Pie Latvenergo administratīvās ēkas Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā, atvērta jauna elektroauto uzlādes vieta – Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četrās ir iespējams lādēties ar 150 kW jaudu. Uzņēmums apgalvo, ka tā ir jaudīgākā uzlādes stacija Baltijā, tiesa, šo apgalvojumu varētu apšaubīt – Ādažos uzstādīta IONITY stacija ar vairākām pieslēgvietām, kur katrā iespējams lādēties ar 350 kW jaudu. Iespējams, Latvenergo pārstāvji šo apgalvojumu par jaudīgāko staciju domājuši kaut kā citādi…
Trīs no jaudīgajām 150 kW pieslēgvietām izmanto CCS spraudni, savukārt viena 150 kW pieslēgvieta aprīkota ar Chademo spraudni. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad šajās uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes jaudu līdz 75 kW katrs. Tiesa, to pašu nu jau piedāvā arī Virši – kā esam rādījuši savos jaunākajos 1000 kilometru braucienos, tur viens klients var lādēties ar 80 kW jaudu, bet ir iespējams lādēties diviem, katram ar 40 kW. Protams, Latvenergo piedāvājums šajā jautājumā ir krietni labāks.
“Elektroauto tirgus aug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, un līdzvērtīgi attīstās arī uzlādes tīkls, kas notiek ar lielu Elektrum ieguldījumu. Esam koriģējuši arī iepriekšējās izteiktās prognozes – ja 2019. gadā tika lēsts, ka 2030. gadā Latvijā būs 36 000 elektroautomobiļu, tad šodien Latvenergo stratēģijā nosauktā prognoze ir ap 60 000. Tas nozīmē, ka lielākas ambīcijas ir arī Elektrum Drive tīklam – tajā jau ir 130 uzlādes pieslēgvietu, un līdz gada beigām to skaits būs vairāk kā 200, uzsākot darbību arī kaimiņvalstīs. Tajā būs arvien vairāk jauno, īpaši ātro pieslēgvietu, kas nodrošina ātrāku un lielāku apriti, un šoferim, redzot aizņemtu ātrās uzlādes staciju, nav jāgaida nezināms laiks vai pat jābrauc prom, kamēr iepriekšējais auto tiek uzlādēts,” saka Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” valdes loceklis.
Latvenergo elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis atklāj, ka šogad būs pieejamas vēl vismaz piecas uzlādes vietas, kur Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs veikt uzlādes ar 150 kW jaudu. Ar 150 kW jaudu lādēties spēj nu jau ļoti daudzi jaunie elektroauto un to skaits tikai palielinās.
Elektrum Drive uzlādes tīkls ir pieejams lielākajās Latvijas pilsētās, un tas sniedz drošu pārvietošanos visā Latvijas teritorijā, neuztraucoties par nākamās tuvākās uzlādes vietu. Uzlādi var veikt, izmantojot Elektrum Drive lietotni – gan ar priekšapmaksu, gan pēcapmaksu, gan privātām, gan juridiskām personām, gan Latvijā, gan arī Baltijas valstīs. Uzlādi var veikt ne tikai Elektrum Drive, bet arī partneru veidotās uzlādes stacijās.
Nu, vakar bija kāds drosminieks, kurš savu EV laika posmā no 17-18:00 lādēja par biržas tarifu? :)
Un pats? Tu atslēdzies? Bet ar pilnu krūti lādēji no 18:00-19:00 :D :D :D :D #triks_ar_laika_zonu ;)
Man ir fiksētais tarifs un Neto norēķinu sistēma, man vienalga! :)
Bet dažam labam mājās cepta kotlete izmaksāja tik pat cik restorānā!
Par šo es prātoju – kad EV būs gana daudziem, atstāti lādēties pa nakti tie izmainīs tīkla noslodzi un var izrādīties, ka nakts tarifs nebūs izdevīgāks par dienas. Pat varāk – var noorganizēt dārgo stundu pēc pusnakts, kad vairums jau guļ. Nāksies programmēt slēdzi, lai dārgajā stundā apturētu lādēšanu.
Ja ar steigu netiks domāts par elektrības ražošanas jaudu palielināšanu, elektrības cenas tikai kāps. Inčukalna PGK aktīvās dabasgāzes ietilpība ir līdz pat 24 TWh. Ja gāzes nebūs, lielu daļu nāksies kompensēt ar elektrību. Ja vēl pieliek klāt pāreju uz EV, mums vajadzēs ļoti daudz elektroenerģijas, tikai no kurienes to ņemt?
Atjaunojamie resursi. Zaļā enerģija. čukstus – patiesībā jau diezi vai.
Varbūt AES Baltijas valstu vajadzībām?
Vēl drusku jāpaciešās, kaut kad būs kodolsintēzes reaktori.
Pēc 50 gadiem, kā parasti.
