai arī uzkrāt līdzekļus savām atvasēm labākai izglītībai,” stāsta Anna Fišere-Kaļķe.

    Drošības spilvens finanšu satricinājumiem

    Viena no svarīgākajām budžeta sastāvdaļām, kas bieži tiek pamesta novārtā, ir uzkrājums nebaltai dienai jeb drošības spilvens. Tas nepieciešams jebkuram cilvēkam un ģimenei, jo rītdienu paredzēt nevar neviens, bet ir jābūt gataviem dažādiem satricinājumiem. Uzkrājuma lielums ir atkarīgs no cilvēka vai ģimenes ikmēneša izdevumu apjoma – jo lielāka labklājība, jo lielāks uzkrājums nebaltai dienai ir nepieciešams. Minimums, ko būtu jāuzkrāj, ir izdevumi trīs mēnešalgu apmērā. “Mums vienmēr jāparedz, kā minimums, 20 % uzkrājumu veidošanai.  Piemēram,  nopelnījām 100 eiro, 20 eiro noliekam, lai šie 20 eiro strādā mūsu labklājības labā un vairo mūsu drošību par rītdienu,” iesaka Anna.

    Ja drošības spilvens ir izveidots, jāsāk veidot citi ilgtermiņa uzkrājumi. Lai saprastu, kādi uzkrāšanas instrumenti labāk piemēroti katra individuālajai situācijai, Citadele ir izveidojusi digitālo konsultantu finoterapija.lv. To var izmantot jebkurš bez maksas, un, atbildot uz pareizajiem jautājumiem, katram tiks izveidota speciāla programma, kā labāk uzkrāt tieši šim konkrētajam cilvēkam, izejot no izvirzītajiem mērķiem un no sniegtajām atbildēm.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    9 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Roberts
    22.09.2022 16:08

    Daudz vienkāŗšāk ir iznemt cash un saplānot budzetu un nemt līdzi tik cik vajag.

    22.09.2022 16:44

    lai budžetu plānotu, tādam ir jābūt. ja dzīvo “no rokas mutē”, tad visas fantāzijas par drošības spilveniem ir tikai valstsvīru un augļotāju tekstos.

    rudzu rikas
    24.09.2022 17:33
    Reply to  digitalk

    Nu tomēr sapratnei, ka visu naudu uzreiz nedrīkst iztērēt ir jābūt. Dažiem tādas izpratnes nav nemaz. Iznāk jaunākais aifons – protams, vajag. Skrien un pērk.

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    22.09.2022 18:04

    Īpašais finanšu pratības padoms no Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH):

    Buy assets, not liabilities

    Last edited 1 year ago by Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    Muah
    23.09.2022 14:01

    man budžeta plānošana nozīmē atcerēties paņemt līdzi karti.

    Krotow
    23.09.2022 16:25
    Reply to  Muah

    Atstāj karti mājās, nebūs jātērējas nemaz :)

    Krotow
    23.09.2022 16:24

    Kad 2/3 un vairāk no mēneša ienākumiem aiziet ikmēneša komunālo u.c. rēķinu apmaksai, runāt par 20% nolikšanu kaut kur ir smieklīgi.

    rudzu rikas
    24.09.2022 17:27

    Jau gadiem izmantoju superīgu softu izdevumu/ienākumu pierakstīšanai – Pocket Budget (android). Pats saliec kategorijas kādas nepieciešams un pieraksti naudas plūsmu. Man ir pilnībā skaidrs, kam un cik daudz es tērēju, cik daudz varu ietaupīt (ja gribu) un cik daudz ir iztērēts iepriekšējos periodos (taisu jaunu budžetu katram gadam).

    25.09.2022 10:24

    Ienākumi kas tie tādi? ir tikai zaudējumi.

    Reklāma