> Ja ar steigu netiks domāts par elektrības ražošanas jaudu palielināšanu,
Nu tagad tak ir/esot cita “sāpe” – visi tik “entuziastiski” ir saviesuši/ieplānojuši saules paneļu u.c. projektus, ka ST/AT burtiski vaid, ka nevis ražošanas jaudā būs problēmas, bet pārvadē un par to ka “saražos par daudz”:
Piem: “Saskaitot “Sadales Tīklā” un “Augstsprieguma tīklā” pieteiktos visus komerciālos projektus, tie ražotu elektrību ar kopējo jaudu 4,5 GW. Kā TV3 Ziņām skaidro Daugulis, Latvijai tik daudz nemaz nevajag: ”
https://www.tvnet.lv/7562360/raidijums-ne-visi-lieljaudu-saules-panelu-un-veja-generatoru-parku-uznemeji-spes-gut-cereto-pelnu
un
https://www.tvnet.lv/7559309/raidijums-velme-ar-saules-panelu-elektrostacijam-razot-elektribu-ir-lielaka-neka-sadales-tikla-kapacitate
..
Ko, EVjūsmiņiem sāk pielekt, ka bateriju vāģi ir strupceļš ! Ha, ha, ha
Fakta A un secinājuma B loģikas ķēde nav izsekojama. Turpināt dedzināt naftu un gāzi arī ir strupceļš. Abus “strupceļus” būtu objektīvi jāsalīdzina. Pie tam ētiski apsvērumi te diemžēl lomu nespēlē – pašregulējošs mehānisms. Klimatam pasliktinoties, sociālekonomiski faktori radīs tādu spiedienu, ka nekādi “es pirdīšu līdz nāvei un neviens mani nepāraudzinās” izplūdes baznīcas priesteri nespēs pārmaiņas apturēt. Ražot elektroenerģiju ilgtspējīgā veidā ir vieglāk un daudz lētāk nekā ražot degvielu. Šis tad arī noteiks visu turpmāko transporta attīstību. Jums vienkārši netiks piedāvāts vairs tas, kam Jūs dotu priekšroku. Nu jau Porsche paziņoja, ka EV ražošana tiem izrādās nes lielāku peļņu nekā iekšdedzes auto. Pārējie jau sen nāca pie līdzīgiem secinājiem un viens pēc otra anonsēja pilnu pāreju uz EV jau tuvākajos 5-10 gados. Ne jau tā dēļ, ka sirdsapziņa būtu pamodusies. Peļņas rādītāji iekārdināja un konkruētspēja jāsaglabā. Sūdzēšanās par to, ka podziņas ir ērtākas nekā skārienjūtīgie ekrāni un to izsmiešana par ziemā ar degunu bakstīšanu un nepieciešamību katru dienu lādēt strauju pāreju uz ekrāntālruņiem neapturēja.
Visu sajauci vienā putrā – planētu, ekoloģiju, elektrību no ilgtspējīgiem avotiem (tiešām domā, ka tie ir saules paneļi? vai tomēr atomstacijas?) un pa virsu uzmeti auto ražotāju peļņu, kas saprotamā veidā ir lielāka ar EV – jauns produkts, lielāks uzcenojums.
Piezīme vietā, paldies. Es to gan vairāk kā atspēkojumu EV strupceļam. Ir, protams, savi trūkumi, taču labāks nekas pagaidām nav izdomāts.
Attiecībā uz ilgtspējīgu enerģiju, tā noteikti nenāk no viena veida avota. Vidējā perspektīvā saprātīgākais kompromiss ir kodolenerģija, vismaz kamēr nav lēta veida enerģijas uzglabāšanai gigavatstundu apmēros, taču kodolenerģija cenas ziņā sanāk dārgāka nekā piemēram saules vai vēja, un decentralizēta enerģijas ražošana ar saules paneļu vai vēja parkiem, HES (drīzāk saglabājot un padarot efektīvākus esošos nevis būvējot jaunus), paisuma/bēguma stacijām utml. ir nepieciešama lai mazinātu pārvades slodzes un atkarību no enerģijas importa.
“viena 150 kW pieslēgvieta aprīkota ar Chademo spraudni.” – lieliski, beidzot tie daži ar jaunākiem Leaf varēs veikt uzlādi ar 70 Kw jaudu, protams, ar nosacījumu ka akumulators nebūs pārāk auksts vai pārāk karsts.
https://cuelio.com/car-reviews/nissan-leaf-might-have-a-good-fast-charging-curve-with-active-tms/
Paldies, ļoti interesants raksts. Tiesa aktīvās temperatūras kontroles bačai vajadzība, man šķiet, ir nedaudz pārspīlēta. 80% no laika tā lieki ēd elektrību. Protams ir labi, ja var braukt tālā ceļojumā un neuztraukties par rapidgate, kā arī labi ja ziemā var ātrāk lādēties jo aķis silts. Taču ja bez aktīvās temperatūras kontroles akumulators zaudē aptuveni 0.5-1% katrus 10K km, bet ar TMS tikai pimēram 0.3%, tad var rasties jautājumi vai ieguvumi atsver pārējos 80% laika tērēt 1-3kwh/100km sildīšanai/dzesēšanai. Man gan šķiet, ka kapacitātes kritums ID.3 ir līdzīgs kā tad ir Leaf’am lai arī VW ir aktīvā dzese/sildīšana, bet Leaf nav.